Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. novembris, 2016
Drukāt

Lasmane: Jāsvītro doma, ka latvietis ir niecīgs radījums (15)

Foto: LETAFoto: LETA

Mums būtu jāsvītro doma, kas joprojām brīnumainā kārtā nav aizmirsta, ka Latvija nav un latvietis nav nekur pazīstams, ka viņš ir mazs un niecīgs radījums. Šādu viedokli intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, filozofe Skaidrīte Lasmane.

“Man liekas, ka šī runa ir vienkārši jāpārsvītro,” norādīja Lasmane.

Viņa uzsvēra – nav tā, ka Latvijā šodien ar visu milzīgo komunikāciju, kas ir caur Eiropas Savienību, caur NATO, caur visām milzīgajām sanāksmēm, kas notiek Rīgā, būtu galīgi aizmirsta, nepazīstama – kā bija 19. gadsimtā.

Vaicāta, no kurienes nāk šī mazisma izpratne, viņa mudināja paraudzīties uz vēsturi, par kuru rakstīja arī mūsu literatūras klasiķi, piemēram, Andrejs Upītis vai pat Rūdolfs Blaumanis.

“Tā ir šī pakļautības un pakļaušanās vēsture. Kaut arī vienmēr tautas kultūra ir uzturējusi šo pretošanās garu – ne jau velti mums ir Latvijas valsts, kāda citām tautām nemaz nav. Tā ka es nedomāju, ka šai mazvērtības sajūtai ir kaut kāds pamats. Nu, nav mums to ģeogrāfisko plašumu, kādi ir, piemēram, Krievijai ar Sibīriju. Bet labi, ka mums tādas Sibīrijas varbūt nav,” sacīja profesore.

Pēc viņas vērtējuma, lai rastos dižgari jeb, kā viņa saka, izcilas patības, ir nepieciešami slavinājumi, daudzinājumi, pieminējumi vai pat, var teikt, glorifikācija.

Viņa vērtē, ka ikviens cilvēks ar sevi var ļoti daudz darīt, ja viņu uz to pamudina. Medijiem ir vairāk jāaicina cilvēki domāt par sevi, nevis par lietām, ko viņš nevar ietekmēt, domāt par savu valsti, par savu karogu, par savu un savu bēnu nākamību, sprieda Lasmane.

Lasmane dzimusi 1939. gadā, ieguvusi filozofijas doktora grādu LU. Kopš 1969. gada Lasmane ir LU mācībspēks, kopš 2006. gada – vadošā pētniece. Lasmanes pētnieciskās intereses ir ētika, filozofijas vēsture un komunikācija, viņa ir vairāku grāmatu autore.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Lasmanes k-dze, vai latviešu inteliģence kaut pirkstiņu ir pakustinājusi lai tā nebūtu – latviešu mazvērtības kompleksu ieaudzina jau no bērna kājas. Pasakas stāsta, ka tie strādīgie, bet padumjie tēva dēli ne pie kādas laimes netiek, bet tas trešais, kurš pat i mājās neko nedara, iegūst to bagātību. Bet ir jau arī Raiņa Antiņš un Brigaderes Sprīdītis, kas visu iegūto palaiž vējā. Arī Lāčplēsis jau neizcīna uzvaru. Vai tad mums ir uzvarētāji literārajos darbos? Jā Grīna un Čaka darbi ir par uzvarētājiem, bet tas arī viss. Nu varbūt var vēl Lāci pieskaitīt. Rīgas sargi, kas varēja kļūt par varoņeposu, bet tikai tāda Holivudas gara lubene vien sanāca. Nav jau kas audzina jaunatni kā spējīgu cilvēces daļu ar pašapziņu. Vai tad ir kāda visaptveroša jaunatnes organizācija, kas nodarbotos ar šo jautājumu? Nav. Neviens jau nav ieinteresēts darboties šai jomā.

  2. Kad VALSTS mākslas muzeja direktrise savāks no zāles piečurātās pīles, nazi, kas paredzēts viņas dorsuma griešanai un vēl veselu lērumu “mākslas” darbu?? Šīs riebeklības tur saliktas tīšām, lai apmeklētāji secinātu, ka latvieši ir tumša un glupa tauta. Krievijas zākāšanās par latviešiem nav uz pusi tik pretīga, kā pašu “kultūras darbinieku”ņirgāšanās par Latviju ! lLai Tev veicas, Skaidrīt !

    • Jāsaka, ka pārņem kauns par kultūras darbiniekiem, kuri par visu vari, vai uz augšu sacēluši lindrakus, grib skriešus ķēmoties pakaļ tā sauktajai mūsdienu mākslai. Šai kustībai nav lielāka vērtība kā izkošļātai kožļājamajai gumijai, ja tajā nav nacionālas idejas. Nav jāpreperē dzīvnieki vai cilvēki- ja neesi spējīgs pasniegt vizuālā veidolā savas tautas pašreizējo rūpi vai gavilēt tai līdzi svētkos, tad par mākslu te vispār nevar būt runas, tikai par nespējīgu ķēmošanos līdzi multikultūras vilnim- tam pašam marksismam, tikai mākslā! Tas viss tikai liecina par kultūras “lēmēju” zemo izglītības līmeni- diplomu skaits to nenosaka!!!

