Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. februāris, 2012
Drukāt

Ķimeņu tirgū pārprodukcija

Ķimeņu audzēšana Latvijā ir sens un ienesīgs bizness, taču jārēķinās, ka tuvākos divos gados eksporta iespējas krietni samazināsies, jo šobrīd Eiropā ir ķimeņu pārprodukcija, raksta Lietišķā Diena.

 

Viens no lielākajiem ķimeņu audzētājiem Latvijā ir z/s Kunturi, kas 80% no ražas eksportē. Saimniecībā audzē ķimenes vairāk nekā desmit gadus un katru gadu tiek iesēti ap 100 ha ķimeņu. Kunturi izaudzē apmēram pusi no Latvijā nepieciešamā ķimeņu daudzuma – katru gadu ap 150 tonnām. “Pirms diviem gadiem ķimenes bija ļoti veiksmīgs eksporta produkts. Šogad un dažus nākamos gadus būs jūtama pauze, jo Eiropā izveidojusies ķimeņu pārprodukcija. Nāksies ķimenes turēt noliktavās. Ķimeņu audzēšana ir veiksmīgs bizness, taču jārēķinās ar tirgus kritumu,” sacījis z/s Kunturi īpašnieks Jurģis Krastiņš. Ķimenes, tāpat kā cukurbietes, ir tehniskā kultūra, un par tām netiek maksāts platību maksājums, tikai vienotais pamatmaksājums.

“Latvijā iekšējais ķimeņu patēriņš ir apmēram 300 tonnu gadā. Mūsu kooperatīva krājumā ķimenes stāv tonnām, kas ir trešdaļa no Latvijas tirgus,” atklāj LPKS Durbes grauds valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Ķimenes ir konkurētspējīgas, ja tās ir kvalitatīvas. Latvijā tiek audzētas gan parastās, gan bioloģiskās ķimenes, kas izceļas ar augstu kvalitāti, bet ir arī zemnieku saimniecības, kas audze viengadīgās ķimenes – tās ir nevērtīgākas un neizceļas ar augstvērtīgu un koncentrētu eļļas saturu.

 

Uzsākta pieteikšanās Kredītu fonda 
aizdevumiem

Lauku atbalsta dienests izsludina pieteikšanos uz Kredītu fonda līdzekļu aizdevumiem no šā gada 24. janvāra līdz 31. decembrim. Iesniegumi Kredītu fonda līdzekļu saņemšanai jāiesniedz bankās vai krājaizdevu sabiedrībās līdz 2012. gada 31. decembrim.

Atbalsta mērķis: nodrošināt pieejamību aizdevumiem ar samazinātu procenta likmi (20% no gada EURIBOR vai RIGIBOR likmes plus bankas uzcenojums). Aizdevumu var izsniegt gan latos, gan eiro, maksimālais aizdevuma termiņš 15 gadi.

Kredītu fonda aizdevumi tiek piešķirti šādos Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākumos: Lauku saimniecību modernizācija ar kopējo publisko finansējumu Ls 4 719 976,64 un Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai ar kopējo finansējumu Ls 1 milj.

Kredītu fonda aizdevumu var saņemt par pasākumos noteiktajām attiecināmām izmaksām būvniecībai (tostarp būvprojektā paredzēto ražošanas pamatlīdzekļu – stacionāro iekārtu un aprīkojuma – iegādei), būvmateriālu iegādei un tehniskā projekta izstrādei.

Kredīta fonda atbalstu var saņemt tikai par tām attiecināmajām izmaksām, kas radušās, sākot ar nākamo dienu pēc lēmuma pieņemšanas par kredītu fonda apstiprināšanu. Uz Kredītu fondu var pretendēt atbalsta pretendents, kura projekta iesniegumu ir apstiprinājis LAD. Aizdevumu nevar saņemt atbalsta pretendenti, kuri atbilst grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam.

Pēc tam, kad banka pieņem lēmumu par Kredītu fonda aizdevuma piešķiršanu, LAD aprēķina subsīdiju ekvivalentu (SE) – tas ir labums, ko atbalsta saņēmējs gūst no Kredītu fonda aizdevuma, kura dēļ var tikt samazināta konkrētā pasākumā apstiprinātā atbalsta intensitāte. SE aprēķināšanai vērā ņem bankas sniegto informāciju – procentu likme, atmaksas termiņš, riska likme.

