Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. marts, 2015
Drukāt

Anda Līce: Daudzos sēž mazi “putini”, viņiem tikai nav lielo iespēju (33)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā ir pagājis gads, un notikumi pamazām mūs ievirza īstenībā, kurā valda bailes. Tur viss ir juku jukām: karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, terorisms Eiropā, arī jaunas ekonomiskās krīzes iespējamība. Pavērosim sevi, par ko mēs runājam satiekoties, ko lasām un klausāmies, kas sāk valdīt publiskajā telpā, nemaz jau nerunājot par domās pārcilātajiem scenārijiem, kas neļauj vakaros aizmigt. Kara seja, kas vecākajai paaudzei jau bija piemirsusies, bet jaunākajām ir sveša, atkal liek sevi manīt. To, ka ilgstoša uzturēšanās baiļu zonā atstāj postošas sekas, labi apzinās kara scenāriju rakstītāji un nežēlo pūliņus, lai temperatūru kāpinātu. Taču bailes arī mobilizē rīcībai un ne vienmēr tā izpaužas kā koferu kravāšana.

Pasaule šodien ir neizpratnē par autoritārā Putina tīkojumiem. Bet, piedodiet, cik daudzos sēž tādi mazi “putini”, viņiem tikai nav lielo iespēju un nākas izpausties vienīgi savā ģimenē, darba vietā vai kādā organizācijā. Ir veltīgi kaunināt tos, kuruprāt, meli un manipulācijas ir nevis kaut kas zemisks, bet gan līdzeklis savu mērķu sasniegšanai. Tas šķiet paradokss, taču viņi par bezmiegu nesūdzas. Lielais konflikts dzīvē un politikā, arī mākslā, pastāv starp divām pārliecībām – “viss ir atļauts” un “viss nav atļauts”.

Ir svarīgi neizlaist no acīm citu īstenību, bez kuras mēs nespēsim izturēt nedz ārējo, nedz iekšējo spiedienu. Pašlaik mēs tik saspringti lūkojamies tālumā ar domu, vai tikai tur jau nav redzami tanki, ka palaižam garām ikdienā notiekošas skaistas un dziedinošas lietas, kas ļauj pārvarēt neziņu un bailes. Palūkosimies kaut vai tikai februārī kultūras laukā notikušajā. Mēs nenovērtējam šo citu īstenību, kas mūs visus vairāk vai mazāk spēj iedvesmot. Mani, piemēram, garīgi uzlādēja Daces Lielās gleznu izstāde, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2014” pasniegšanas ceremonija, leģendārā dzejnieka un tulkotāja Valda Bisenieka raidījumā “Saknes debesīs” teiktais, dziedātājas Aminatas uzvara konkursā “Supernova”. Šīm norisēm kopīga ir skaidrība un patiesums, pēc kura ir noilgojusies liela sabiedrības daļa. Esam noguruši no nemitīgas izlikšanās un vienkāršošanas gan dzīvē, gan mākslā. Kā atšķirt graudus no pelavām, tas ir visu laiku jautājums. Tāpat kā jautājums par drošību, uz kuru jau sen ir atbildējuši mūsu priekšgājēji un mums nekas no jauna nav jāizgudro, vien jāpūš nost putekļi no atmodas laika aicinājuma: “Ar gara spēku pret karaspēku!”

Pievienot komentāru

Komentāri (33)

  1. Nesēž nekādi mazi putini, nekas tamlīdzīgs. Sēž parastā varaskāre un alkatība, kas visos laikos ir, bija un būs.
    Pašmērķīga putošanās-putinošanās politisko aktualitāšu kontekstā.
    Nebija nekāds garaspēks, apstākļu sakritība un paveicās, vnk…
    Vecākās paaudzes iekšējais bailes ir saprotamas, tomēr drusku nogurdina. Reizēm der paklusēt.

  2. cirks, Rietumi un visi sabiedrotie, Krievija grib atjaunot impēriju un tā teritoriju, bet Asv, …. kā nosaukt grūti teikt., bet, to ka uzmeta bumbu Japānai, tad bija cilvēcīgi, kā arī mazliet ar Napalmu padedzināja Vjetnamu, utt.. un šāda varaskāre tiem tur domājiet ka nav mantota

    • ir tikai viena “nieka” atsķirība: ASV kaimiņvalstis nekad nav tikušas apdraudētas un tajās neviens pat nepieļauj doku, ka ASV varētu iebrukt, lai paplašinātu savas robežas 🙂

