Ekonomika
Darbs un nauda

Iedzīvotāji nav informēti par iespēju atgūt bērnu interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Publicitātes foto

Lielkākā daļa iedzīvotāju nav informēta par iespēju atgūt bērnu interešu izglītībā ieguldītos līdzekļus, norāda “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Bērni visbiežāk sporto, dejo, mācās mūziku un mākslu

Sports, dejošana, mūzika un māksla – tās ir populārākās interešu izglītības jomas, kurās iesaistās Latvijas iedzīvotāju bērni un par kurām maksā viņu vecāki.

Visbiežāk jeb 35% gadījumu viena bērna ārpusskolas izglītība vecākiem izmaksā 20–50 eiro mēnesī, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja.

Jo lielāka ikmēneša maksa, jo vairāk vecāku, kuri šo izdevumu pozīciju labprāt samazinātu, taču divas trešdaļas atzīst, ka nav informēti par iespējām saņemt pašvaldības līdzmaksājumu, un tikai 39% pilnībā izmanto iespēju, iesniedzot ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), saņemt atpakaļ daļu iztērētās summas.

Interešu izglītību izmanto 89% ģimeņu

Saskaņā ar veiktās aptaujas datiem Latvijā vairumā jeb 86% ģimeņu, kurās aug bērni vecumā no 3 līdz 19 gadiem, vismaz viena no atvasēm apmeklē kādu interešu izglītības nodarbību. Uz vislielāko iesaisti interešu izglītībā (vairāk nekā 90%) norāda ģimenes, kurās aug sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni, kuras dzīvo kādā no lielajām reģionu pilsētām un kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli svārstās no 500 līdz 700 eiro.

Aptauja arī apliecina, ka izdevumu apjoms, ko vecāki novirza bērna interešu izglītībai, ir cieši saistīts ar ģimenes rocību – jo lielāki ienākumi, jo prāvākas summas šim mērķim katru mēnesi tiek atvēlētas.

Saskaņā ar aptaujas datiem 23% vecāku tam atvēl ne vairāk par 10 eiro, piektā daļa jeb 20% – ne vairāk par 20 eiro, bet 7% pārsniedz 100 eiro mēnesī.

Lai gan liela daļa vecāku vajadzības gadījumā par bērnu neformālo izglītību būtu gatavi izdot vairāk nekā šobrīd, maksimālā summa, kādu iedzīvotāji ik mēnesi būtu gatavi tērēt, visbiežāk ir robežās no 20 līdz 50 eiro – tā norādījuši 39% aptaujāto. Savukārt to vecāku īpatsvars, kuri vēlētos maksāt mazāk, spēji pieaug to vidū, kuri ik mēnesi iegulda 50–100 eiro.

“Aptaujas dati rāda, ka jau šobrīd vairums aptaujāto vecāku savu bērnu ārpusskolas izglītībā iegulda optimālo summu, kas atbilst viņu rocībai. Vienlaikus redzam, ka visaktīvāk interešu izglītībā tiek virzīti bērni līdz pusaudžu vecumam, kas ir sevišķi svarīgi personības veidošanā un fiziskās attīstības veicināšanā. Ņemot vērā, cik daudz vajadzību ir bērniem šajā vecuma posmā, ar tām saistītās izmaksas, protams, var atstāt jūtamu ietekmi uz ģimenes budžetu. Tādēļ būtisks ir valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts vecākiem. Tiesa, ne visi vecāki zina par iespējām saņemt līdzmaksājumus, ar kuru palīdzību samazināt ar atvašu interešu izglītību saistītos tēriņus, vai atgūt izdoto līdzekļu apjomu,” stāsta E.Kropa.

Interešu izglītību vēlas iekļaut izglītības programmā

Pēc vecāku domām, samazināt tēriņus par bērnu interešu izglītību palīdzētu to atsevišķo nodarbību iekļaušana skolu vai bērnudārzu programmās, kuras patlaban tajās nav pārstāvētas vai ir iekļautas nepietiekamā apjomā.

Kā šādas nodarbības vecāki visbiežāk min svešvalodas (39%), kuras patlaban kā interešu izglītību apgūst 12% ģimeņu bērni, datorzinātņu nodarbības (31%), kas ir interešu izglītība katram desmitajam, un sporta nodarbības (26%), kas vienlaikus ir vispopulārākais interešu izglītības priekšmets, ko apgūst gandrīz puse jeb 49% bērnu.

Neraugoties uz bērnu plašo iesaisti interešu izglītībā, divas trešdaļas jeb 62% vecāku atzīst, ka nemaz nezina par iespēju vērsties pašvaldībā pēc atbalsta interešu izglītības izmaksu kompensēšanai. Vissliktāk informēti par iespēju kompensēt bērnu interešu izglītību ir rīdzinieki – tikai ceturtā daļa vecāku zina par šādu iespēju. Jāpiebilst, ka praksē pašvaldību atbalstu izmanto vien 14% Latvijas ģimeņu, bet 12% tās vērtē kā vajadzībām neatbilstošas.

Būtiski labāka situācija vērojama attiecībā uz pārmaksātā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļas atgūšanu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Par iespēju šādā veidā atgūt daļu no interešu izglītībai iztērētās naudas ir informēti 74% vecāku, kuru bērni apmeklē ārpusskolas nodarbības.

Praksē iespēju pilnā apmērā izmanto krietni mazāks vecāku skaits – 39%, kā galveno šķērsli minot pašvaldības izsniegtas licences trūkumu bērna apmeklētajām interešu izglītības nodarbībām, kas 15% vecāku ļauj atgūt IIN pārmaksu tikai par daļu no pulciņiem, bet 8% šādu iespēju liedz vispār.

Saistītie raksti

Katrs desmitais vecāks norāda, ka gada ienākumu deklarācijā šos izdevumus neiekļauj, jo atgūstamā summa neatsver deklarācijas sagatavošanā ieguldīto laiku.

“Lai gan pašvaldību un valsts atbalsta mehānismi ļautu atgūt vismaz daļu bērnu interešu izglītībā ieguldīto līdzekļu, aptaujas dati liecina, ka šeit vēl ir neizmantots potenciāls. Atsākoties mācību gadam un bērniem atgriežoties ne tikai skolas solā, bet arī savos interešu pulciņos, gribētu aicināt vecākus pārliecināties par iespējām saņemt kompensācijas, līdzmaksājumus, ko piedāvā valsts un arī daļa pašvaldību,” skaidro E.Kropa.

Papildu informācijai:

LA.lv
LA
LA.LV
Ekonomika
5G bāzes stacijas būs arī Daugavpilī un Jelgavā
6 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Huawei” iestājas Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijā
6 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Līdz gada beigām sola norēķinus ar kartēm visās pasta nodaļās
7 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Pūce apņēmības pilns turpināt iesākto pašvaldību reformu
40 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Ekskursijas laikā Kaļiņingradā gājis bojā tūrists no Latvijas
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru
56 minūtes
LE
LETA
Sports
Znarokam veselības likstas, “Spartak” dažas turpmākās spēles vadīs Vītoliņš
4 stundas