Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
9. jūlijs, 2013
Drukāt

Kāds šosezon ir pieļaujamais nomedījamo dzīvnieku skaits?

LETALETA

Par lielākā pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita noteikšanu 2013./2014. gada medību sezonai

Pamatojoties uz Medību likuma 20. pantu, Valsts meža dienesta likuma 2. un 9. pantu un LR Zemkopības ministrijas 2008. gada 23. janvārī apstiprināto kārtību nr. 3 Medījamo dzīvnieku uzskaites un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma medību platībās aprēķināšanas metodika (turpmāk tekstā – Uzskaites metodika), uzdodu virsmežziņiem savu virsmežniecību kontrolējamās teritorijās organizēt lielākā pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita noteikšanu un limitēto medījamo dzīvnieku – aļņu, staltbriežu, stirnu un meža cūku – medību atļauju sagatavošanu 2013./2014. gada medību sezonai šādā kārtībā:

    1. 1. virsmežniecības inženierim medību jautājumos pārbaudīt iepriekšējā medību sezonā noteiktās dzīvnieku uzskaites teritoriālās vienības. Limitēto medījamo dzīvnieku skaita un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma aprēķināšanai izmantot tās pašas uzskaites teritoriālās vienības, kas apstiprinātas 2012./2013. gada medību sezonā. Jaunas medījamo dzīvnieku uzskaites teritoriālās vienības izdalīt vienīgi tajos gadījumos, kad tas saistīts ar nepieciešamību apvienot agrāk apstiprinātās uzskaites vienības. Valsts meža dienesta (turpmāk – VMD) struktūrvienību kontrolējamo teritoriju ietvaros uzturēt vienotu nomenklatūru medījamo dzīvnieku uzskaites vienību un medību iecirkņu identificēšanai;

2. medījamo dzīvnieku skaita noteikšanai teritoriālajās uzskaites vienībās izmantot jaunākos pieejamos VMD, Dabas aizsardzības pārvaldes, AS Latvijas valsts meži darbinieku un medību tiesību lietotāju dabā veikto dzīvnieku uzskaites rezultātus, kas noformēti atbilstoši Uzskaites metodikas prasībām;

3. dzīvnieku skaitu medību iecirkņos, kas atrodas vienā uzskaites vienībā, aprēķināt, sadalot kopējo uzskaites vienībā noteikto skaitu proporcionāli iecirkņu platībai, vai nevienmērīgu populācijas blīvumu pamatot ar dabā iegūtiem uzskaites materiāliem;

4. uzskaites vienībās atsevišķi norādīt dzīvnieku skaitu, kas atbilst platībām, kurās medību tiesības netiek izmantotas;

5. ar struktūrvienību kartogrāfu atbalstu sagatavot limitēto medījamo dzīvnieku populāciju blīvuma kartes pa teritoriālajām uzskaites vienībām. Aļņu, staltbriežu un meža cūku populācijām blīvumu aprēķināt uz 1000 ha meža zemju, stirnu populācijai – uz 1000 ha kopējo medību platību;

6. lielāko pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku skaitu katrā uzskaites vienībā pamatot ar lēmumu par populācijas palielināšanu, saglabāšanu vai samazināšanu;

7. teritoriālajās uzskaites vienībās un medību iecirkņos limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu aprēķināt, ievērojot lielākā pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku skaita projektēšanas modeli (Uzskaites metodikas 6. pielikums):

7.1. lēmumu par populācijas palielināšanu uzskaites teritoriālajā vienībā pieņemt gadījumos, ja iepriekšējā medību sezonā nav sastādīti akti vai saņemti dati par postījumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, suga nav izplatīta visā teritorijā, kas tai piemērota, demogrāfiskais stāvoklis un izmaiņu tendence nerāda manāmu pieaugumu;

7.2. lēmumu par populācijas saglabāšanu uzskaites teritoriālajā vienībā pieņemt gadījumos, ja nav būtisku postījumu mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, suga izplatīta visās tai piemērotās dzīvesvietās, demogrāfiskais stāvoklis ir stabils un būtiskas populāciju blīvuma izmaiņas nav konstatētas, kā arī, ja medījot tikusi ievērota Uzskaites metodikas 6. pielikumā ieteiktā vecuma struktūra;