 

Dāvina zemniekiem slaukšanas aparātus

AS Rīgas piena kombināts (RPK), konstatējot, ka vairākās sadarbības saimniecībās zemnieki govis joprojām slauc ar rokām, nolēma tām dāvināt slaukšanas aparātus. Pērn decembrī pie jauna slaukšanas aparāta tika Tērvetes novada Augstkalnes pagasta z/s Baloži saimniece Valentīna Čekstere, kas slauca 11 govis ar rokām. 2011. gadā viņa RPK piegādāja 32 tonnas svaigpiena. Tagad plāno ganāmpulku palielināt līdz 25 govīm.

26. janvārī aparātu saņēma Aija Miezīte Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Dzintariņos. Arī viņa līdz šim savas 12 govis divas reizes dienā slauca ar rokām. “Saimniecības vidējais izslaukums no vienas govs gadā sasniedz vidēji 6300 tonnas, un piena kvotas regulāri tiek pārpildītas. Piena kvalitāte ir laba, jo govis tiek barotas ar augstvērtīgu barību. Saimniece ar RPK sadarbojas daudzus gadus, sadarbība ir stabila un abpusēji izdevīga,” sacīja RPK pārstāve Irēna Bērziņa.

Patlaban RPK iepērk vidēji 350 tonnas piena dienā no 300 piena piegādātājiem. Pagājušajā gadā tika iepirkts un pārstrādāts 132 000 tonnu piena.

 

LOSP nepievienojas iecerei ziedot lobijam Briselē

Lai gan zemnieki aktīvi sākuši vākt naudu lauksaimnieku interešu lobēšanai Briselē, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) jo­projām atturīgi vērtē iniciatīvu un tai nepievienojas, informē Nozare.lv. Graudkopības kooperatīva Latraps biedri Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas (LLKA) kontā ieskaitīs apmēram 100 000 latu. Līdz ar to tiek veidots budžets aktīvai lobēšanas kampaņai par taisnīgiem ES tiešmaksājumiem, aicinot arī citus zemniekus ziedot 50 santīmus no katra ziedotājam piederošā zemes hektāra.

“Katra LOSP sastāvā esošā organizācija turpina rūpīgi apspriest līdzekļu ziedošanu. Līdz ar to gala lēmumu sniegsim pēc savstarpējas vienošanās ar visām LOSP dalīborganizācijām. Turklāt tikai pēc tam, kad būs definēti konkrēti pasākumi un naudas izlietošanas mērķi,” sacīja LOSP pārstāve Krista Garkalne. Viņa arī akcentēja, ka katram lauksaimniekam individuāli jāizlemj, vai ziedot vai ne, apzinot mērķus un to sasniegšanas iespējas.

LLKA noteikums ir – naudu ziedot un apsaimniekot ar LLKA starpniecību. Savukārt LOSP mērķis – vispirms saprast ziedojuma izlietojumu un tad naudu apsaimniekot atsevišķi izveidotā fondā, visām asociācijām kopīgi un caurskatāmi, atskaitoties par izlietojumu.

 

Vairāk pretendentu modernizācijas 
atbalstam

Izmaiņas noteikumos paredz, ka atbalsta pretendentam – fiziskai personai, kas plāno izveidot saimniecību, lai sāktu lauksaimniecības produktu ražošanu, jānodibina zemnieku saimniecība vai jāiegūst komersanta statuss ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šobrīd noteikumi paredz, ka atbalsta pretendentam jāiegūst komersanta statuss. Izmaiņas noteikumos dos iespēju pasākuma Lauku saimniecību modernizācija atbalsta pretendentiem kā vienu no saimnieciskās darbības formām saimniecības izveidei izvēlēties arī zemnieku saimniecību.

 

Dzēse pienu 
izvedīs līdz jūnijam

Piensaimniecības kooperatīvs Dzēse līdz pat vasaras vidum turpinās piena eksportu uz Lietuvu, taču pēc jaunās rūpnīcas Jelgavā darbības sākšanas visa izejviela tiks vesta uz Jelgavu, raksta Nozare.lv. “Pienu uz Lietuvu eksportējam 100% apjomā septiņus gadus. Sākumā tirgojām Rīgas piensaimniekam, tad Limbažu pienam un Talsu pienam. Tomēr nebijām apmierināti ar sadarbību, kur galavārds vienmēr bija piena pieņēmējam pēc principa es noteikšu, cik tu saņemsi, citādi ved pienu mājās”, sacīja Dzēses valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.

