Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. marts, 2012
Drukāt

Jezdakova: Latvijas patriots ir tas, kurš godprātīgi maksā nodokļus

jezdakova2_km_6

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori NELIJU JEZDAKOVU, kas “Latvijas Avīzes” redakcijā viesojās pirmo reizi, izjautāja “LA” žurnālisti Voldemārs Krustiņš, Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.

 

V. Krustiņš: – Mūsu sabiedrība dažkārt ir neizpratnē par to, ka, lūk, Igaunijā skolotāji, policisti, ārsti un citi darbinieki saņemot lielāku atalgojumu nekā šajās pašās profesijās nodarbinātie Latvijā. Vai tiesa, ka mūsu kaimiņval-stī nodokļus iekasē vairāk nekā Latvijā?

N. Jezdakova: – Jāatzīst, ka Igaunijā nodokļu maksātāji brīvprātīgi kopumā samaksā nodokļos lielākas summas nekā Latvijā. Igaunijā iekšzemes kopprodukts neapšaubāmi ir lielāks nekā mums. Tā kā ražošana un citas ekonomikas nozares mūsu kaimiņvalstī ir vairāk attīstītas, viņu budžets un acīmredzot arī viņu iespējas ir lielākas nekā mūsu.

– Vai Latvijā jau neesam sasnieguši tādu līmeni, kad uzlikt vēl lielākus nodokļus iedzīvotājiem vairs nav iespējams? Ar to domāju, pirmkārt, nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokļiem un mājām, kuras padomju laikā vienreiz jau atņēma. Tagad tiem, kuri nespēj samaksāt nodokli, tiek solīts tās atņemt vēlreiz…

– Nodokļu politika nav VID kompetencē. Nodokļu politikas stratēģiju plāno un tiesību dokumentus gatavo Finanšu un citās ministrijās, pēc tam par tiem lemj Saeimā. Mēs veicam nodokļu administrēšanu, un tas nozīmē, ka mēs tāpat kā iedzīvotāji izpildām to, kas noteikts likumos. Tāpat kā iedzīvotājiem arī mums ir svarīgi laikus zināt un sagatavoties visām plānotajām nodokļu politikas pārmaiņām, par kurām lemj valdībā un Saeimā.

– Arī uzņēmēji žēlojas par to, ka nodokļu slogs viņiem esot pārmērīgi liels, tas būtu jāsamazina. Vai, jūsuprāt, pašlaik to var darīt, ņemot vērā valsts saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem?

– Gan jūs, gan es – ikviens droši vien būtu priecīgs, ja varētu maksāt mazākus nodokļus. Kā man zināms, viens no nodokļu politikas plāniem paredz no 2013. gada samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25 līdz 21 procentam, reizē paaugstinot ar šo nodokli neapliekamo ienākumu daļu līdz 90 latiem. Tādējādi maksājamā nodokļa summa samazinātos.

– Vai no jūsu iepriekš teiktā būtu jāsaprot, ka nodokļu politikas plānus ar jūsu vadīto dienestu neapspriež, jums tos noliek priekšā jau gatavus izpildīšanai?

– Jā, tā tas patiešām ir, ar Valsts ieņēmumu dienestu tos nesaskaņo.

I. Bušmanis: – Jums pat nepavaicā, vai spēsiet iekasēt to vai citu nodokli?

– Šādu analīzi un aprēķinus, tāpat budžeta ieņēmumu prognozes, gatavo Finanšu ministrijā. Pašlaik budžeta ieņēmumiem un to prognozēm vērīgi seko Starptautiskais valūtas fonds, kas, kā šķiet, pat nav īpaši ieinteresēts, lai prognozes pieaugtu, tāpēc ka tad pieaugs arī izdevumu daļa. Šādai darba dalīšanai ir sava loģika.

 

Man grūti iedomāties, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu gatavot nodokļu politikas dokumentus, analizēt un prognozēt un vienlaikus nodarboties ar nodokļu praktisko iekasēšanu.

 

– Kā rīkojaties ar nodokļu parādniekiem?

– Nodokļu parādu piedziņu sarežģī tas, ka lielākā daļa to uzņēmumu un iedzīvotāju, kuri ir parādā valstij, reizē ir arī banku parādnieki.

Pagājušā gada nogalē VID izveidojām jaunu pārvaldi, kurā vienuviet koncentrēta gan iekšzemes nodokļu, gan starptautiskās, gan muitas parādu piedziņas darbības. Par rezultātiem spriest gan vēl ir pāragri tāpēc, ka jaunā pārvalde sāka darbību tikai šā gada sākumā.