7.3. lēmumu par populācijas samazināšanu uzskaites teritoriālajā vienībā pieņemt gadījumā, ja dzīvnieki nodara ievērojamus postījumus mežsaimniecībai vai lauksaimniecībai, ir izplatīti visās tiem piemērotās dzīvesvietās un tiek izmantoti pasākumi postījumu mazināšanai, tajā skaitā iepriekšējā sezonā notikusi pamatota medīšana ārpus termiņa;

8. teritoriālajās uzskaites vienībās, kur medījamo dzīvnieku skaits saglabājams vai palielināms, lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu plānot atsevišķi platībām, kuras medību tiesību lietotāji drīkst izmantot saskaņā ar līgumiem par medību tiesību nodošanu, un platībām, kas medību iecirkņos uz 2013. gada 1. aprīli neietilpst. Teritoriālajās uzskaites vienībās, kur dzīvnieku skaits samazināms, lielāko pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku skaitu noteikt visai platībai un sadalīt proporcionāli tām platībām, kur medību tiesību lietotājiem atļauts medīt;

9. medību iecirkņos, kuru platība ir mazāka par Medību likuma 19. pantā noteikto robežu un konkrētās sugas medīšana ir atļauta uz sadarbības līguma pamata, bet nav pamata samazināt šīs sugas populācijas blīvumu, lielāko nomedīšanas apjomu neplānot lielāku par vidējo uzskaites vienībā, rēķinot pēc blīvuma uz 1000 ha;

10. struktūrvienības inženierim medību jautājumos ne vēlāk kā divas dienas pirms šī rīkojuma 11. punktā paredzētās sanāksmes nosūtīt elektroniskā formātā VMD CA Medību daļai (janis.ozolins@vmd.gov.lv) lielākā pieļaujamā nomedījamo aļņu, staltbriežu, stirnu un mežacūku skaita projektu sadalījumā pa teritoriālajām uzskaites vienībām un medību iecirkņiem. VMD CA medību speciālistiem izskatīt projektu un vajadzības gadījumā sniegt konsultācijas un ieteikumus;

11. līdz 2013. gada 10. maijam virsmežniecībās organizēt sanāksmes par medījamo dzīvnieku skaitu, populāciju stāvokli un limitēto medījamo dzīvnieku populāciju turpmāko regulēšanu. Sanāksmju grafiku saskaņot ar VMD Medību daļu. Uz sanāksmēm uzaicināt medību speciālistus no mednieku organizācijām, kas pārstāv medību tiesību lietotājus attiecīgajā kontrolējamā teritorijā, pašvaldību, AS Latvijas valsts meži pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības zemes īpašnieku, lietotāju un tiesisko valdītāju apvienojošu organizāciju pārstāvjus (Zemnieku saeima, Meža īpašnieku biedrība u. c.). Lielāko pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku skaita projektu medību iecirkņos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem;

12. ja sanāksmē rodas domstarpības par lielāko pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku skaitu, izveidot komisiju, kas pārbauda vērtēto dzīvnieku skaitu un tā regulēšanas pamatotību attiecīgajā medību iecirknī dabā. Aļņu un staltbriežu skaita precizēšanai izmantot ziemas ekskrementu kaudzīšu uzskaites metodi, meža cūku un stirnu skaita precizēšanai izvēlēties konkrētajos apstākļos piemērotāko metodi. Komisijas sastāvā iekļaut medību tiesību lietotāju un zemes tiesisko valdītāju, kura valdījumā atrodas valstij piekrītošās vai piederošās medību platības;

13. ar rīkojumu apstiprināt sanāksmes protokolu un lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu pa uzskaites teritoriālajām vienībām un medību iecirkņiem;

14. līdz lielākā pieļaujamā meža cūku nomedīšanas apjoma apstiprināšanai nodrošināt medību atļauju izsniegšanu medību tiesību lietotājiem 2013./2014. gada medību sezonai 50% apmērā no 2012./2013. gada sezonai noteiktā meža cūku nomedīšanas apjoma.

Rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, un tā izpildi kontrolē VMD Meža resursu pārvaldības departamenta direktors.

Paraksts: ģenerāldirektors A. Krēsliņš

 

Limitēto medījamo dzīvnieku skaita vērtējuma un lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma plānošanas sanāksmes, kurās aicināti piedalīties arī lauksaimnieki un meža īpašnieki (visām sākums plkst. 10).

Datums

Virsmežniecība

Adrese

02.05.2013.

