Mobilā versija
+9.6°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
29. oktobris, 2016
Drukāt

Ak, vai tam, kurš pazaudējis karoti! Koncentrācijas nometne “Riga-Kaiserwald” Mežaparkā (27)

Arhīva fotoArhīva foto

Viena no mazāk zināmām Latvijas Otrā pasaules kara vēstures lapaspusēm ir citu Eiropas valstu (Vācijas, Austrijas, Čehijas, Ungārijas) ebreju deportācija uz Latviju. Mūsdienu vēstures pētījumi pārliecinoši ir apgāzuši savulaik padomju propagandas izdevumos un nereti arī Rietumu historiogrāfijā sastopamos kļūdainos apgalvojumus un desmitkārtīgos pārspīlējumus par vairāk nekā 200 000 ārzemju ebreju iznīcināšanu Latvijā un Austrumeiropas, t.sk. Baltijas tautām kā īpaši piemērotām ebreju iznīcināšanā. Tomēr negrozāms ir fakts, ka nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā Otrā pasaules kara laikā nonāca nedaudz vairāk nekā 20 000 ārzemju ebreju — liela daļa no viņiem savas dzīvības zaudēja šeit, Latvijā.

Vācijas, Austrijas un Čehijas ebreji Latvijā

No 1941. gada novembra līdz 1942. gada oktobrim Latviju sasniedza divdesmit pieci vilcienu sastāvi ar 24 605 no Austrijas, Vācijas un Čehoslovākijas deportētajiem ebrejiem. Pirmo ešelonu ar iepriekšējā vakarā uz Šķirotavas dzelzceļa staciju atvestajiem un pa nakti uz Rumbulu aizdzītajiem 942 ebrejiem no Berlīnes noslepkavoja ebreju masu iznīcināšanas akcijā Rumbulā 1941. gada 30. novembra rītā. Kaut arī šos nelaimīgos cilvēkus bija paredzēts izvietot no vietējiem ebrejiem “atbrīvotajā” Rīgas geto, bet tas vēl nebija izdarīts, arī ārzemju ebrejus nosūtīja uz Rumbulu.

Ap 1500 – 1800 uz Latviju deportēto ārzemju ebreju 1941./1942. gada ziemā bija iesaistīti Salaspils nometnes būvniecībā. Darba apstākļi šeit bija ļoti smagi – aukstums, nepiemērots apģērbs, nepietiekams un mazvērtīgs uzturs. Lai sagatavotu vietu baraku būvniecībai, vajadzēja kurt uguns­kurus, lai atkausētu zemi.

Arī pārtikas piegāde Salaspilij nebija labi nokārtota un laikā no Zie­massvētkiem līdz Jaungadam apstājās pavisam. Ja arī bija ēdiens, tad sliktas kvalitātes un nepietiekamā daudzumā.

Sliktie higiēnas apstākļi un slimības, grūtais un daudziem neierastais darbs, nepie­mērotais apģērbs – tie bija papildu apstākļi, kas veicināja uz Salaspili atvesto ebreju lielo mirstību. Ebreju traģisko likteni noteica arī Salaspils nometnes vadības un apsardzes brutālā iztu­rēšanās. Par katru mazāko pārkāpumu viņus smagi sodīja. Bija divi soda veidi: pirmkārt, smagi miesassodi (sitieni ar pletni vai gumijas nūju), otrkārt, nāvessods nošaujot vai pakarot.

Pēc aptuvenām aplēsēm, Salaspils nometnes celtniecības laikā mira ap 1000 ārzemju ebreju.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. te ahūnie vēsturnieki un zinātāji savākušies… 😀 😀

  2. Būtu ļoti interesanti uzzināt, kurā vietā tieši atradās Mežaparka koncentrācijas nometne. Mežaparkā tūlīt pēc kara nebija “dažas vecas, pussabrukušas akmens ēkas ar lieliem pagalmiem”.

    • Nometne atradās starp dzelzceļu un Viestura prospektu, iepretīm Sarkandaugavas autobusu galapunktam. Pēckara gados nometni nojauca un tās vietā uzcēla daudzdzīvokļu mājas.

  3. Maz tādu nometņu bija! Atkal jau šie pasaules parazīti savairojušies un taisa kašķi visā pasaulē.
    USraēla un IsraHELL!

  4. Izredzētie, vai tādi tie kas sevi par tādiem pasludina, laiku pa laikam saņem pa galvu.

  5. vēstures pārrakstišana turpinās Atbildēt

    musu necistu no NA pasutitā vēstures pārrakstišana turpinās pilnā sparā. pasutitie pētijumi pagaidām tikai samazina upuru skaitu (neticat krievu skaitļiem, paskatieties kaut vai histori/diskaveri kanālus tur krievu propogandu nepiesiesi), drīz kāds pasutijuma pētijums atklās ka vispār ēbreji rumbulas priedēs paši veica rituālu pašnāvibas cermoniju. tiek darits viss lai tikai attaisnotu un nomazgātu baltus hitlera sekotājus

    • Muļķības ! Vairāk upuru , lielākas kompensācijas.
      Savā laikā tak pie Aušvicas nometnes/muzeja vārtiem bija šilte ka visi 6 mio nogalināti tieši tur – gāzes kamerās. Iznāca ka visur citur neviens jūds negāja bojā.
      Vispār jūdiem ar aritmētiku pašvaki. Tikai Aušvicā esot noslepkavoti vairāk jūdu nekā viņiem klientu bija visā darbības periodā. Bet bija jau vēl arī citas tautas. Un daži arī izdzīvoja.
      Objektīvāki pētījumi rāda ka Viskrutākajās nacistu nometnēs (Buhenvaldē) mirstība bija 25 %.
      Staļina GULAGā mirstība bija 80 – 90 %

  6. propaganda neinteresē Atbildēt

    Manu ģimeni vairāk skāra krievu koncentrācijas nometnes un moku kambari.

