×
Mobilā versija
Brīdinājums +17°C
Astra, Astrīda
Ceturtdiena, 16. augusts, 2018
8. augusts, 2018
Drukāt

Kas pārsteidza ekspertus jaunākajos datos par inflāciju (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Kas pārsteidza ekspertus jaunākajos datos par patēriņa cenu indeksa izmaiņām jūlijā un kāpēc tas ir izdevīgi patērētājiem, lasiet šajos ekonomistu komentāros.

Linda Vildava, “Swedbank” ekonomiste:

Jūlijā gada inflācija bijusi 2.6% apmērā, kas ir nedaudz lēnāk, nekā pirms mēneša. Lai gan preču un pakalpojumu cenu kāpuma tempi dažādās kategorijās bijuši atšķirīgi, caurmērā tie bijuši mēreni un saglabājuši līdzīgas tendences kā iepriekšējā mēnesī. Proti, preču cenas augušas par 2.4%, bet pakalpojumu – par 3.2%.

Gada inflācijas galvenie virzošie faktori jūlijā bijuši ar transportu un mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpums, kā arī alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu izaugsme. Kopā šīs trīs kategorijas veidojušas vairāk nekā četras piektdaļas no jūlija gada inflācijas.

Transporta kategorijā lielāko devumu noteica degvielas cenas. Lai gan degvielas cenas jūlijā, salīdzinot ar jūniju, bija praktiski nemainīgas, to devums gada inflācijā pieauga. Tas saistīts ar bāzes efektu zemāku degvielas cenu dēļ pērnā gada jūlijā.

Ar 1. jūliju palielinājušies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, paaugstinot cenu kāpuma tempu mājokļa kategorijā. Dabasgāzes cena pieaugusi par aptuveni 11% mēneša laikā un 9% gada griezumā. Dabasgāzes cena ir atkarīga no naftas produktu cenām, līdz ar to nesenais naftas cenas kāpums nu atspoguļojas arī dabasgāzes tarifos. Jāmin, ka vēl straujāku cenu izaugsmi mājokļa kategorijā nedaudz piebremzēja elektroenerģijas cenu kritums, samazinoties obligātās iepirkuma komponentes fiksētajai daļai. Elektroenerģijas cena samazinājās par aptuveni 2.5% gan mēneša, gan gada laikā.

Tāpat ar 1. jūliju audzis akcīzes nodoklis cigaretēm, kas atspoguļojies nedaudz straujākā cenu kāpumā tabakas izstrādājumiem. Tabakas izstrādājumu cenas jūlijā bija par aptuveni 6% augstākas, nekā šajā mēnesī pērn.

Līdzšinējās cenu un algu pieauguma tendences ir bijušas gana labvēlīgas vidējam patērētājam. Vidējā gada inflācija bijusi lēnāka nekā pērn, kamēr vidējās bruto un neto algas gada izaugsme – straujāka. Visticamāk, līdzīgas tendences saglabāsies līdz pat šī gada izskaņai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju vidējā pirktspēja varētu piedzīvot straujāko kāpumu pēdējo četru gadu laikā.

Pēteris Strautiņš, “Luminor” ekonomists:

Latvijas ekonomika pagājušajā mēnesī sagādāja patīkamu maz-inflācijas pārsteigumu, šogad tādi ir bijuši vairāki. Jūlijā varēja gaidīt gada inflācijas kāpumu no 2,8% atzīmes jūnijā, jo pērn jūlijā sezonālā mēneša deflācija bija virs vidējā, līdz ar to bāzes efekts “neizdevīgs”.

Taču šoreiz cenas pret jūniju samazinājās vēl par procenta desmitdaļu vairāk jeb par 0,8%. Līdz ar to gada inflācija samazinājās līdz 2,6%.

Pieaug cerība, ka gada inflācijas līmenis atlikušajos mēnešos stabilizēsies nedaudz zem 3,0%. Tiesa gan, jāpieļauj arī iespēja, ka liela daļa no vasaras deflācijas kopējās svārsta kustības šogad ir notikusi jūlijā, augustā tātad cenu kritums varētu būt mazāks, nekā parasti. Pateicoties karstumam, augļu un dārzeņu ražas paisums varētu būt sasniedzis tirgu ātrāk nekā vidēji.

