Kūtris: tautai ir tiesības izlemt nozīmīgus savus nākotnes jautājumus 0
Demokrātiskā valstī tautai ir tiesības izlemt nozīmīgus savus nākotnes jautājumus vai vismaz stingri paust savu nostāju. Šādu viedokli atbildē politiķiem par eiro referendumu pauž Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
“Kā Latvijas pilsonis uzskatu, ka demokrātiskā valstī, kur suverēna vara pieder tautai, šim suverēnam ir tiesības izlemt nozīmīgus savas nākotnes jautājums vai vismaz stingri paust savu nostāju,” sacīts aģentūras BNS rīcībā nonākušajā Kūtra atbildes vēstulē Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātiem, kuri Kūtrim lūdza viedokli, kādas tiesiskas sekas būtu iespējamai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā, ko valdība plānojusi 2014.gadā.
Kūris vēstulē norāda, ka likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” ir uzskaitīti gadījumi, kad ir rīkojama tautas nobalsošana un tajā pieņemtais lēmums ir saistošs, un uzsver, ka jautājumu par eiro ieviešanu “varētu saistīt” ar šajā likumā minēto punktu kā “jautājumu par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”. Savukārt konsultatīvu tautas aptauju var organizēt jebkurā jautājumā – tā vairāk ir politiska izvēle, atzīst Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Vienlaikus gan viņš atturas paust skaidru atbildi, vai eiro ieviešana būtu interpretējama kā jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Satversmes tiesas izpratnē nododama tautas nobalsošanai pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma. “Kā konstitucionālās tiesas tiesnesim man ir jāatturas sniegt vērtējumu, vai izmaiņas ir būtiskas. Šādu vērtējumu var sniegt Satversmes tiesa savā spriedumā,” vēstulē paskaidro Kūtris.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka no Kūtra saņemtā atbilde nozīmē, ka referendums par šo jautājumu var notikt. “Man atbilde ir jā [referendums var notikt], kas gan nav tieši izklāstīts,” aģentūrai BNS sacīja Brigmanis.
Viņš atgādināja, ka valdības noteiktais 2014.gads kā pievienošanās eiro zonai ZZS nav pieņemams, jo nav skaidrības par Eiropas Savienības nākotni. “Mēness jau neuzgāzīsies Zemei, ja notiks tautas nobalsošana, un pie šā jautājuma varam atgriezties, kad mums tas būs izdevīgāk. Mēs nenoliedzam eiro, bet mēs gribam, lai pie šā jautājuma nonākam tad, kad mums ir pārliecība, ka Eiropas Savienība nesabruks. Jautājums tautas nobalsošanā varētu būt par laiku, termiņu. Ja tas ir konsultatīvs viedoklis, tad cilvēkam vismaz ir dota iespēja izteikt savu viedokli,” uzsvēra Brigmanis.
Viņš pastāstīja, ka pēc likuma par eiro ieviešanu pieņemšanas Saeimā ZZS plāno vērsties pie prezidenta un lūgt likumu neizsludināt. Tādējādi prezidenta rokās nonāktu lēmums, kā rīkoties tālāk, teica Brigmanis.
Satversme paredz, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima. Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā, paredz konstitūcija.
Latvijas valdība plāno eiro ieviest no 2014.gada 1.janvāra. Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, lai lūgtu Eiropas Komisiju uzņemt Latviju eiro zonā.