Viņš atzina, ka Lietuvā, tāpat kā Latvijā, piena iepirkuma cena ir stabila, ap 21–22 santīmiem par kilogramu. Cenas starpība var būt viens vai divi santīmi, ne vairāk. Piena deficītam nevajadzētu veidoties, jo Lietuvā plānotās piena pārstrādes uzņēmuma būvniecība nav sākusies, turklāt tur esot mazāk attīstīta kooperācija.

Piensaimniecības kooperatīvs Dzēse dibināts Liepājā 1997. gadā, tā biedri ir zemnieku saimniecības Dienvidkurzemes un Bauskas apkaimē. Kooperatīva dibināšanas gadā tā sastāvā bija 17 biedri, 2012. gadā – 280 biedri. Kooperatīva saimniecībās vidēji ir 20–50 govis, nodotā piena apjoms – ziemā 50 tonnas dienā, vasarā 70 tonnas dienā.

 

Piena piegādes kvota gandrīz izpildīta

Piena piegādes kvota Latvijā 2011./2012. kvotas gadam būs gandrīz izpildīta. Piena piegādes kvotas izpilde šā gada 1. janvārī jau ir sasniegusi 71,33%, savukārt visā kvotas gadā kopumā tās izpilde varētu sasniegt pat 99%, vēstī BNS. “Piegādes kvotu izpilde varētu būt tuvu pie 98–99%,” sacīja Lauksaimniecības datu centra (LDC) piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere. “Šogad iet labāk nekā pagājušajā gadā, jo pa mēnešiem mēs realizējam pienu par 5–9% vairāk nekā pagājušajā gadā tajā pašā laikā.”

2010./2011. kvotas gadā piena piegādes kvota tika izpildīta 88,37% apmērā, bet tiešās tirdzniecības kvota – 79,86% apmērā. Kvotas īpašniekam atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām kvotas gadā kvota ir jāizpilda ne mazāk kā 85% apmērā. Ja ražotājs kvotas gadā piena kvotu izpilda 1–70,9% apmērā, nākamajam kvotas gadam kvotu samazina par 50% no neizpildītā apmēra, bet, ja izpilda 71–84,9% apmērā, nākamajam kvotas gadam kvotu samazina par 5% no neizpildītā apmēra.

 

Palielina atbalsta 
intensitāti uzņēmumu radīšanai laukos

Lai veicinātu Lauku attīstības programmas pasākuma Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai efektīvāku ES līdzekļu ieguldīšanu, mazajiem projektiem ar attiecināmo izmaksu summu līdz 
35 000 latu tiks atviegloti atbalsta saņemšanas nosacījumi, palielinot atbalsta intensitāti no 60% līdz 70% no attiecināmo izmaksu apjoma.

Tāpat tiks atcelta prasība pierādīt finanšu līdzekļu esamību, projekta iesniegumā būs jānorāda tikai naudas plūsma. Ja projekts tiks apstiprināts, pēc diviem līdz trim gadiem tā realizētājam ir jāsasniedz projektā plānotie rezultāti – gada apgrozījumam jābūt vismaz 20% apmērā no investīciju apjoma.

Līdz 2013. gada beigām pasākumā Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai pieejami 23,6 miljoni latu. Šogad paredzēts izsludināt divas pieteikšanās kārtas.

Neesošas palīgēkas no Kadastra reģistra var dzēst bez maksas

Tās palīgēkas, kas dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv, bet ir reģistrētas Kadastra reģistrā un par kurām tāpēc var tikt aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis, līdz 1. oktobrim ir iespējams dzēst no reģistra bez maksas. Papildu informācija par šādu iespēju ēku īpašniekiem tiks nosūtīta kopā ar ikgadējo nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu, paredz Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta panāktā vienošanās.

Informāciju par to, kādas būves, to skaitā palīgēkas, kas, iespējams, dabā vairs nepastāv, ir reģistrētas īpašuma sastāvā, jebkurš var saņemt bez maksas portālā www.latvija.lv, izmantojot pakalpojumu Mani dati kadastrā, portālā www.kadastrs.lv, kā arī klātienē – Valsts zemes dienesta Klientu apkalpošanas centros vai pašvaldībās.

Kopumā valstī varētu būt vairāki tūkstoši palīgēku, kas savulaik ir reģistrētas Kadastra reģistrā, taču patlaban reāli dabā vairs nepastāv, jo ir nojauktas vai sabrukušas, pieļauj Valsts zemes dienesta speciālisti. Tomēr šīm palīgēkām – dažādiem šķūnīšiem, garāžām, siltumnīcām, piebūvēm – sistēmā automātiski ik gadus tiek aprēķināta kadastrālā vērtība pēc noteiktajam kritērijiem – atrašanās vietas, celtniecības gada, materiāliem un citiem parametriem atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai. Kā zināms, ar 2012. gadu pašvaldībām ir tiesības izvēlēties ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt arī palīgēkas.

