Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Anšlavs, Junora
Ceturtdiena, 25. maijs, 2017
17. marts, 2017
Drukāt

Kā nekļūt par algādžiem savā zemē. Saruna ar Romānu Naudiņu (20)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Kā ierobežot ārzemnieku pieplūdumu Latvijas zemes tirgū? Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pabeigusi izskatīt trīsdesmit priekšlikumus grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ietver noteikumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. Pēc Eiropas Komisijas prasības no likuma bija jāsvītro prasība pēc izglītības un lauksaimnieciskā darba pieredzes. Kādus jaunos spēles noteikumus lauksaimniecības zemes pircējiem deputāti liks priekšā galīgajam balsojumam Saeimas sēde, par to “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis taujāja komisijas priekšsēdētājam Romānam Naudiņam (Nacionālā apvienība).

 

Vispirms gribētu tikt skaidrībā, ko jūsu vadītā komisija grib panākt, gatavojot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”? Kāds ir mērķis?

Romāns Naudiņš: Pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma šā likuma grozījumus komisija sāka skatīt, pakļaujoties Eiropas Komisijas (EK) prasībai labot lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes noteikumus, kas ir spēkā no 2014. gada 1. novembra. Kā zināms, pret Latviju ir ierosināta pārkāpumu procedūra par regulējumu, kas, pēc EK uzskatiem, ierobežo Eiropas Savienības pilsoņu tiesības Latvijā iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Pirmajā lasījumā Saeima no likumprojekta izsvītroja prasību pircējiem būt ar lauksaimniecisku izglītību vai lauksaimnieciskā darba pieredzi, kā arī prasību par tiešmaksājumiem. Tā kā bija nepieciešami vēl citi grozījumi, kas ierobežotu iespēju brīvi nopirkt zemi, komisija izveidoja darba grupu, kuras vadītājs ir Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS). Diemžēl vairākus darba grupā sagatavotos priekšlikumus komisijas deputātu vairākums noraidīja. Manuprāt, ļoti labs priekšlikums bija prasība pircējam iesniegt apliecinājumu par naudas izcelsmes likumību. Bet pašvaldībās teic, ka nevarēšot to pārbaudīt. Un arī to noraidīja. Šis priekšlikums gan vēl nav pilnīgi nolikts malā, un es ceru, ka Saeimā to atbalstīs.

Likumprojektā ir izdevies iekļaut prasību, ka pircējam jāprot valsts valoda. Tikpat svarīgs ir noteikums, ka Latvijas Zemes fonds varēs atpirkt zemi, pēc tam iznomājot to lauksaimniekam. Radīts mehānisms, kā mūsu lauksaimnieks var pārdot savu zemi Latvijas Zemes fondam. Fonds to iznomā viņam ar izpirkuma tiesībām. Tas palīdzētu tiem lauksaimniekiem, kuriem radušās problēmas ar kredītu maksāšanu.

Tas galvenais mērķis, ko ar šiem grozījumiem gribam sasniegt, pirmkārt, ir zemes saimnieciska izmantošana, otrkārt, spekulatīvu darījumu ierobežošana.

Te gan piebildīšu. Ja Latvijā zemi nopērk dānis vai vācietis, kurš prasmīgi saimnieko, audzēdams labību, dārzeņus vai ko citu, pret to nevar būt nekādu iebildumu. Iebildumi ir tikai pret tiem ārzemniekiem, kuri uzpērk zemi spekulatīvos nolūkos.

 

Kuri ir komisijas atbalstītie priekšlikumi, kas ārzemniekiem ierobežotu iespējas brīvi nopirkt zemi Latvijā?

Pirmkārt, pircējam jāprot valsts valoda.

Cik tas būs iedarbīgs, to, protams, redzēsim pēc kāda laika. Bet vietējās pašvaldības deputāti un zemes komisija, kas lems par atļauju darījumam, varēs prasīt pircējam, lai valsts valodā izstāsta, ko viņš darīs ar zemi.