  3. Ka Pūķinam nav viss mājās, tas visiem — atskaitot rūdītus krievnacistus — ir skaidrs.

  4. nevis putniņi, bet štrausi galvā, savulaik Domē ta sauca, kam nav visi mājās

  5. Mazais “obama” sēž 1 no 10, galu galā bez “garaspēka” arī “prātaspēkā” auseklīši pieņēmušies pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā:
    “”Tobrīd, 1990.gada 4.maijā, deviņi no desmit latviešiem cerēja, ka neatkarība pati par sevi atrisinās visas problēmas.” Aivars Kļavis, rakstnieks, publicists:’4.maija brīvības un neatkarības sajūsma. Kur tā pazaudēta? (LVportalsLV, 02.05.2014)

  6. Mani varen uzjautrina šis baisais kara rēgs.
    Ļautiņi mīļie, kas ar ko te karos! Kā nočabēs krūmi, tā “karotāji” sausām kājām pāri jūrai uz Zviedriju aizvilks.
    Te vieni nekarotāji vien paliks.

    • vāja jau sakauta bez kaujas cilvēka doma, ar ko sevi mierināt.
      uzreiz jau padodies lai mazajai trusīša sirsniņai nebūtu paŗdzīvojumu. apm. tā tas izklausās.

      • Kam padoties? Es te pārredzamā perifērijā sev nevienu ienaidnieku neredzu.
        Bez tam es savu laiku esmu nodienējis pasaules spēcīgākajā armijā, un tas, ko iemācās jaunībā paliek visam mūžam.

    • gļēvuļus parasti aiz ausīm izbīda frontes pirmajā līnijā.
      un piesedz no aizmugures lai nav kur mukt.
      tāds ir gļēvo liktenis

    • Pretigs glevulis, bet tas ka maki latviski liek pielidzinat tevi laipotaju/pielideju rindai: – Lembergs, Zigmars Liepins, Pauls utt.

      • par Zigmaru liepiņu nekādi nepiekrītu.

        Bet šis ananymous laikam ir trollis. zam cita raksta uzrakstijis, ka labprat ietu armijā, bet ar pamatizglītību neņemot. tā ka kopējās runas diezgan nesakarīgas. un tādu tagad ir biezā biezā slānī

  7. LATVIJĀ PUTINA PARAUGA VARAS VERTIKĀLE DARBOJAS ĻOTI SEKMĪGI . SAVĒJIE VAR APZAGT VALSTI BEZ BAILĒM , JO ZINA KA TIKS PIESEGTI . NOZAGTOS MILJONUS VĒL NEVIENS NAV ATDEVIS . LIELIE KRĀPNIEKI UN ZAGĻI JOPROJĀM NOSAKA VALSTS POLITIKU , JO VISAS POLITISKĀS PATIJAS [ BANDAS ] IR VIŅU NOPIRKTAS UN UZTURĒTAS !

  8. Raksta sākums labs. Bet kultūras un mākslas manuprāt mums ir daudz par daudz salīdzinot ar aizsardzības taktikām un domāšanu par reālām lietām.

    Man šķiet šāda aiziesana no realitātes ir bīstama.

    mani piem. satrauc tas, ko mēs ģimenē saucam par “gulbju ezeru” Tas esot pārraidīts pa TV puča laikā? Vai līdzīgā sabiedrībai kritiskā brīdī. Kad jūtu, ka apkārt notiek kaut kas, bet mansu medijos māksla, mans satraukums tikai pieaug. Salīdzinot, ja dzirdētu, ka esam informēti, sagatavoti u.t.t.

    Daudzi vienk. MUUK no realitātes. Man šādi cilvēki netīk. Patīk tieša drosmīga skatīšanās dzīvei acīs. JO tas liecina par personības spēku.

    • …bet dzīve jau ir daudzpusīga. Pat kara laikā cilvēki, kas neatradās tieši frontē, dzīvoja savu ikdienas dzīvi. Brīnišķīgi, ja tajā ir vieta arī mākslai un kultūrai. No tā, ka visi mediji žvadzēs tikai par iespējamo karu, nekas nemainīsies, tikai cilvēki kļūs nervozāki un slimīgāki 🙂

      • Jā, bet es runāju par samēru. Proporciju. visam ir jābūt savās vietās.
        Un latvieši tāds iespaids ar kultūru aizlāpa caurumus visdažādākajās dzīves jomās – mazā uzņēmējdarbība, veseli’bas aprūpe, pilsoniskā aktivitāte, pašaizsardzība, patriotiskā audzināšana spēcīgi kvalitatīvi mediji jāattīsta.