Lai dzēstu palīgēku no Kadastra reģistra, īpašniekam būs jāsaņem pašvaldības atzinums, ka reģistrētā būve dabā nepastāv, un tas jāiesniedz Valsts zemes dienestā, kura darbinieki neesošo palīgēku no reģistra dzēsīs bez maksas.

 

Jaunajiem 
lauksaimniekiem 
vēl 1 milj. latu

Nolemts veikt finansējuma pārdali, un viens miljons latu no pasākuma Atbalsts daļēji naturālajām saimniecībām tiks novirzīts uz pasākumu Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, lai 2012. gadā šajā pasākumā būtu iespējams izsludināt vēl vienu kārtu, informē LOSP.

 

LLKC izstrādājis lauka vēstures paraugu

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) mājas lapā pieejams lauku vēstures paraugs – www.llkc.lv/upload_file/400937/4_pielik.pdf. Lauku vēsture ir jāizveido un jāuztur saimniecībām, kas atrodas īpaši jutīgā teritorijā, lieto mēslošanas līdzekļus un apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā.

Lauka vēsture jāaizpilda arī tām saimniecībām, kas pretendē uz kādu no atbalstiem Lauku attīstības programmas agrovides apakšpasākumos Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana, Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos un Rugāju lauks ziemas periodā.

Saimniecībām, kas pretendē uz atbalstu Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos, lauka vēsturē jānorāda, vai notiek vēlā pļaušana vai ekstensīvā ganīšana. Ja notiek vēlā pļaušana, tad norāda pļaušanas datumu un to, vai zāle tiek sasmalcināta un atstāta izklaidus vai aizvesta no lauka (norāda aizvešanas datumu). Ja saimniecība pretendē uz atbalstu Rugāju lauks ziemas periodā, tad norāda informāciju par veiktajiem lauksaimniecības darbiem, to apjomu, norises datumu.

Pārējām saimniecībām, kam arī jāuztur lauka vēsture, jāiekļauj šāda informācija: lauka nosaukums, platība, augsnes raksturojums, audzētā kultūrauga raksturojums, agrotehniskais pasākums, datums, sēklas materiāla raksturojums, sējas datums, izsējas norma, mēslošanas laiks, veids un deva, augu aizsardzības pasākumi, ražas novākšanas laiks un daudzums.

 

Latvijai sods par 
neatbilstošiem vistu sprostiem nedraudot

Latvijā dējējvistu sprostu modernizāciju nav pabeidzis viens olu ražošanas uzņēmums, tomēr Eiropas Komisijas (EK) sods par vistu turēšanu neadekvāti šauros būros nedraud, ziņo Nozare.lv.

Briseles tiesību akti paredz, ka no šī gada 1. janvāra vistām jānodrošina vismaz 750 kvadrātcentimetri dzīvojamās telpas, bet vēl labāk – ligzdas, laktas vai iespēja brīvi pārvietoties. Patlaban Latvijā ir viens uzņēmums no sešiem olu ražotājiem, kurš nav izpildījis ES jaunās normas, norādīja PVD Veterinārās uzraudzības departamenta novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Rudīte Vārna. “Uzņēmumam ir vairākas mītnes, no kurām daļa ir pilnībā modernizētas, bet otrā daļā modernizācija nav pabeigta. Uzņēmums ir lūdzis atļauju pabeigt vistu dēšanas ciklus neatbilstošajās mītnēs un pēc vistu izvešanas pabeigt mītņu modernizāciju līdz 2012. gada 1. jūlijam. Olas no neatbilstošajām mītnēm tiek nosūtītas uz pārstrādes uzņēmumu,” sacīja PVD pārstāve.

Savukārt ZM pārstāve Viktorija Kalniņa pastāstīja, ka ar EK ir panākta vienošanās. “EK ir pieņēmusi Latvijas iesniegto rīcības plānu attiecībā uz labturības prasībām neatbilstošā uzņēmuma uzraudzības īstenošanu, un lieta patlaban ir slēgta. Atbilstoši rīcības plāna minētajam Latvijai ik mēnesi jāsniedz EK informācija par rīcības plāna izpildes gaitu,” sacīja ZM pārstāve.

Saskaņā ar PVD informāciju 2011. gadā nemodernizētajos sprostos Latvijā tika turētas apmēram 12% dējējvistu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+