Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. janvāris, 2016
Drukāt

Piensaimnieku z/s “Bērzi” glābšanas plānu noraida neizlasot (28)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis
Uzziņa

2015. gadā valstī ierosināti 2410 maksātnespējas procesi, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tiesiskās aizsardzības procesu skaits gada laikā samazinājies par 36%, sarūkot no 206 procesiem 2014. gadā līdz 131 pērn.

Avots: "Lursoft"

Lauksaimniecības nozares specifikas dēļ zemnieki, saskaroties ar īslaicīgām maksātnespējas grūtībām, faktiski nav spējīgi izmantot tiesisko aizsardzību. Par to, ka tiesiskās aizsardzības process ir pārāk nepieejams zemnieku saimniecībām, liecina Mālpils novada zemnieku saimniecības “Bērzi”, kā arī lauksaimnieku kooperatīva “Trikāta KS” maksātnespējas procesi.

Ceļš līdz izsolei

“Latvijas Avīze” 6. janvārī rakstīja, ka zemās piena cenas dēļ, nespējot norēķināties ar piegādātājiem, bankrotējusi zemnieku saimniecība “Bērzi”. Tā kā kreditori neatbalstīja saimnieku izstrādāto tiesiskās aizsardzības plānu, 5. februārī paredzēta saimniecības mantas piespiedu izsole. Kāds bija ceļš, kurā rentabli strādājoša zemnieku saimniecība nonāca līdz izsolei, skaidroju sarunā ar z/s “Bērzi” īpašnieku Jāni Strautnieku.

“2008. gadā mēs, neizmantojot Eiropas struktūrfondu atbalstu, uzbūvējām fermu 155 slaucamām govīm, pilnībā aprīkotu un gatavu piena ražošanai. 2010. gadā, lai saimnieciskā darbība būtu maksimāli efektīva un racionāla, ņemot arī vērā konsultantu un ministrijas ieteikumus, izšķīrāmies par vēl vienas novietnes būvniecību, nu jau izmantojot Eiropas atbalstu. Uzrakstījām projektu par novietnes 177 liellopiem būvniecību, plānojot tajā uzstādīt divus slaukšanas robotus.

2011. gadā banka “Citadele” piekrita šo būvniecību finansēt. Bankai bija papildu nosacījums – lai varētu ātrāk piepildīt jaunuzbūvēto novietni, mums bija jāiegādājas lopi. Lai to varētu izdarīt, banka piešķīra papildu līdzekļus. Mēs iegādājāmies 130 grūsnas teles Vācijā.

Uz mūsu norādēm, ka, trūkstot apgrozāmajiem līdzekļiem, mēs nevaram tik daudziem dzīvniekiem nodrošināt barību, banka atbildēja, ka saprot, taču vispirms jāpabeidz būvniecība. 2012. gada vidū pabeidzām būvniecību, bet tad jau banka bija mainījusi savu viedokli un atteica apgrozāmo līdzekļu kredītu, līdz ar to bijām spiesti aizņemties ārpusbanku sektorā. To es varētu vērtēt kā sākumu problēmsituācijai. 2013. un 2014. gadā mēs spējām nodrošināt regulārus maksājumus bankai – kopā ar pamatsummu un procentiem tie bija virs 10 tūkstošiem eiro katru mēnesi.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Ko gaužās- pirms pirk 150 lopus nevarēja parēķināt, vai varēs jos pabarot 🙂
    Bankai ta pofig, bet- prātiņ nāc mājās,- ja jau piekrītat stulbiem nosacījumiem, par ko tad brīnaties? Man neviena banka kredītu nav iedevusi, jo tā, kā es esmu ar mieru ņemt, viņi nerakstās, bet kā viņi ir ar mieru dot man nafig nevajag. Un nekāda vaina. Cilvēki paši sev nelaimes uz galvas savāc un tad brīnās…

  2. Pret gotinjaam jaizturas, ;cilveeciigi; nevis kaa pret Bushmeistares zirgiem! Vai Bushmeistare sodiita???

  3. Par administrātori sūdzība jāraksta administrātorei, jāsūdzas pašai par pašu!!!
    Varbūt mēģiniet Tiesībsargam, ceru ka izdosies, vienīgā iestāde LV, ar kuras palīdzību vēl izdodas panākt taisnību mūsu valstī!!

