Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. marts, 2015
Drukāt

Kas darāms dārzā no 2. līdz 9. martam

Foto - Sandra RuskaFoto - Sandra Ruska

Senajiem romiešiem martā sākās jauns gads un svētku svinības, bet arī dārznieki sezonas sākumu var atzīmēt kā svētkus. Kaut gan latviešu tautas ticējums vēsta: ja martā ir silts laiks, aprīlī būs auksts un puteņi, tomēr pavasaris nāk ar joni!

2.–3. marts. Lapu dienas. Sēj dēstiem salātus, puravus, lapu un kātu selerijas. Liek diedzēties sīpolus lociņu ieguvei. Sēj dēstiem rabarberus un sparģeļus, ja stādījumu paredzēts atjaunot, audzējot dēstus no sēklām. Diedzē kressalātu, redīsu, lucernas un citas piemērotu augu sēklas, lai tās izlietotu pārtikā. Dienai kļūstot garākai un saules gaismai spilgtākai, telpaugi atsāk augt, tāpēc tie biežāk jālaista un arī jāmēslo. Istabas puķes vēlams nomazgāt. Saules stari dienas vidū caur stiklu var apdedzināt augu lapas, veidojot neglītus plankumus, tāpēc vēlams augus uz palodzes pārvietot tā, lai tie mazāk ciestu. 2. martā jau var pārstādīt istabas puķes, ko audzē skaisto lapu dēļ. Pārstādīšanai domāto augsni vismaz dienu iepriekš ienes siltā telpā, lai tā sasiltu. Apgriež ziemā izstīdzējušās puķes, piemēram, pelargonijas.

Sēšanai īpaši labs laiks ir 3. marta priekšpusdiena, jo vairākos izmēģinājumos konstatēts, ka augi, kas sēti trīs dienas pirms Pilnmēness, attīstās vislabāk.

3. marta pēcpusdienā sēj papriku un baklažānus, bet tomātus sēt vēl ir par agru.

4.–6. marts. Augļu dienas. Sēj papriku, fizāļus un baklažānus dēstiem, piķē jau sadīgušos stādiņus. 3. marta pēcpusdienā, 4. un 5. martā, kā arī 6. marta rītā, ja laiks ir sauss un saulains, ir labākais laiks augļu koku vainagu veidošanai. Noteikti jāveido novecojuši un vāji augoši koki. Spēcīgi augošus augļu kokus labāk apgriezt vasarā, lai neveidotos tik daudz ūdenszaru. Arī ražojošus ķiršus pavasarī labāk neaiztikt. Tikko sāksies pirmās saulainās un siltākās dienas, visu augļu koku stumbrus un resnākos zarus vēlams nokaļķot.

Marta sākumā saulainās dienās, kad temperatūra ir virs 0 °C, upeņu, jāņogu un ērkšķogu krūmiem izgriež novecojušos un vārgos zarus. Ja aveņu stādījumos rudenī nav izvākti noražojušie un nokaltušie dzinumi, to var paveikt tagad.

Labi lietaskoki būs no 4. martā cirstajiem bērziem un bumbierēm.

7.–9. marts. Sakņu dienas. Sēj dēstiem sakņu selerijas un sīpolus. Sakņu seleriju sēklas uzber augsnes virskārtā un gādā, lai augsne visu laiku būtu mitra un silta. Siltumnīcās sēj redīsus agrai ražai. Ja tas netraucē kopējai augu mājas apritei, var iesēt arī burkānus. Protams, jāraugās, kādi ir laika apstākļi.

Liek diedzēties agros kartupeļus, ko paredzēts iestādīt no 30. aprīļa līdz 3. maijam. Aptuveni 50 dienu turēti gaismā un nelielā siltumā, tie veidos īsus un spēcīgus asnus, bet jaunās ražas bumbuļi būs lielāki.

Ja dārzā augsne nedaudz apžuvusi un zemesgabalu neapdraud plūdi, izkaisa kaļķošanas materiālus un pelnus. Mitrumā un pavasara lietū tie labi šķīdis un ieskalosies augsnē, to bagātinot ar augiem pieejamām barības vielām.

Jebkura skaista agra pavasara diena ir piemērota putnu būru izlikšanai, kā arī savu laiku nokalpojušo dārza būvju, soliņu un cita inventāra novākšanai. Kamēr koki nav salapojuši, visi trūkumi ir labi redzami.

Autores: Ārija Rudlapa, Ilze Žola

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+