Otrkārt, Latvijā zemi var nopirkt tikai tie ES dalībvalstu, arīdzan Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri noteiktu laiku nodzīvojuši Latvijā un kuriem ir ES pilsoņa reģistrācijas apliecība.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. kas nu dzimis no algādžiem, tos grūtu izraut

  2. Toties Naudiņš pats izmanto vietējo algādžu darbaspēku. Vai viņš ir devīgāks par ārzemniekiem?

  3. iistenais tevzemietis -azers Ibragimovs sen nebija manīts,…a kur libanas arabs no lindas aploka?

  4. NA ipriekšlikumi:
    Pirmkārt, pircējam jāprot valsts valoda.
    Otrkārt, Latvijā zemi var nopirkt tikai tie ES dalībvalstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri noteiktu laiku nodzīvojuši Latvijā un kuriemi ES pilsoņa reģistrācijas apliecība.
    —————————————-b
    Bet…
    “Diemžēl jāatzīst, ka no Zemkopības ministrijas ierēdņiem neesmu sajutis lielu vēlēšanos sakārtot šo nozari. Priekšlikumiem būtu jānāk no Zemkopības ministrijas, kuras darbinieki vai katru nedēļu brauc komandējumos uz Briseli. Arī zemnieku pārstāvētajās organizācijās nav pilnīgas vienprātības par to, kādiem jābūt zemes iegādes noteikumiem un vai vispār vajag kaut ko ierobežot.”

  5. Naudiņš, kurš uzvārdu aizņēmies no sievas, jo par Ibragimovu jau latvieši nebalsotu, kā deputāts ir tukša vieta, varas kārs populists.

  6. Jānis Labrencis Atbildēt

    Ir jādomā nevis kā ierobežot ārzemniekiem zemes iegādi, bet gan kāpēc mūsu zemnieki zemi pārdod, bet paši nestrādā. Pie vainas ir tikai nodokļu politika. Dīzeļ degvielas cenu 60% veido nodokļi!!! Dīzeļ degviela ir lauksaimniecības maize, bez d-d nav iespējama lauksaimniecība. Ja valsts iekasē nodokli, jau pērkot visu nepieciešamo ražošanai, tad kāds vēl man jāmaksā nodoklis valstij? Kur zemnieks var realizēt savu saimniecībā saražoto produkciju? Kādi izskatās mūsu pašu vietējie tirgi, salīdzinājumā ar importa preču lielveikaliem? Vairāk kā nožēlojami!! Mums pie varas nav pilnīgi neviena tautsaimniecību saprotoša cilvēka.

    • Piekrītu, šis deputāts demonstrē liekulības un populisma meistarklasi.
      Pats skaidri apzinās, ka Eiropas Komisija var vērsties par šādiem zemes atsavināšanas ierobežojumiem Eiropas tiesā un prasīt no Latvijas lielus sodus, taču muļķo sabiedrību.
      Labāk būtu padomājis kā ierobežot importa lauksaimniecības produkcijas spiedienu. Visi lielveikali un tirgus pārpildīti ar ES ražoto produkciju, mūsējie netiek iekšā.Kā vides ministrs bija arī apaļa nulle.

  7. Jauniem politiķiem Saeimā kā Naudiņam, Putram, Krauzem tagad grūti ko panākt būs, jo komunisti tādas ziepes savārījuši ka maz neliekas. Un turpina vārīt. Zemkopības ministrijai un vadonim Dūklavam sen bija jāsakārto šī lieta ar zemēm un mežiem. Lai veicas Naudiņam un jauniem politiķiem!

    • Naudiņš ir viens no retajiem deputatiem ,no kura darbības ir reāla jēga!Novēlu nepadoties arī šaja ļoti sarežītajā jautājumā!Loti uzticamies!

  8. Nav jāpakļaujas!!!

  9. Vismaz vienreiz kaut kas pozitīvas! Paldies, Naudiņa kungs! Lai Jums izdodas šī iecere! Un nevajag pakļauties kaut kādiem EK aizliegumiem!