  4. Turaties, varbūt ir vēl kāda iespēja!
    Kas attiecas uz banku “Citadele”, varu teikt, ka negodīgākā banka , arī es aizņēmos, protams, krietni mazāk, bet tad banka mainīja nosacījumus un procentus un nācās atdot uz pusi vairāk!

  5. Valsts ir administratoru, krāpnieku un shēmotāju pusē. To ka attiecībā pret lopiem un Z/ S ir nodarīts kaitējums no finanšu administratoriem ir acīm redzams , sen vajadzēja uzlikt par pienākumu administratoriem segt kaitējumu un apzinātu ganāmpulka iznīcināšanu spīdzinot lopus un iztirgojot labības krājumus.

  6. manējie jau kārto papīrus. Tūlīt pa lēto nopirkšu un sākšu saimniekot. Tas taču labi, ka mēs palīdzam. Donorvalstiņas nedrīkst neko ražot.

  7. Nezinu vai vietaa, bet naak praataa pasaka par zemnieku un vistu kas deeja zelta olas…

  8. Tiesiskās aizsardzības plānu noraida, jo nav elektroniski parakstīts!
    Man parādnieki atsūtīja TAP plānu, kas vipār nebija parakstīts, caušūts, apzīmogots un iztrūka dokumentā uzskaitītie pielikumu. Norādot uz šiem trūkumiem, Saldus tiesa savā spriedumā ierakstīja, ka dokumenti jāvērtē pēc to satura, nevis noformējuma. Pastāstot administratorei par fiktīviem kreditoriem, kas iekļauti TAP plānā, viņa mani sūta…
    Varbūt kādā garā ziemas vakarā izstāstīšu visu stāstu, kā mani likumīgi apkrāpa.
    P.s. Zemnieks var nerakstīt sūdzību par maksātmespējas administratori, jo šadas sūdzības izskata paši administratori.

  9. Es te lasu komentārus un redzu, ka domāšanā nekas nav mainījies – īsts padomju laika stils: pie visām manām nelaimēm vienmēr vainīgi citi, tikai ne es pats. Tagad vainīga esot NA un administratore, kaut kāds absurds! Skaidrs, ka maksātnespējas speciālisti nav zootehniķi, bet juristi, tā ka te zemnieka nelaime tiek veikli izmantota politiskiem mērķiem, NA nomelnošanai.

    • Šeit nav runa par vēsturi kā izveidojās maksāt nespējas situācija, bet gan attieksmi pret lopiņiem. Jā, viņa nav zootehniķe, bet cilvēks gan, kurš var sakārtot situāciju tā, lai dzīvnieki vismaz nemirst no bada un slāpēm. Patiesībā es to Rīgas dāmīti īsti par cilvēku nesauktu, jo tas ko rādīja televīzijā bija prātam neaptverami, kā viena bāba var tā rīkoties ar dzīvniekiem. Ceru, ka dzīvē viņai šie “labie” darbi nāks atpakaļ.

  10. Šajā konkrētajā gadījumā bankrots nav gandrīz nekādā mērā saistīts ar Krievijas embargo, vai zemajām piena cenām, bet gan ar unikālu (iz)saimniekošanas paraugu…..

  11. Nu varbūt tad nebalsosim par administrātoru mammu- nacionālo apvienību?

  12. Zinot, kā Strautnieks uzvedās, vadot GNP un kā viņš čakarēja zemju īpašniekus (arī mani), nav ne mazākās līdzjūtības. Viss nāk atpakaļ, Jāni! Lai veicas!

