Latvijā
Vēsture

Kādus “brīnumus” savā ceļā sastaps “Rail Baltica” būvnieki, noskaidrojuši arheologi 16


“Rail Baltica”  būvniekus Ķekavas apkaimē lielā skaitā gaida sarūsējušās Pirmā pasaules kara “relikvijas”, ko demonstrē arheologs Mārcis Kalniņš.
“Rail Baltica” būvniekus Ķekavas apkaimē lielā skaitā gaida sarūsējušās Pirmā pasaules kara “relikvijas”, ko demonstrē arheologs Mārcis Kalniņš.
Foto – Karīna Miezāja

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniekiem, kas tuvākajā nākotnē Ķekavas apkaimē veidos dzelzceļa līnijas atzarojumu uz Rīgu – tā saukto “Rīgas loku”, jārēķinās ar Pirmā pasaules kara artilērijas šāviņiem un šauteņu patronu čaulām, kā arī artilērijas šrapneļiem un šķembām piesārņotu zemi. To, pabeidzot plānotās līnijas trases apsekošanu Pierīgā, secina šajos darbos iesaistītie arheologi un vēsturnieki. Vakar ar kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbu rezultātiem tika iepazīstināti žurnālisti.

Informācija par apsekojuma gaitu un iznākumu žurnālistiem tika sniegta vietā, kur būvējamās dzelzceļa līnijas trase netālu no Ķekavas, pie Ķekaviņas upes šķērso Pirmā pasaules kara pozīcijas. Tajās laikā no 1916. – 1918. gadam atradās vācu karaspēks un notika sīvas cīņas arī ar latviešu strēlnieku piedalīšanos – tā sauktās Ķekavas kaujas 1916. gada martā un jūlijā. Pirmā pasaules kara ierakumu līnijas, vaļņi blindāžas, īpaši pēc apauguma novākšanas, dabā te vēl labi samanāmi. “Bez šaubām jāņem vērā, ka Pirmā pasaules kara laikā te gāja bojā vairāki simti karavīru, līdz ar to, veicot trases izbūvi, būvnieki, visticamāk, uzdursies arī cilvēku mirstīgajām atliekām,” brīdina viens no izpētes grupas locekļiem, kara vēstures speciālists Klāvs Zariņš.

Nesprāguši lādiņi purvā

Ja karavīru mirstīgās atliekas tiks atrastas, tās nodos Brāļu kapu komitejas ziņā pārapbedīšanai vai nu tuvējos Butleru brāļu kapos, vai citā karavīru atdusas vietā. Zariņš tāpat aizrādīja, ka būvniekiem diezgan droši jārēķinās ar nesprāgušiem lādiņiem. Proti, Pirmā pasaules kara laikā Ķekavas kauju vietas apkaime bija purvaina – uzbrukuma sākumā daudzi no Krievijas artilērijas raidītajiem lādiņiem iestrēga zemē neeksplodējuši. Bet šauts toreiz ticis ļoti intensīvi.

Trases izpētē “Rīgas loka” posmā ir iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kuri apzinājuši teritoriju vairāk nekā 100 kilometru apjomā. Arheologu galvenais uzdevums, izejot trasi, pēc tam ir sniegt rekomendācijas būvniekiem kā rīkoties, kurām vietām pievērst uzmanību, kur nepieciešama pastiprināta arheoloģiskā izpēte.

Trasē tiks atzīmētas vietas, kuras pirms būvdarbu uzsākšanas obligāti jāpārbauda sapieriem. Vēl bīstamāki par nesprāgušajiem parastajiem šrapneļu šāviņiem varētu būt šāviņi ar indīgo kaujas gāzu pildījumu. To atrašana ir maz ticama, taču nav izslēdzama, jo agrāk ir bijis šāda veida šāviņa atradums netālu no Nāves salas.

Galerijas nosaukums

Citi atradumi

Pirmā pasaules kara mantojums nav vienīgais, ko pētnieki uzgājuši paredzētajās būvniecības vietās. Apdzīvotības pazīmju pētāmajā Ķekavas apkaimes trases teritorijā gan nav bijis, jo mūsdienās visa zona pamatā klāta mežiem un krūmiem. Firmas “Arheoloģiskā izpēte” pārstāvis arheologs Oskars Ušpelis informēja, ka līdzšinējos pētījumos ap vietu, kur dzelzceļš iekļaujas Rīgas teritorijā, atklāti daudzi ap metru augsti ogļu dedzināšanas uzkalniņi, kas attiecas uz 16. – 19. gs.

Tie liecina par kokogļu ieguves procesu un apmēriem Pierīgā. Ķekavas pusē tāpat uzieta darvas dedzināšanas vieta. “Vēsturiskos laikos mežainajā Rīgas apkaimē kokogļu un darvas iegūšana bija nozīmīgi rūpali. Latvijā tādas lietas sāk pētīt tikai pēdējos gados un varbūt, saliekot kopā visus datus, no “Rail Baltic” projekta šajā ziņā būs arī kāds zinātnisks pienesums,” pieļāva LU Latvijas Vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs un izpētes dalībnieks Valdis Bērziņš. Pētnieki tāpat pārbaudījuši vietu, kur dzelzceļa līnija stiepjas gar Ķekavas novada Daugmales pagasta Sakaiņu pilskalna malu. Veicot zondējumus pie 12. – 13. gs. pilskalna atrastas oglītes un apdeguši akmeņi, māla gabaliņi, kas liecina par apdzīvotību. Tiesa, pilskalns ir Pirmā pasaules kara ierakumu pamatīgi sarakts, taču pirms būvniecības Sakaiņos būs nepieciešama arheoloģiskā izpēte.

LA.lv