Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
6. jūlijs, 2016
Drukāt

Mājas vecākais nevar rīkoties patvaļīgi. Atbilde “LA” lasītājai (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Dzīvoju astoņu privatizētu dzīvokļu mājā, kuru apsaimnieko paši iedzīvotāji. Mājā ir bojāts dūmvads, par to ir arī sertificēta eksperta atzinums. Mans dzīvoklis ir 2. stāvā, dūmvads ir kopīgs ar 1. stāva dzīvokli. Bet mājas vecākais, viens no dzīvokļa īpašniekiem, ignorē mūsu lūgumus par remontu. Vai viņam ir tiesības pieprasīt, lai es remontētu dūmvadu par savu naudu? Veronika Tkačenko Alūksnē

 

Mājas vecākajam nav tiesību patvaļīgi neļaut to, par ko nolēmis mājas iedzīvotāju vairākums. Tāpat viņam nav tiesību pieprasīt, lai kāds no dzīvokļu īpašniekiem par savu naudu remontē kopīpašumā esošo dūmvadu. Svarīgi būtu noskaidrot, kā mājas vecākais ticis ievēlēts un kādas pilnvaras mājas iedzīvotāji viņam devuši. Ja mājas vecākā rīcība neapmierina, tad kopsapulcē iedzīvotājiem jāievēl cits mājas vecākais, rakstiski nosakot viņa tiesības un pienākumus.

Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka dzīvokļa īpašumā ietilpst katram īpašniekam atsevišķi piederošais dzīvoklis un proporcionāli atsevišķā dzīvokļa platībai – kopīpašuma domājamā daļa. Tajā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (to skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (to skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (to skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kop­īpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Savukārt dzīvokļa īpašnieku (tostarp arī mājas vecākā, kas ir tāds pats dzīvokļa īpašnieks kā pārējie) pienākums ir gādāt par visu ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju ierīkošanu, remontu un normālu darbību.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz visus uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus, tostarp par kop­īpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu.

Dzīvokļu īpašniekiem (likumā viņus dēvē par dzīvokļu īpašnieku kopību) ir tiesības lemt par visu, kas skar kopīpašumā esošo mājas daļu. Tāpat dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības lemt par pilnvarojuma došanu vai atsaukšanu kādai personai, tostarp mājas vecākajam. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Citāts no publikācijas noslēguma:
    “Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.”
    ——————–
    ——————–
    Absolūtas, juridiski nožēlojami analfabētiskas MUĻĶĪBAS. Īpaši jau – vērtējot no privātīpašumā esošu daudzdzīvokļu dzīv. māju Likumīgo Tiesību sfēras normatīvās reglamentācijas aspekta. Jo:
    .
    saskaņā ar “Dzīvokļa īpašuma likuma” (DzĪL) attiecīgajiem nosacījumiem – dzīvokļu īpašnieku “kopība” ir Likumīgi tiesīga pieņemt JEBKĀDUS lēmumus saistībā ar daudzdzīv. mājas kopīpašumā esošās daļas izmantošanu / lietošanu, kas patiešām ir LIKUMĪGI “saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam”, TIKAI un VIENĪGI tādā gadījumā, ja “PAR” nobalso 100% VISI kopīpašnieki – NEVIS “ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem” un taml. juridiski absolūti neadekvāti izpildoties (skat. DzĪL 17. panta (5) daļas, kā arī citus DzĪL u.c. NA attiecīgi saistītos nosacījumus).
    .
    Ir sacīts: “Kauns NAV nezināt, bet gan – kauns IR nevēlēties zināt.”

  2. Kas tad ir mājas vecākais? Man liekas, ka viņš ir mājas lielākais stulbenis, normāls cilvēks ar to h-iņu nenodarbojas.Tas darbiņš domāts visādiem šoferiem, traktoristiem, skārdniekiem un tiem līdzīgiem auniem.Amatu jau viņi nemāk.

  3. izskatās, ka vienkārši negrib piedalīties remontā.

    • ;)))

      “Izskatās, ka” juridiski analfabētiskiem “žuļikiem” būtu visnotaļ lietderīgi nemuldēt pa tukšo par tēmām, no kurām šamajiem biedriem NAV pienācīgas nojēgas.

      Savukārt – lai šādi “žuļiki” vairs turpmāk publiski “neizgāztos kā vecas sētas”, šamajiem personāžiem būtu lietderīgi “izmantot lielisko iespēju paklusēt”, patiešām. Nu, kaut vai vismaz tikmēr, kamēr nav pienācīgi apgūta attiecīgās Likumīgo Tiesību sfēras normatīvā reglamentācija (konkrētajā gadījumā – sākot ar “Dzīvokļa īpašuma likumu” un “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu”, sekojoši apgūstot arī citus saistītos normatīvos aktus).

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+