  13. “Kad piena nozare sāks atveseļoties no ieilgušās krīzes, saimniecībā veiktie ieguldījumi ļautu nodrošināt pozitīvu naudas plūsmu”… – kā teicis reiz ministrs, ja krīze ir vairākus gadus tad varbūt tā nav krīze, bet situācija ar kuru jārēķinās, un saimnieks dzīvo ilūzijās, ka šī situācija drīz beigsies…

  14. Kāpēc maksātnespējas administratore, kura tik slikti saimniekoja, nav nosaukta vārdā?

  15. latvietis parastais Atbildēt

    nu krīzes apstākļos līst kreditos nebija prāta darbs, bet var saprast aprēķinu, jo viss gāja uz piena kvotu likvidēšanu, atiecigi tas kurš tani brīdī bus spējigs saražot daudz piena tas bus vinnetājs. diemžel risks neattaisnojās. vel izskatās ka kāds pa lēto grib paņemt visu gatavu jo nemaksā saimnieciba kopumā tik smiekligu naudu kā izsolē piedāvās, atiecigi izskatās ka tas ir sarunāts bankrots, kādam bus pa lēto laba saimnieciba un saimnieks vel paliks parādā bankām milzu summas

    • Tad ej un nosoli, ja jau pa lēto. Pašam drosšvien neviena lieka graša pie dvēseles, bet spriedelēs par tūkstošiem un miljoniem 😀

      • latvietis parastais Atbildēt

        es jau neesmu lielsaimnieks lai sagrabinātu 300-400 tūkstošus pirkumama, bet par manu maciņu neuztraucies:) man i mācija ka naudas rezervei jābut pusgada tēriņu apjomā un man gan saimniecibas gan privātā kontā tiek uzturēta tāda rezerve. jo tas tiešām ir būtiski. krīzei sākoties 8 gadā man ar bija rezerve un sitiens bija tik spēcigs ka 9 gada beigās nonācu lidz mīnusiem(kreditliniju pirmoreiz izmantoju) pagāja 3 gadi kamer izdevās buferi atjaunot pilnā apjomā. ši saimnieciba visu laiku dzīvoja cik var saprast no rokas mutē + vel parāds bankai. var jau kādu brīdi tā balanset, un daudziem izdodas notureties visrs ūdens, bet ne jau visiem veicas. te ir acimredzams nepārdomāts finansu risks + ļoti ļoti izskatās pēc bankas ieintresetibas. mums novadā ar tā vienu biezo pat uzmeta, viš ar bankas kreditu uzblieza veikalu tjipa pašam 100 000 bija, 400 000 paņema kreditā, kad veikals gadavs , banka lauž līgumu un viņa pusmiljonu vērto veikalu pārdod par 200 000 citam ieientresētajam, kas tur veikalu atver. un ceikala būvetajs paliek bez naudas bez veikala un vel bankai 200 000 parādā

  16. Tāds stils ir bijušai Pareks bankai– reiderisms. Pareks banka tādā veidā gribēja piesavināties slaveno Amatciemu!. Pareks apzvanīja visas bankas un cieti pavēlēja nepalīdzēt Amatciemam. Stils nav mainījies Dievu izredzēto politikai. Šodien prezidents pieņems jaunos reideristus no Amerikas- Dievu izredzētos!

  17. Jāni turies! Kaut Tev izdotos vērst visu par labu. Tādus maksātnespējas administratorus, kas tik “ideāli” māk vadīt saimniecību, vajadzētu saukt pie atbildības par tīšu pāri darīšanu lopiem.

  18. Kredītu ņemot jādomā ar galvu,tā ir saimnieku lielākā nelaime,ka daļa no viņiem neizvērtē visus ekonomiskos nosacījumus.

  19. Bet ministrs Dūklavs uzstādamies pagājuša gada nogalē TV MELO sabiedrībai, ka viņam neesot zināms, ka
    piena cenu dēļ kāda saimniecība bankrotētu! Ja “Bērziem” maksātnespēja tika ierosināta jau 2015. g. 3. jūlijā, vasaras vidū! Šādi nezinīši mums vada veselu nozari, jo padomju saimnieciskajā praksē teikt puspatiesības bija neiztrūkstoša prakse un Dūklavs to ir labi apguvis.

  20. Turēties no bankām maksimāli tālāk.
    Bankas pieder ārzemēm un tās nav ieinteresētas
    saglabāt Latvijā ražošanu…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+