  7. kāda jēga vāciešiem bija vest uz Latviju, lai pēc tam vestu atpakaļ?

    • Ceļojumu birojs NOVATOURS
      Rīga, Bruņinieku iela 27
      Tālr.: 67847050, 67847051, 67847052, 67847053, 67847054, 67847055.
      Mob. tālr.: 29449860 (tikai ārkārtas gadījumos rezervācijām, kas veiktas internetā).
      29110330 (tikai ārkārtas gadījumos)

  8. lūk cienīgs pretspars krievu meliel par latviešiem, priecīgus valsts svētkus

  9. Kuri no pieminètajiem bija LATVIEŠI, par ko Zurofs bazūnē pa pasauli???
    Kāpēc “Konstantīnam” bija naids uz krievu meitenēm? Nedeva??

  10. Kaiserwald nometni vienmēr nesargāja vācieši. Es biju mazs puika, dzīvoju netālu un redzēju, kā ieveda ebrējus. Man bija ienaids uz krievu meitenēm, un kādu dienu Kaiserwaldes ieejas tuvumā, es tās apmētāju ar akmeņiem. Viņām palīgā nāca Kaiserwaldes apsargi – krievi vācu uniformās. Es no viņiem izglābos, skrienot caur tuvējo SS štabu, ko apsargāja latveši.

  11. tā bija, vācu smerdeļi lieki cer izmukt un uzgrūst vainu citam Atbildēt

    Tur , braucot no V-mīlgravja , pie Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuves kur 2-stāvenes, tur bija viena no neželīgākajam ļauzu iznīcināšanas vietām , laimīgs bija tas kas izmuka, dažas dienas slepās Meža kapos , līdz so nostučīja.

  12. Bija Salaspils KONCENTRĀCIJAS nometne, jo tur nomira tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Nacistu ieviesto terminus “baigais gads” un “nometne” laiks tā kā būtu atmest.

    • Vārds koncentrācijas NOMETNE Atbildēt

      Nāk no britiem ne no vācu nacistiem….. kuri gan šīs frāzes iemiesojumu attīstija daudz tālāk.

    • Salaspils nebija koncentrācijas nometne, tas bija laicīgs izvietošanas punkts. Un tur negāja bojā simtiem tūkstošu, kā melo, bet gan kādi 2000 cilvēku.

  13. 21. gs. Humānists Atbildēt

    labi, ak mēs nabaga ebrejiņus paglābām no rotšildmēslu-himlera bandas , šiem vācu un žīdfašisteļu plukatām.Slava mums, Latvijai un citām bij. PSRS valstīm, 2. pasaules kara uzvarētājiem !

    • Bez sabiedroto palīdzības Atbildēt

      padomija neko nevarēja uzvarēt un krievu tautu būtu cietusi vēl smagāk.

      • Чего то вас переклинило. Но вы хоть тысячу раз повторите, не поможет. Одной тущенкой войну не выиграть!

    • Bez sabiedroto palīdzības Atbildēt

      padomija neko nevarēja uzvarēt un krievu tautu būtu cietusi vēl smagāk.

    • Bez sabiedroto palīdzības Atbildēt

      padomija neko nevarēja uzvarēt un krievu tautu būtu cietusi vēl smagāk.

    • Bez sabiedroto palīdzības Atbildēt

      padomija neko nevarēja uzvarēt un krievu tautu būtu cietusi vēl smagāk.

    • Bez sabiedroto palīdzības Atbildēt

      padomija neko nevarēja uzvarēt un krievu tautu būtu cietusi vēl smagāk.

    • Bez sabiedroto palīdzības Atbildēt

      padomija neko nevarēja uzvarēt un krievu tautu būtu cietusi vēl smagāk.

    • Bez sabiedroto palīdzības Atbildēt

      padomija neko nevarēja uzvarēt un krievu tauta būtu cietusi vēl smagāk.

      • Samelojies gan ! Ja Hitlers toreiz būtu vinnējis, ciešanu, asiņu un upuru būtu daudz mazāk.
        Jūdi protams man nepiekritīs.
        Bet Staļina režīms bij daudz nežēlīgāks kā Hitlera. Kaut gan – abi maitas.

        USA piegādāja Staļinam ne tikai tušonu un kukurūzu, bet arī ieročus. Lasīju sarakstu. Neatceros cik % tanku un lidmašīnu, bet 2 pozīcijas atceros labi. Kapars un alumīnijs. Vienu no tiem 80% , otru 100%. Ne bez viena ne otra karot NAV iespējams.

Draugiem Facebook Twitter Google+