        Man pašai radās asociācija šajās dienās ar zīmīgu faktu – laikā, kad Somija cīnījās pret PSRS iebrukumu un bija izstrādājusi spēcīgu aizsardzības taktiku ģanerāļa Mannerheima līnijā (tas bija rūpīgs spēcīgs iepriekšējs darbs un modra prāta, labu paredzēšanas spēju rezultāts!) kas notika mums tajā laikā?? Padomju tanki mierīgi ienāca Latvijā, pabraucot garām Daugavpilī kārtējiem dziedāšanas-dancāšanas svētkiem. mēs tik dziedājam un dancājam.. tralalalalaa.. nu tad likumsakarīgi, ka tāda nemožu prātu tauta dabūja spēcīgu sitienu pa savu dzīvības spēku.

      • Sajūta ir ziniet kāda, esot kopā ar šādiem no realitātes mūkošiem cilvēkiem?
        Līdzīga kā tam, kurš ir izvēlēts par šoferi kompānijā, kas nolēmusi iedzert. Viņš zin, ka VINJAM būs par visu jādomā un visi biegās jāvāc. Šiem pārējiem jautri, bet šoferim, skatoties uz apdullinošamies cilvēkiem un uzņemoties par viņiem atbildību smiekli nenāk.

        Nu galu galā ja “apdzērušies” un priecīgi bezbēdnīgi būsim vairums.. nu tad .. tādiem valsts nepienākas.

        • Ģina — muti !

        • Nu…. savus lēmumu pieņēmējus un ‘līderus” paši esam ievēlējuši, t.i. mierīgi lāvuši būt tādai sistēmai, ka šos nevar neievēlēt :). Un pret sistēmu vāvuļojam tikai komentāros. Un vēl no padomju laikiem esam iebaidīti publiski izteikties vai aktīvi darboties “pret”.

  9. Paldies, Anda, par stipriem un uzmundrinošiem vārdiem.

  10. “Wow” – patiesā sajūsmā izsaucās Hilarija Klintone, savā mobilajā vērojot Lībijas prezidenta M.Kadaffi saplosīšanas ainu. “Lielas iespējas” sniedz neo-liberālisms ikvienam pundurim, tas priecē 4.maija ideologus?

  11. “Ar gara spēku pret karaspēku!”, vai, citiem vārdiem sakot, – ar sapakotu čemodānu un bez ieročiem.
    To “nevardarbīgo pretošanos”, kuras rezultātā mūsu “liberālie komunisti” (faktiski politiskie avantūristi) saglabāja savu varu un atstāja valstī sava okupācijas režīma veidoto “piekto kolonnu” – to esam jau piedzīvojuši un šodien izbaudām šīs nelikvidētās okupācijas sekas – atkārtotas okupācijas iespējamību.

    Bet objektīvi skatoties – Latvijā ir nepieciešama spēcīga NATO bāze un kopēja robežu apsardze.

  12. Tautai jau viss ir atņemts, paudzēm uz prieksu, tatad nav par ko baidities.
    Lai baidas laupītāji Saeimā

    • Senos laikos Latvija bija daudz nabadziigaaka. Tikai dziive bija sakaartota, prasiibas mazas, darba daudz. Tagad tautai ir lielaaka paarticiiba, vieniigaa vaina, ka jums ir paraak daudz bagaatnieku, agraak taadi tikpat ka nebija. Ja kaadam budzim bija lielas lauku maajas, tad tas jau bija daudz. Bet zu aarzemeem atvaljinaajumaa neviens nebrauca. Ulmanis laikam deelj baisaa Staljina baidiijaas Latviju aizstaaveet, bet buutu bijis labaak, ja mees to toreiz aizstaaveetu. Tad tauta nesashkjeltos kreisos un labeejos.

  13. Nu nesanāks “Ar gara spēku pret karaspēku”!
    Kāpēc?
    Tāpēc, ka pārkrāsoto komunistu režīms pa šiem gadiem to mūsu gara spēku ir mērķtiecīgi un sistemātiski iznīdējis, tā vietā ieliekot citu lozungu – “Naudas vara stipru dara”.
    Tikai nacionālisma atdzimšana tautā un valstī ļaus mums atšķirt graudus no pelavām un atgriezt zaudēto gara spēku!

  14. Putins pastaigās ar šo glāzi rokās kā Staļins ar pīpi ,padomās kā atkal dabūt no frančiem uzbūvētos karakuģus,vāciešiem optiku tankiem,grieķiem vietu kara bāzēm u.t.t. pretī dodot lētāku gāzi.
    ,,Mūsējie,, vispirms ar Kaimiņu ,Spolīti ,Vilku priekšgalā raus glāzi sausu un pēc tam taisnosies.

  15. Visu cieņu autorei!
    Patīkami bija lasīt, jo jūtama vērtību klātbūtne.
    Visu cieņu!

Draugiem Facebook Twitter Google+