Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. jūnijs, 2015
Drukāt

Neredzēti daudz maijvaboļu zemenēs. Kā glābties? (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Zemenes siltumnīcās.

Šogad zemeņu stādījumos ir tik daudz lielu maijvaboļu kāpuru, kā nekad dzīvē nav redzēts. Visi zemeņu stādiņi jau nograuzti. Kā to varētu izskaidrot, un ko ieteiktu darīt? INĀRA MADONAS NOVADĀ

– Tā kā maijvabolēm vienas paaudzes attīstība ilgst četrus gadus, ik pēc četriem gadiem masveidā novērojamas arī pašas vaboles. Pēdējais uzlidojums bija 2013. gada vasarā, tāpēc tagad augsnē lielākoties sastopami divgadīgi kāpuri, kas jau diezgan paaugušies. Ziemas bargumam ar maijvaboļu masveida savairošanos nav nekāda sakara – jo aukstāka ziema, jo kāpurs ielien dziļāk augsnē un pārziemo bez problēmām, – stāsta LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta lektors Jānis Gailis.

Maijvaboļu kāpuri necieš augsnes mehanizētu apstrādi, jo tās laikā daļa kāpuru tiek nogalināti ar arkla lemešiem, bet citus uzlasa putni (tāpēc tie lielos baros seko traktoriem uz lauka). Tādējādi pastāvīgi apartā augsnē maijvaboļu kāpuru gandrīz nemaz nav, toties neapstrādātā tām ir labi vairošanās apstākļi: kur ir trūdvielas un labs mēslojums, tur arī lielāka iespēja attīstīties kāpuriem. Lai maijvaboles nekļūtu par nozīmīgiem zemeņu kaitēkļiem, entomologs iesaka ik pēc pāris gadiem atjaunot ogu plantācijas. Turklāt jaunie stādījumi jāierīko vietā, kur pirms tam regulāri katru gadu aparta augsne. Ja zemenes stādīs vecā atmatā vai svaigi uzplēstā pļavā, no maijvabolēm nevarēs izvairīties. Nekādi citi līdzekļi pret maijvabolēm vēl nav izgudroti.

– Ja kāpuri apgrauž zemeņu saknes, vīstošais augs jāizrok pēc iespējas ar visām saknēm, maijvaboļu kāpuri jāsalasa un jāiznīcina, lai nepārvietojas apgrauzt saknes citām zemenēm. Tāpat var rīkoties arī citu augu stādījumos, – uzsver VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Maijvaboļu kāpuru ierobežošanai jāizmanto tikai mehāniskie paņēmieni, jo kaitēkļi mīt augsnē un ķīmisko insekticīdu lietošana nav efektīva. Attiecīgi arī neviens insekticīds šā kaitēkļa ierobežošanai Latvijā nav reģistrēts. Pirms stāda zemenes, lauku, kurā ir kaitēkļu kāpuri, vēlams atstāt melnajā papuvē un kāpurus mehāniski iznīcināt, lauku regulāri (reizi 2–3 nedēļās) apstrādājot ar frēzi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. un ko tad darīt ja ir piemājas dārzs un liekas zemes nav?
    Viņi rij visu-avenes.,mellenes,zemenes un pat ķiploķi pāgājušajā vasarā tika bojāti. Zeme ir tīra,kopta, nav bijusi atmatā.
    Viņi ir pilnīgi visur!Kā sērga!
    Tas pats jau arī ir ar skudrām. Piedevām -kur skudras, tur arī laputis!!!

  2. Maijvaboļu kāpuri gadu no gada nodara lielu postu zemeņu stādījumiem neatkarīgi no tā, vai tas ir mazdārziņš, vai liela plantācija. Speciālistu ieteikumi jau ir daļēji pareizi, bet manā uztverē pamatā ir jāievēro 3 lietas: pirmkārt – zemenes jāstāda labi sagatavotā un labi iekultivētā augsnē, otrkārt – zemeņu audzēšana vienā vietā ne ilgāk par 2 gadiem un treškārt – zemeņu audzēšanai jāizvēlas tāds organiskais mēslojums, kurā nav nezāļu sēklu un šo maijvaboļu oliņu un kāpuru. Tagad var nopirkt pārstrādātus kūtsmēslus, kurus ražo z/s “Bertmināni” Viesītes novadā, kuri ir ne tikai kompostēti, bet arī termiski apstrādāti. Tajos nav ne maijvaboļu oliņu, ne kāpuru, bet ir visas augam vajadzīgas barības vielas. Pie šādas noteikumu ievērošanas iespējamais maijvaboļu kāpuru kaitējums jūsu zemenēm būs minimāls.

Draugiem Facebook Twitter Google+