Lai pilnīgotu mūsu darbību un lai atklātu nodokļu maksātājus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nedeklarē ienākumus, VID esam paredzējuši apvienot Nodokļu kontroles un Muitas auditu pārvaldes. Tas dos iespēju lieku reizi netramdīt nodokļu maksātājus. Pašlaik reizēm iznāk tā, ka nodokļu maksātāju vispirms pārbauda vienas pārvaldes darbinieki, pēc pāris nedēļām – otras.

 

Citiem vārdiem sakot, pats galvenais, ko gribam panākt dienesta darbībā – lai mums būtu mazāk priekšnieku, toties vairāk darbinieku. Ievērojot Starptautiskā valūtas fonda ieteikumu, šogad nodokļu auditoru skaitu palielināsim par septiņdesmit diviem, savukārt juristu skaits pieaugs par trīspadsmit.

 

V. Krustiņš: – Mūsu lasītāji raksta, ka, lūk, sabiedrībā labi pazīstams cilvēks N, kurš valstij parādā lielas nodokļu summas, joprojām restorānos dzer dārgu vīnu, braukā ar lepnu auto, viņa gaitas apraksta žurnālos? Vai nekā nespējat viņus ietekmēt?

– Katrs šāds gadījums ir jāskata atsevišķi. Diemžēl bieži parādniekam mēs netiekam klāt. Viņam pašam nekādu nodokļu parādu nav. Tie ir viņa dibinātajam uzņēmumam. Savukārt viņš laikus parūpējies, lai par šiem parādiem viņš neatbildētu ar savu personīgo mantu. Tā ir pārrakstīta uz radinieku vārda. No uzņēmuma kaut ko piedzīt nav iespējams, kontā naudas nav, tas pieteicis maksātnespēju.

Ja nodokļu parādnieks tagad dzer dārgu vīnu vai brauc ar lepnu auto, tad var pieļaut, ka tērē agrāk legālā veidā iegūto naudu. Atcerēsimies, ka nodokļus, kas jāmaksā, piemēram, no bankas depozīta peļņas, valsts ieviesa tikai pirms diviem gadiem. Tikai šogad stājies spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas nosaka pienākumu privātpersonām brīvprātīgi deklarēt viņu mantisko stāvokli. Reizē tas paver iespēju samaksāt 15% iedzīvotāju ienākuma nodokli par laikposmā no 1991. līdz 2007. gada beigām nelegāli gūtiem ienākumiem. Te jau izpaužas tā nodokļu politika, kas cita starpā tagad paredz arī stingrāku ienākumu un nodokļu maksājumu kontroli.

– Vai sabiedrībai nebūtu jādara zināmi nodokļu nemaksātāju vārdi un parādu summas?

– Mēs jau to darām. Ar likumu gan noteikts, ka VID ir tiesības publicēt lielākos parādniekus. VID savā interneta mājas lapā publisko 100 lielākos nodokļu parādniekus, kuru parāds pārsniedz 300 000 latu, to vārdus un uzvārdus vai uzņēmumu nosaukumus un parāda kopsummas. Taču likums aizliedz publiskot par viņiem kādas sīkākas ziņas.

Z. Dzedulis: – Šajā sarakstā pašlaik lasām, ka, piemēram, Jevgeņijam Jakovļevam nav samaksāti nodokļos 10,6 miljoni latu, uzņēmums “Metalex”, kura īpašnieks ir Kaspars Ondzulis, nav samaksājis valstij aptuveni 4 miljonus latu, gandrīz tikpat – 3,76 miljonus – valstij parādā palicis uzņēmums “Nafta Trading”. Kā var sakrāt šādus miljonu latu parādus?

– Nē, nevar teikt, ka VID viņus nemaz nekontrolē. Taču lielāko daļu šo parādu mēs atklājam tikai pēc nodokļu kontroles pasākumiem. Mēneša laikā samaksāt tik milzīgus parādus, kas sakrāti desmit vai divdesmit gados, nav iespējams. Ja parādnieks neprasa nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu, tad viņš pastāvīgi ir mūsu sarakstos. Ar sarakstu publicēšanu mūsu kontrole, protams, nebeidzas. Taču sarakstā lielākā daļa ir tādi uzņēmumi, no kuriem valsts neko vairs nevar atgūt, piemēram, “Banka Baltija”.

 

Nereti nav pret ko vērst piedziņu, jo sarakstā minētajām personām nekā nav: nav ne nekustamā, ne kustamā īpašuma, norēķinu konti tukši. Bieži VID nevar piedzīt šos nodokļu parādus tāpēc, ka parādnieki apstrīdējuši mūsu lēmumus tiesā. Kamēr ilgst tiesvedība, tikmēr parādu atgūšana tāpat nav iespējama.