  10. bezatbildīgs kadrs Atbildēt

    Naudiņs cenšas iztēlot, ka procesus nevada politika. sakot, ka cilvēki negribot laukos.
    Redz cilvēki ari negrib uz pilsētām peļņā. Cilvēki negrib uz ārzemēm trimdā. Bet politika nosaka, kādus mehānismus veido. Lai kur straumi virzītu. Tā ka nav pamata politiķiem par to neuzņemties atbildību un atrunaties. tāpēc vien Naudiņs liekas grļīgs. Atbildības neuzņemsanās par realizēto politiku un meklēšana, kuram viņu uzlikt pa kaktiem ir viena no lietām, kas atņem uzticēšanos, respekut un ieklausīšanos.

  11. Jāstājas ir arā no E.S.
    Skaidrs, ka pēc šīs svešo invāzijas atkal būs vajadzīgi jaunsaimnieku laiki.
    Naudiņš nepārliecina. Intervētājs labs. Intervija kopuma vērtīga.
    Bet kamēr mēs būsim šajā kolhozā, kur visu izvaza pa visām malām un izlaupa pamatresursus, izdzenot tautu, mēs grimstam.

  12. “Kā ierobežot ārzemnieku pieplūdumu Latvijas zemes tirgū?”
    Tas ir tas pats, kas jautāt, kā ierobežot ārzemju kapitāla pieplūdumu Latvijā, ja kas.

  13. Nu nevarēs politiķi visu izdarīt cilvēku vietā, lai kādus pasakainus likumus nepieņemtu. Patriotisms, čaklums, darba spējas – tas viss ir kaut kur pazudis cilvēkos. Ātras peļņas nolūkos, visu tik ātrāk pārdot un miers. Pēc tam paši brīnās, ka ārzemnieki visu izpirkuši. Nu bet ja paši neko negrib darīt, ka tik nopelnīt, lai kraķītim katru dienu sanāk. Kamēr paši negribēsim būt saimnieki savā zemē, uzņemties atbildību par savu rīcību (tai skaitā par to, par kuriem vēlam vēlēšanās), tikmēr nekas nemainīsies.

    • Piekritu Ievai.Ko un ka cīnas paši Latvijas zemnieki par šo lietu?Varbūt vajag mazāk fantazēt un kritizēt valsti un valdību,bet atbalstīt deputatu ,kurš tad ir uznēmies šo cīņu par zemes tirgu.Atbalstīsim Naudiņu un vēlēsim veiksmi un izdošanos!

  14. Sēž un saņem nepelnītu nodokļu maksātāju naudu. Divritenis no jauna nav jāizgudro. Poļi parādija mugurkaulu un vienai saimniecībai 250 ha zemes platība. Un dzīvo normāli, pilni mūsu veikala plaukti ar poļu ražojumiem. Toties mūsu ražojumus maz kur plauktos var redzēt. Un pasekojot līdzi, izrādās, preces ražošanas vietā nemaz tādas preces neražo. Ārzemnieku savstarpējais darījums ar Latvijas zemi ir 110 000 ha. Tā ir 10 lielu kolhozu kopplatība. Ja vietējais pārdotu, tad maksātu valstij nodokli. Tagad nodoklis tiek samaksāts, tikai citas valsts kasē. Par šādu likumu likuma gudrotājiem sen jāsēz aiz restēm, kā pretvalstiskiem noziedzniekiem.

    • Nevajag muldēt. Tas ir noziegums. Savulaik pienu pārdevām par 4 santīmiem kg, gaļu par 30 sant kg, graudus par 3 sant kg, jo godmanim bija gešeft un ieveda klēts saslaukas no ārzemēm, gaļai sadeva licenzes un saveda subsidēto gaļu no Dānijas. Tas salauza mūsu darba čaklumu. Šiem darboņiem sen bija jābauda cietuma nāras. Nav ko ko noziedznieku stabulē pūst, vajag padraudzēties ar paša galvu. Citādi – mucā audzis un par spundi barots. Izliekas neredzam, kāda izskatījās mūsu banku paradīzes zeme.

  15. Latvieši ar šitā ārzemnieka rokām iztirgos visu latviju.

Draugiem Facebook Twitter Google+