Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. augusts, 2014
Drukāt

Juris Ciganovs: Ko liek atcerēties zemūdenes “Kurska” nogrimšana (7)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pirms četrpadsmit gadiem, 2000. gada 12. augustā, Barenca jūrā netālu no Kolas pussalas krastiem mācību laikā noslīka Krievijas Ziemeļu kara flotes zemūdene “Kurska”. Bojā gāja visi 118 zemūdenes apkalpes locekļi. Kas tur īsti notika – patiesība tā arī netika noskaidrota. Bojāejas versiju ir daudz un dažādas, taču, kad neilgi pēc šīs katastrofas pazīstamais amerikāņu televīzijas moderators Lerijs Kings jautāja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kas tad noticis ar zemūdeni, pēdējais atbildēja: “Tā noslīka…”

Arī par to, kā Krievija rīkoja zemūdenes apkalpes locekļu glābšanas operāciju, ir diezgan pretrunīga informācija, jo Krievijas militāristi nevienu svešo šim pasākumam klāt nelaida. Velti amerikāņu un britu valdības divas nedēļas piedāvāja Krievijai savu palīdzību, lai gan netālu no katastrofas vietas atradās šo valstu karakuģi – tā lielajiem politiskajiem spēka spēlētājiem pieņemts, ja vieni rīko lielas mācības, citi ir turpat blakus. Taču šoreiz ne par to: speciālisti apgalvoja, ka, iespējams, šajā laikā daļa apkalpes locekļu vēl bija dzīvi, akustiskās iekārtas uztvēra klauvējienus no zemūdenes iekšienes. Bet no vēstures zinām, ka mūsu kaimiņvalsts militāristiem cilvēku dzīvība ir mazvērtīgāka par kara tehnoloģiju noslēpumiem. Tāpēc potenciālo pretinieku palīdzība tika atteikta, neraugoties uz to, ka pat dažas izglābtas dzīvības atsver visus iespējamos ienaidnieka iznīcināšanas līdzekļu noslēpumus. Vai Krievija toreiz savējos kara jūrniekus vienkārši pameta? Tā izskatās. Lai tikai pārējā pasaule neuzzina ko lieku… Tiesa, līdzīgi gadījumi, ne tikai uz jūras, Krievijas vēstures annālēs ierakstīti gana bieži. Pietiek atcerēties kaut vai miljonus padomju karagūstekņu, kuri Otrā pasaules karā nonāca ienaidnieka armiju gūstā. Padomju Savienība no viņiem vienkārši atteicās kā no nodevējiem.

Pirms dažām dienām pašpasludinātās t. s. Doņeckas tautas republikas aizsardzības ministrs Igors Girkins (jeb Strelkovs) paziņoja, ka viņš gaidot palīdzību no Krievijas, pretējā gadījumā draudēdams “satīt makšķeres” un atdot ukraiņiem pozīcijas. Šis Girkins-Strelkovs Krievijas un Ukrainas militāro vēsturnieku aprindās ir pazīstams kā militārās vēstures entuziasts un arī laikam kaut ko no vēstures mācībām būs ielāgojis, proti, ka Krievija mēdz savējos nelaimē tomēr atstāt. Ne velti Ukrainas izlūkdienests bija ziņojis, ka, pēc viņu rīcībā esošās informācijas, Krievijas specdienesti plānojot fiziski iznīcināt visus Doņeckas un Luganskas separātistu vadoņus. Tā sakot, katram gadījumam, lai pārējā pasaule neuzzina ko lieku….

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Tā liek atcerēties to,ka cilvēkam Krievijā vispār nav vērtibas!Labi,ka es esu tālu no šīs bandit country!

  2. Kārtējais tendenciozais raksts, kurā patiesība savīta kopā ar puspatiesībām un Briesmīgā Krievija pēc tā kā tiek aprakstīta mēdijos, sāk atgādināt Dārta Veidera Impēriju Zvaigžņu karos, tikai šī ir realitāte un negribas ticēt ka mēs dzīvojam pēc filmu scenārijiem, lai gan lielākā daļa tautas, acīmredzot, neko neanalizē bet tikai blēj, tā kā saka saimnieks. Smieklīgi jau paliek.

    • Pieliec vel klat to, viss kas notika 2.p.k. laika ir izmantojams ka fakti un pamatojums Krievijas ricibai musdienas 😀 Pec Putina darbibam galigi neskiet ka vins ir stulbs vai gara vajs lai mats mata atkartotu strategiju, kas ir sikumos aprakstita oficialajas vestures gramatas!

  3. “[Krievijas] militāristiem cilvēku dzīvība ir mazvērtīgāka par kara tehnoloģiju noslēpumiem.”
    – – – – – – – – – – –
    Tā tas vienmēr ir bijis, vienalga kāds režīms Maskavā valda. Iemesls? Imperiālā apsēstība. Kamēr krievi neatbrīvosies no [ļaunuma] Impērijas, tikmēr viņi paši būs vergi.

  4. Autoram un redaktoram: citējiet Putinu latviski precīzi. Zemūdene NOGRIMA, nevis NOSLĪKA. Slīkst cilvēki.

  5. Bet ir kāda laba lieta – krievi mēdz nogalināt savus carus un prezidentus. Un putins nebūs izņēmums.

Draugiem Facebook Twitter Google+