 

V. Krustiņš: – Vai nodokļu kontrolieriem un pārējiem maksājat arī kārtīgas algas, lai būtu vēlēšanās kārtīgi kontrolēt nodokļu nemaksātājus?

– Pašlaik Valsts ieņēmumu dienestā darbinieku vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas ir 594 lati.

– Vai tad viņu darba atlīdzība nemaz nav atkarīga no darba rezultātiem?

– Nevienam no 4300 darbiniekiem neko papildus nemaksājam. Savulaik gan bija cita kārtība: no papildus gūtajiem ieņēmumiem daļa tika ieskaitīta Valsts ieņēmumu dienesta budžetā, no kā varēja izmaksāt darbiniekiem prēmijas. Bet šāda kārtība sen ir likvidēta.

Tiesa, 2011. gada budžeta likumā bija noteikts: ja ieņēmumu plānu pārpildīsim par 45 miljoniem, tad saņemsim prēmijas. Tā kā plānu izpildījām ar uzviju, prēmijas bija. Kā man zināms, Finanšu ministrija plāno ieviest darbinieku motivēšanas sistēmu. Taču prēmēšana atkarīga no tā, vai iestādes budžetā ir nauda šim mērķim.

Z. Dzedulis: – Pagājušajā gadā Rīgas Ekonomikas augstskolas rīkotajā konferencē par ēnu ekonomiku tika paziņots, ka Latvijā ēnu ekonomika – aplokšņu algas, ienākumu slēpšana, kukuļošana – valstī sasniegusi draudīgus apmērus – ap 36% jeb divas reizes lielāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Kāds ir jūsu viedoklis, vai tā varētu būt?

– Dažos pētījumos minēti 17 procenti. Citos atzīts, ka viszemākais ēnu ekonomikas īpatsvars esot Latgalē. Grūti noticēt šādiem pētījumiem. Ēnu ekonomikas aprēķināšanas metodes ir dažādas un visas šķiet pareizas. Vairāk es gan ticu oficiālajiem skaitļiem, kādus sniedz, piemēram, Centrālā statistikas pārvalde. Te jāpiebilst – Valsts ieņēmumu dienestā mēs neveicam šādu analīzi, tā nav mūsu kompetence.

 

Ar to, protams, negribu teikt, ka ēnu ekonomikas nav vispār. Pat ja tās īpatsvars būtu 10 procenti, mums būtu jādara viss iespējamais, lai to ierobežotu. Pilnīgi izskaust to diezin vai izdosies, tā pastāv visās pasaules valstīs. Viena no lielākajām ēnu ekonomikas problēmām Latvijā neapšaubāmi ir aplokšņu algas.

 

Manuprāt, cēloņi nodokļu nemaksāšanai ir gan ekonomiski, gan morāli. Ar pēdējiem domāju cilvēku uzvedību un attieksmi pret šo pienākumu. Es domāju, ka aplokšņu algu problēma lielā mērā ir atkarīga ne tikai no darba devējiem, bet arī darba ņēmējiem. Ja darba ņēmējs pats ir ar mieru, ka viņam maksā atlīdzību aploksnē, tad ar to viņš parāda savu attieksmi pret Latvijas valsti. Latvijas patriots jau nav tikai tas, kurš svētku vai atceres dienās ar asarām acīs stāv pie Brīvības pieminekļa un pacilāti dzied valsts himnu. Latvijas patriots ir arī tas, kurš godprātīgi maksā nodokļus valstij. Es uzskatu, ka cilvēkiem būtu jāmaina attieksme pret šo pienākumu. Kamēr cilvēkos valdīs uzskats, ka izvairīties no nodokļu maksāšanas ir gandrīz vai varonība, tikmēr nekas nemainīsies. Valsts ieņēmumu dienests, lai cik darbinieku tam būtu, nekad nespēs pielikt klāt kontrolieri ikvienam nodokļu maksātājam.

– Jūs sacījāt, ka jātic tikai oficiālajiem skaitļiem. Tie ir jūsu mājas lapā publicētie, proti, no nodokļu veidiem, par kuriem 2011. gadā veikti papildu aprēķini, vislielākais īpatsvars ir pievienotās vērtības nodoklim – 50% jeb 103,1 miljons latu no kopīgās nodokļu auditos aprēķinātās summas. Tam seko nenomaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 12,4 miljoni latu un uzņēmumu ienākuma nodoklis 8,5 miljoni latu. Tātad visbiežāk krāpjas uzņēmumos, nemaksājot PVN?

