Labdien, raibā kucīte klausās! Dzīvnieku intelekts joprojām pārsteidz 0
Dzīvnieks domā un rīkojas
Autors – Vilma Veldre
Jau kopš pirmajiem mirkļiem mājās atnestajai raibajai kucītei neiepatikās tālruņa aparāts. Sākumā, atskanot zvanam, tā metās laukā no istabas un kauca tik ilgi, kamēr kāds pacēla klausuli. Pēc dažām dienām ģimenes locekļi sāka ievērot savādas lietas, ko apstiprināja arī paziņas: kad atskanēja zvans, otrā galā kāds ātri pacēla klausuli, taču nerunāja, bet ātri no nosvieda. Reiz saimniece atminēja šo mīklu. Sēžot viesistabā, viņa dzirdēja tālruņa zvanu, jau piecēlās, lai to paņemtu, taču ieraudzīja, ka suņuks zibenīgi piesteidzās pirmais, satvēra zobos klausuli, pacēla, tūlīt nolika atpakaļ un, demonstrējot lielu labsajūtu, atgriezās savā vietiņā uz tepiķīša…
Dzīvnieku uzvedības pētnieki veikuši gūzmu dažādu pētījumu, kas apliecina: dzīvnieki spēj skaitīt, izprast cēloņu un seku jēdzieniskās saiknes, domāt abstrakti, risināt dažādus uzdevumus un pat krāpties. Pēdējā laikā secināts, ka dzīvnieki spēj ne tikai mācīties un atcerēties, bet tiem piemīt arī apziņa. Proti – nav izslēgts, ka tie spēj domāt, apzināties, ka “kaut ko zina”.
Protams, pētniekiem vēl daudz darāmā, taču šīs jaunās zināšanas jau tagad var likt visiem, kuriem mājās ir kāds dzīvnieks, aizdomāties par to, ka viņu draudziņi patiesībā ļoti labi apzinās, piemēram, ar ko viņus baro, kur izguldina, cik bieži vai reti izlaiž laukā paskraidīt un tamlīdzīgi.
Nesnauž arī allaž modrais “bizness”. Piemēram, farmaceitiskie uzņēmumi pilnā nopietnībā ķērušies pie dzīvnieku psihes. Jau vismaz 15 miljoni suņu lietojuši uzņēmuma Pfizer Inc. izstrādāto analgētiķi Remadil, kas, kā apgalvo ražotājs, ārstējot suņu kognitīvās disfunkcijas sindromu, kurš izpaužas kā nespēja atpazīt cilvēkus vai neatsaukšanās uz sev piešķirto vārdu, kā arī nespēja orientēties mājās. Eksperiments esot uzskatāms par veiksmīgu, un speciālisti pauž pārliecību, ka drīzumā parādīsies jauni medikamenti, kas vairāk ārstēs dzīvnieku psihi, nevis viņu ķermeni.
Šādi un līdzīgi pētījumi būtiski iespaido apiešanos ar dzīvniekiem faktiski visās sfērās – no zinātniskajām laboratorijām līdz pat fermām un pārtikas produktu ražotājiem. Virkne zooloģisko dārzu, kas savulaik sagrāva savus betona žogus un centās dzīvniekiem radīt dabiskajiem iespējami tuvākus apstākļus, tagad jau piedāvā “attīstības vidi”, kas piešķirtu iespēju dzīvniekiem attīstīt savas prāta spējas. Piemēram, dzīvniekus aizvien biežāk izvieto grupās, lai tiem būtu vairāk iespēju paust savas dabiskās emocijas.
