Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. aprīlis, 2016
Drukāt

Gaismā iznāk gaismotājs: Oskars Pauliņš jau desmit gadus amatā (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Oskars Pauliņš

Rampas ugunīs uzmirdz popzvaigznes un aktieri, un aizgrābtajam skatītājam režisoru domas lidojums liek smieties un raudāt. Tad, ja to pienācīgi izgaismo. Nav svarīgi, vai tā ir tievā vadiņā iekārta spuldzīte vai superkomplicēta starmešu megasistēma – īstais slēdzis vienkārši jānospiež īstajā laikā un vietā, sekundi sekundē. Bet stāsts šoreiz jau nav par tehnoloģijām, tas ir par mākslu izgaismot un atstāt ēnā, jo tieši tas ir gaismu mākslinieka darbs. Prieks, ka pēdējos gados skatuves mākslu radītāji un vērtētāji gaismu māksliniekus sākuši minēt līdzās aktieriem un režisoriem. Modušies arī “Spēlmaņu nakts” balvu dalītāji, jau trīs sezonas atzīstot gaismu režisorus par līdzvērtīgiem spēlētājiem. Viens no viņiem, jaunais gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš talantu un varēšanu pierādījis pēdējo gadu veiksmīgāko teātra izrāžu radošajās komandās, viņa kontā ir arī opera, laikmetīgā deja un lērums lielkoncertu. Oskara veidotā gaismu partitūra izgaismos arī 15. aprīlī gaidāmo Henrika Ibsena lugas “Celtnieks Sūlness” iestudējuma pirmizrādi Valmieras Drāmas teātrī, kur to iestudējis režisors Dāvis Auškāps.

Par spīti jauneklīgajai ārienei, izrādās, jau gandrīz desmit gadus Oskara Pauliņa pastāvīgā darbavieta ir Nacionālais teātris. Liela daļa aktuālo iestudējumu vērojami tieši viņa radītajās gaismēnās – tostarp ir “Ezeriņš”, par kuru Oskaram Pauliņam Gada gaismu mākslinieka balva, bet izrādei – gada mazās formas izrādes tituls, “Antigone”, kas nesusi labākās izrādes godu un atkal jau nomināciju gada gaismu mākslinieka kategorijā, arī “Uguns un nakts”, “Svina garša”, “Latgola.lv”. Oskara gaismojums arī Maestro Raimonda Paula jubilejas koncertos Nacionālajā teātrī.

Interesi par gaismu un nesaraujamā komplektā ar to – arī par teātri – Oskars vārda vistiešākajā nozīmē saņēmis mantojumā no vecākiem. Mamma – Nacionālā teātra gaismotāju dienesta vadītāja, tētis tagad darbojas privātā skatuves tehnikas kompānijā. “Ap gaismu un teātri man viss grozījies vienmēr, ciktāl sevi atceros, un arī vēl pirms apzinīgā vecuma. Gaisma man ir bijusi tuva vienmēr, tāpēc izvēle strādāt šajā jomā bijusi likumsakarīga.”

Oskara Pauliņa gaismu izjūta slīpēta uzreiz “kara laukā”, viņa gadījumā – teātrī. Par saviem skolotājiem Oskars sauc mammu, arī teātra galveno gaismu mākslinieku Igoru Kapustinu un “Kompānijas NA” vadītāju Normundu Bļasānu. “Manā gadījumā viss nācis pakāpeniski, no prakses. Vidusskolas 10. klasē mamma piedāvāja pamēģināt padarboties Nacionālajā teātrī. Vienkārši gāju, rosījos, sākumā pat īsti nesapratu, kas notiek. Kaut kā ļoti dabīgi – divu trīs gadu laikā – iemācījos pamatlietas, strādāju šādos tādos koncertiņos un pasākumos arī ārpus teātra. Nacionālajā teātrī esmu lielāko daļu no savām zināšanām skatījies, ieraudzījis, mācījies. Nacionālais teātris savā ziņā ir mana dzimtene.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. tur jābūt ķērienam ! Atbildēt

    par Pauliņu neko nezinu, bet pats esmu
    savā laikā pāris izrādes sapurgājis.
    Kopš tā laika turos no gaismām pa gabalu 🙂

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+