– Nesamaksātā PVN apmēri patiešām ir iespaidīgi. Jāatzīst, ka PVN nemaksāšana ir ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu problēma. Pašlaik Eiropas Savienībā notiek diskusijas par to, vai vispār būtu jāsaglabā šis nodoklis un vai tā vietā nebūtu jāievieš vienots tirdzniecības nodoklis, kā tas ir ASV.

Viens no Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumiem ir pārmaksāto PVN summu atmaksāšana. Pagājušajā gadā atmaksājām uzņēmumiem 645 miljonus latu. Vienlaikus sekojam, lai uz PVN rēķina no valsts netiktu izkrāpta nauda, – veicot preventīvos pasākumus, pērn saglabājām valsts budžetā 53 miljonus latu.

Jāatzīst, ka aploksnēs maksātās algas izkontrolēt ir visgrūtāk.

 

Ar administratīvām metodēm nav iespējams noteikt, cik aploksne bijusi bieza. Mums ir aizdomas par daudzām firmām, kurās pēc dokumentiem maksājušas darbiniekiem atalgojumu minimālās algas apmērā, pārējo aploksnē. Bet ar to nepietiek, vajag pierādījumus tam, ka citas, lielākas summas tiek maksātas aploksnē.

 

Un šādiem uzņēmumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība – tiek veikti kontroles pasākumi un nereti arī paši uzņēmumi mūsu preventīvo pasākumu dēļ veic labojumus savās deklarācijās un samaksā valsts budžetā iepriekš deklarācijās neuzrādītās nodokļu summas.

– Vai VID spēj izkontrolēt uzņēmumus, kuri ar saviem darbiniekiem noslēdz līgumus par konkrētu darbu izpildi mikrouzņēmumu statusā, tādējādi samazinot budžetā maksājamo nodokļu apmēru?

– No šā gada mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu zaudēja 1200 nodokļu maksātāji, jo bija pārkāpuši kādu no likumā noteiktajiem kritērijiem. Visbiežāk tas bija tāpēc, ka ar bijušajiem darbiniekiem tika noslēgti pakalpojumu sniegšanas līgumi, taču pēc būtības tika saglabāts darba attiecību modelis.

I. Bušmanis: – Ar šogad privātpersonām noteikto pienākumu deklarēt mantisko stāvokli VID grib kontrolēt izdevumus, jo aplokšņu algām jeb “kreisajiem” ienākumiem netiekat klāt. Kā tas notiks praktiski?

– Ienākumu un izdevumu kontroles mehānisms VID jau ir pašlaik. Mums ir skaidri zināmi visi privātpersonu legālie ienākumi. Un ir izveidota īpaša riska analīzes sistēma, kas automātiski par to signalizē, tiklīdz kādas personas izdevumi pārsniedz ienākumus. Piemēram, tiklīdz cilvēks iegādājas dzīvokli vai auto, kas ir reģistrēti attiecīgi zemesgrāmatā un CSDD, VID tiek salīdzināti viņa izdevumi ar legālajiem ienākumiem. Ja tie nesakrīt, tad lūdzam šo personu iesniegt papildu deklarāciju, lai noskaidrotu papildu ienākumu avotus.

– Vai tas nozīmē, ka turpmāk VID sekos arī fizisko personu ikdienas patēriņam, ko viņi apmaksā, piemēram, ar bankas maksājumu kartēm?

– Tas to absolūti nenozīmē! Fizisko personu ikdienas patēriņa izdevumus VID nekad nav kontrolējis un nekontrolēs arī turpmāk.

Z. Dzedulis: – Vairāki mūsu lasītāji pauž smagu vilšanos – par pārdotu nekustamo īpašumu Valsts ieņēmumu dienests viņiem aprēķinājis vairāku simtu, pat tūkstošu latu lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli, klāt vēl soda naudu par laikus neveikto maksājumu. Vai iedzīvotāju informēšanā Valsts ieņēmumu dienests nevar darīt vairāk, lai mazāk būtu šo vilšanos?

– Jāatzīst, ka kopš 2010. gada ieviesto grozījumu nodokļu likumos ir gana daudz. Par visiem nodokļu grozījumiem pavēstīt atsevišķi katram iedzīvotājam gan nav mūsu spēkos.

Tomēr nevar teikt, ka iedzīvotāju informēšanā Valsts ieņēmumu dienests nav neko darījis. Piemēram, esam regulāri informējuši plašsaziņas līdzekļus par visiem nodokļu likumu grozījumiem, informācija ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā.

Diemžēl vēl šobaltdien ir cilvēki, kas neko nav dzirdējuši, piemēram, par attaisnotajiem izdevumiem, kaut arī par to tiek nemitīgi stāstīts un runāts katru gadu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+