Rīgas reģ.

Ogre, Brīvības iela 129

03.05.2013.

Austrumlatgale

Rēzekne, Rāznas iela 6

03.05.2013.

Dienvidkurzeme

Grobiņa, Atpūtas iela 4

08.05.2013.

 

Kuldīga, Ventspils iela 105

08.05.2013.

Ziemeļaustrumi

Gulbene, Pamatu iela 14

10.05.2013.

Ziemeļvidzeme

Valmiera, Rīgas iela 40

Medību likuma grozījumi ieiet finiša taisnē

11. aprīlī otrajā lasījumā Saeimas deputāti atbalstīja grozījumus Medību likumā, par kuriem daudzi un ilgi bija lauzuši šķēpus. Tiesa, šī noteikti vēl nav galīgā likuma versija, jo seriāls noslēgsies pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimā trešajā lasījumā.

Jaunais likumprojekts paredz mazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvāku sistēmu medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanai. Svarīgākais grozījums attiecas uz platībām, kādas nepieciešamas medību iecirknī, lai medītu mežacūkas. Pašlaik spēkā ir norma, ka mežacūkas var medīt, ja medību iecirknī ir vismaz 1000 ha meža zemes, bet jaunais regulējums paredz normu, kas ir draudzīgāka lauksaimniekiem – lai varētu medīt mežacūkas, no 1000 ha medību platības tikai 200 ha jābūt meža zemei. Šī norma palīdzēs mazināt postījumu apmērus tur, kur situācija tiešām ir kritiska, paplašinot iespējas medīt mežacūkas. Turpmāk plānots arī ļoti sasāpējušos gadījumos veidot komisijās, kurās ietilps pašvaldību, mednieku, lauksaimnieku un mežsaimnieku pārstāvji, lai mēģinātu rast risinājumu tur, kur medījamie dzīvnieki nodara liela apjoma postījumus.

Medību likuma grozījumi attieksies uz 24 000 Latvijas aktīvo mednieku un apmēram 150 000 zemes īpašnieku.

Medījamo dzīvnieku postījumu novēršana

Daudzi mednieki un lauksaimnieki atzīstas, ka postījumu draudi lauksaimniecības kultūraugiem tiktu mazināti, ja notiktu ciešāka sadarbība starp zemniekiem un medniekiem. Mednieki ir tie, kas var ierobežot medījamo dzīvnieku skaitu, vienlaikus mazinot to vēlmi baroties laukos, kur draud apšaude. Savukārt zemnieki, ierīkojot savus sējumus, varētu atvieglot mednieku uzdevumu. Dažus noderīgus padomus sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs un konsultants Oskars Balodis. Vienā lauka malā, kur ik gadus novēro postījumus, iesaka ierīkot piebarošanas laucīti tieši dzīvniekiem, lai novērstu dzīvnieku uzmanību. Šajā laucītē var stādīt kultūraugus, kas dzīvniekiem varētu šķist īpaši gardi, piemēram, zirņu un auzu mistru, kukurūzu, ķimenes. Ja lauksaimniekam postījumi ir lieli, tad labāk sēt kultūraugus, kas dzīvniekiem mazāk garšo, pat kultūraugu šķirnes, ko dzīvnieki neēd vispār. Piemēram, ziemas rapšus laucītē var iesēt agrāk, lai tie paaugas garāki un ziemā ir dzīvniekiem pieejamāki; vēlāk sētie nenodrošina pietiekami lielu zaļo masu dzīvnieka vēderam.

Ja piebarošanas laucītes mērķis ir dzīvnieku aizvilināšana no kultūraugu sējumiem, tad šajā laucītē medības nedrīkstētu notikt. Mežacūkas būtu medījamas sējumos, kur jānovērš to postījumi. Lai samazinātu postījumus konkrētās vietās, nedrīkstētu medīt sivēnmātes, pretējā gadījumā sivēni paliek pie barības siles un postījumus turpina. Ja nomedī kādu sivēnu, tad sivēnmāte vairīsies savu lolojumu vest uz bīstamo vietu vai arī to darīs retāk.

Dzīvnieku kontrolei labības laukos labi noder tehnoloģiskā sliede, kur ļoti veiksmīgi var medīt postītājus. Der arī neapsētas brīvas vietas starp lauku un mežu.

 

Sagatavojusi Linda Dombrovska

 

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+