Pateicoties diezgan mērenajai inflācijai šogad un gandrīz nevainojamai cenu stabilitātei 2013. – 2016. gadā, vispārējais cenu līmenis jūlijā bija tikai par 6,1% augstāks nekā pirms pieciem gadiem. Par iespējamo cenu virzību nākotnē var signalizēt uzņēmumu pārstāvju aptaujas, kurās uzdod jautājumus par gaidāmajām pārdošanas cenu izmaiņām nākamajos 12 mēnešos.

Rūpnieku gaidas par cenu izmaiņām ir bijušas stabilas, aizvadītā gada laikā svārstoties ap +10 punktiem. Šie punkti neko precīzi neapzīmē, bet šāds līmenis atbilst mērenai ražotāju cenu inflācijai. Šo skalu ir vieglāk novērtēt, ja zina, ka vēsturiskās galējības ir bijušas 51,5 un -25,8.

Pakalpojumu nozaru uzņēmumu cenu gaidu indekss ir +2,7 punkti, tātad signalizē par pārsteidzoši vāju cenu kāpumu, ievērojot situāciju darba tirgū. Igaunijā šis indekss jūlijā bija 19,3, bet Lietuvā 7,2. Latvijas vēsturiskais svārstību diapazons ir 35,8 un -31,1 punkts, bet vidējais: 6,4 punkti.

Arī gaidāmo pakalpojumu cenu indekss gada laikā mainījies mēreni. Tieši par patēriņa cenu pārmaiņām visspēcīgākais signalizētājs varētu būt mazumtirgotāju cenu gaidas. Arī tās aizvadītā gada laikā svārstījušās ap vienu punktu, jūlijā bija nedaudz zem vēsturiskā vidējā, attiecīgi 15,8 un 20,9 punkti.

Eiropas Komisijas publicētās aptaujas arī rāda, ka dažādu uzņēmumi plāno palielināt darbinieku skaitu. Redzēsim, kā mērenas inflācijas gaidas būs savienojamas ar norisēm darba tirgū — potenciālo strādnieku skaits nākotnē drīzāk varētu samazināties. Varbūt uzņēmēju vairākums uzskata, ka viņi darba tirgū ir konkurētspējīgāki par vidusmēra uzņēmēju. Tas ir apmēram tā, kā populārā zviedru pārliecība, ka viņi ir labāki autovadītāji par tipisku zviedru. Taču drosmīgajiem pieder pasaule, bez šaubām.

Optimismu gan nedaudz mazina tas, ka uzņēmēju gaidas par cenām nākotnē vienmēr ir ar atpakaļskata elementu, cilvēki instinktīvi pieņem, ka nesenā pagātne turpināsies. Cenu spiediens, kuru rada ikdienas pieredzē neuztveramas makroekonomiskas mijiedarbības, var tikt atzīts tikai “post factum”.

Situācija darba tirgū ir tāda, ka strauja inflācijas kāpuma risks noteikti pastāv. Taču no tā ir izdevies izvairīties ilgāk, nekā varēja gaidīt iepriekš. Cenu kāpums ir bijis apbrīnojami mērens, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm. Atskaitot brīžus, kad notiek pretējais (parasti īslaicīgi, bet vētraini), mūsu ekonomika mēdz labāk strādāt praksē nekā teorijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Un kas tad viņus pārsteidz?

  2. Ak vai – šie ļaudis pat neprot latviski normāli un saprotami izteikties! Kāda uzticēšanās var būt šiem “ekspertiem”?

    • Valodas puspratējs Atbildēt

      Mani tā ,,pareizā” valoda tik ļoti neuztrauc ,jo ir svarīgākas lietas ko gribās uzzināt.
      Universitātē filoloģiju neesmu studējis,bet ar savu valodiņu tieku galā tīri labi.
      Mana prioritāte ir mans darbs,ne piesiešanās katram vārdam.

Draugiem Facebook Twitter Google+