  3. Cīnos kā tas senais varonis ar vējdzirnavām, tikai to vietā ir pašvaldības darbinieki – absolūti ignorē sava novada iedzīvotājus, tikai vārās savā sulā, kas arī ir visu nelaimju cēlonis. Birokrātija ir tā, kas noslāpē jebkuru gaišo prātu un iniciatīvu, tāpēc cilvēki paliek vienaldzīgi pret visu.

  4. Metafiziskā katastrofa ir vēl lielāks ļaunums nekā ģeopolitiskā katastrofa, kuras rezultātā kāda valsts zaudē savu ietekmi. Metafiziskā katastrofa nozīmē, ka cilvēkiem ir jādzīvo bez ideāliem, garīguma, gara aktivitātēm. Tādi cilvēki nav ne uz ko spējīgi. Nav spējīgi nodrošināt ģeopolitisko varenību, ko var panākt tikai ar valsts iekšējās dzīves varenības radīšanu. Metafiziskā katastrofa likvidē varenības iespējas jebkurā dzīves segmentā. Metafizisko katastrofu veicina liberālisma ideoloģijas izsīkšana, noplicināšanās un neoliberālisma aktivitātes. Piemēram, ģimenes institūta, valsts institūta un privātīpašuma institūta graušana. Ģimenes institūtu grauj homoseksuālisma un citu perversiju legalizācija. Valsts institūtu grauj valsts suverenitātes mazināšanās un pat neiespējamība. Privātīpašumu grauj finansu mahinācijas un to aizsegā organizētā privātīpašumu atņemšana, aizbildinoties ar cīņu pret finansu noziegumiem. Antikatastrofas manevri/cīņa var būt dažāda. Sabiedrība var radīt jaunas idejas, kas paver jaunas iespējas cilvēciskās enerģijas izmantošanā. Tā ir viens manevs. Otrs manevrs var būt atgriešanās pagātnē, balstoties uz vēsturiski pārbaudītu materiālu dažādu sociālo nelaimju likvidācijā. Neoapgaismības mesiānistiskais patoss var radīt ikdienas dzīves mesiānistisko teoloģiju, ar viszinātāja suverēno žestu norādot dzīvei pareizo jēgu, kļūstot par vēsturisko naratīvu un garīgumu no kultūras marginālas vietas pārbīdot uz centru – nostiprinot kā kultūras centrālo elementu. Metafiziskā atdzimšana jeb neoapgaismība ir cilvēka garīgo fundamentālo spēju atjaunošana, mācot cilvēku pēc kaut kā censties, formulēt sev dzīves ideālus, ideālos mērķus, vēlēšanos iet kopā ar citiem cilvēkiem uz jauniem vēsturiskajiem sasniegumiem.

  5. Vai Zinātnisko Komunismu ar pasniedza?
    Bija jau mums viens (pareizāk sakot divi) tāds…

  6. Atliek pasmaidīt par LA redakcijas politiku. Kam jūs kalopjat? Noteikti nekalpojat idejai, drīzāk jau naudai, t.i. cītīgi izpildot īpašnieku norādījumus. Jūsu mētāšanās starp galējiem uzskatiem (pabisam nesen bija “zinātnieces” Inetas Lipšas raksts, kurš noliedza latvietību, tradīciju, bet tagad pinīgs pretmets – normālība . … jā, un vēl tas jūsu sabiedrības temperatūras mērīšanas projekts (uzspiesto klikšķu projekts) – “grafista” projekts). Kas jūs – LA – esat? Vai jūsu vadība grib panākt konservatīvu ideju (šeit par vērtību ideoloģijām) izskaušanu Latvijā? LA – Nožēlojami naudas ideoloģijas kalpi!

  7. “Vaicāta, no kurienes nāk šī mazisma izpratne, viņa mudināja paraudzīties uz vēsturi, …..”
    =================================================================
    Lasmanes kundze jau “aizmirsusi” gan klasiķu klasiķi J.Raini, gan tos maziniekus, kuri 1990.gados likvidēja Latviešu strēlnieku muzeju? Gan G.Merķelis, gan A.Upīts (Ziemeļu vējš;Smaidošā lapa), gan R.Blaumanis (Nezāles; Spijēni) spilgti attēloja arī “maziniekus”, kādi Latvijā bijuši vienmēr. Bet ne jau “mazinieki” bija, ir, būs tie kādi Lāčplēša cīņas turpinātāji.

  8. Pārsvarā esam savstarpēji skaudīgi,kašķīgi ,blēdīgi ,neuzticīgi ,nodevīgi,egoistiski,ciniski,individuālistiski tāpēc arī mazi. Kā gara barība tiek pasniegts nebeidzamais seriāls ,,ugunsgrēks,, . Uz ekrāna tā vietā sen bija vajadzīgs ,,Mūžības skartie,, un ,,Dvēseļu putenis,, ,tad var būt mēs kaut nedaudz garā līdzinātos somiem un mums būtu savs G.Manerheims.

  9. “Medijiem ir vairāk jāaicina cilvēki domāt par sevi..”/Lasmane/

    Pie varas esošie tā arī dara – bāž kabatās cik var un par citiem nemaz nedomā.

  10. Apnikusi gaudošana un pašnoniecināšanās ,kas neko labu nevar dot .

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+