Latvijā
Sabiedrība

Mācītājs Lestenē: Slavai mirušo nav, varoņi dzīvo viņu pēcnācējos un ļaužu atmiņā 16

Foto – LETA

“Mēs šodien esam šeit, lai nostātos patiesības pusē,” tā piemiņas brīdī Lestenes brāļu kapos uzsvēra Lestenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Jānis Saulīte. Tur uz Otrā pasaules karā kritušo piemiņas pasākumu bija pulcējušies ap 300, lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, un viņu vidū bija arī vairāki leģionāri.

Otrā pasaules kara laikā Lestenes un Džūkstes apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas, kas beidzās 1945. gada janvāra sākumā. Šajās kaujās pirmo reizi viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības. Svētbrīdī mācītājs J. Saulīte uzsvēra, ka leģionāri, cīnoties par Latviju, cīnījušies par patiesību. “Jāsaka slava latviešu leģionam. Dzimtenes aizstāvēšana ir arī sava goda aizstāvēšana,” īsajā svētbrīdī atgādināja mācītājs. J. Saulīte: “Karš ir slepkavību sērija, kuru izraisa barbari, bet tie, kas aizstāvas, ir par cēlu lietu. Mēs karojām uz savas zemes svešos svārkos, lai aizsargātu sevi pret boļševismu. Slavai mirušo nav, varoņi dzīvo viņu pēcnācējos un ļaužu atmiņā.”

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā runā sacīja, ka šogad Latvija pārvar zīmīgu robežšķirtni – svinam gan Latvijas simtgadi, kā arī laiks, kas dzīvots brīvā Latvijā, pārsniedz padomju okupācijas gadus. Viņa norādīja, ka šis ir brīvības brieduma laiks, taču atgādināja, ka latviešiem no leģionāru un nacionālo partizānu laikiem līdzi jāņem brīvības gars. “Mums vēl jāstrādā, lai Latvija būtu nacionāla un latviska valsts. Lai latviešu jaunieši varētu iegūt darbu arī bez citu svešvalodu zināšanām. Paturēsim prātā, ka mums, latviešiem, ir sava tēvzeme un brīvība,” uzsvēra I. Mūrniece.

Vēlāk dažādu pārstāvēto organizāciju pārstāvju uzrunās izskanēja atgādinājumi, ka pret Latviju arī mūsdienās vēršas nedraudzīgi spēki, piemēram, ka “viens no viņiem ir ielikts krātiņā”, bet Tatjana Ždanoka joprojām ir uz brīvām kājām. Pasākumā Lestenē piedalījās arī citi Nacionālās apvienības politiķi, viņu vidū arī politiskā spēka līderis Raivis Dzinatrs, kurš atgādināja, ka mūsdienu latvieši ir parādā leģionāriem par viņu varoņdarbu. Pasākumā bija klāt arī “Vienotības” politiķis Artis Pabriks.

Leģionāri un viņu tuvinieki izbaudīja saulaino maija dienu. “Man ir prieks dzīvot brīvā Latvijā un vectēva mājās,” “LA” atzina 96 gadus vecais leģionārs un izsūtītais Undulis Rolemans. 8. maijā viņš pārnācis mājās, tomēr pēc tam sekojusi izsūtīšana uz gulagu. Leģionārs Jānis Spičs piedalījies Mores kaujās, kur kā ložmetējnieks aizstāvējis Latvijas teritoriju no Sarkanās armijas un arī vēlāk nonācis izsūtījumā. “Šobrīd ir labi, visi laimīgi, ka dzīvojam savā valstī. Veselība turas, vienīgi pašvaki ar kājām. Valdība, mūs, leģionārus, neatzīst, tomēr to dara “Daugavas vanagi”,” viņš saka.

Saulainajā maija dienā memoriālā daudzi cilvēki bija atbraukuši, lai pieminētu savus savulaik karojušos, bet jau mūžībā esošos radiniekus. Starp viņiem bija arī rīdzinieks Jānis Volkovs, kurš piemin pērn mūžībā aizgājušo tuvinieku Jāni Dzedoni. “Lestenē viņa kara gaitas beidzās, viņš tika ievainots. Pēc tam devās uz Vāciju un visu mūžu pavadīja trimdā, pirms trim gadiem atgriezās Latvijā, bet pērn aizgāja mūžībā Latvijā, kā bija vēlējies,” stāsta J. Volkovs, kurš cildina leģionārus, jo viņi bijuši tautas varoņi, kuri iestājušies par brīvu Latviju.

Saistītie raksti

“Toreiz dzīvoju Limbažu pusē, iesauca par mani desmit gadus vecākus – visiem bija ap 20 – 22 gadiem. Prieks par varoņiem, tomēr joprojām pa mūsu zemi staigā cilvēki, kas to bija okupējuši un turpina uzskatīt, ka tā ir viņu. Man nav iebildumu pret viņiem kā pret cilvēkiem, taču viņiem būtu jāiemācās latviešu valoda,” piebilda J. Volkovs. Viņš priecājas, ka vismaz viņa dēls var dzīvot ar dzimtas uzvārdu Volkops, kas pašam Jānim ticis rusificēts padomju okupācijas gados.

8.maijā Rīgā Otrā pasaules kara piemiņa tika atzīmēta ar aizlūgumu Doma katedrālē, kā arī ar vainagu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos. Piemiņas brīži notika arī Tukuma novada Džūkstes pagastā, kur piemiņas vainagi tika nolikti Otrā pasaules kara vācu armijas kapos, kā arī padomju armijas kapos, kuros apglabāti latviešu un krievu karavīri.

 

LA.lv