Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. marts, 2012
Drukāt

Mazāk dzer – mazāk kaujas. Saruna ar Juri Pastaru

juris_pastars_dreezinnss_5

Saruna ar Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieku pulkvežleitnantu Juri Pastaru.

 

– Pēc referenduma par valodu liela uzmanība mūsu valstī pievērsta Latgalei. Kāda no drošības viedokļa bija situācija referenduma kaislību laikā un kāda tā ir tagad?

– Mēs jutām, ka Latgalei pievērsta papildu uzmanība, bet tas neradīja īpašus sarežģījumus. Protams, mēs referendumam gatavojāmies, bija papildu liels skaits policijas norīkojumu. Bet šoreiz nebija pat sīku pārkāpumu. Policistu klātbūtne jau arī disciplinē.

– Pērn jau viens daugavpilietis pauda nostāju, kaisot skrejlapas, ka Latgale jāpievieno Krievijai. Vai vainīgais atrasts un nodots taisnīgai tiesai?

– Tā ir Drošības policijas lieta.

– Tur man saka, ka vēl notiek izmeklēšana. Bet jums jau vismaz aizdomās turamā vārdu vajadzētu zināt.

– Nedrīkstu teikt (neoficiāli zināms, ka persona tika operatīvi noskaidrota un aizturēta. – A. D.).

– Runājot par kriminogēno situāciju: kas šajā ziņā Latgalei ir kopīgs ar pārējo Latviju, kas – atšķirīgs?

– Skaidrs, ka mūsu pusē aktuālāka ir akcizēto preču nelegālā aprite – ne tik daudz apjoma ziņā, cik gadījumu skaita ziņā, kas no policijas prasa daudz laika un resursu. Mums reizēm pārmet, ka par maz cīnāmies ar kontrabandistiem, bet, piemēram, pagājušogad Daugavpilī vien sastādījām 660 protokolus par cigarešu nelikumīgu glabāšanu un tirdzniecību, bet kopumā reģionā izņemtas 4 489 975 nelegālās cigaretes.

 

Tomēr tikai policija vien nevar atrisināt šo problēmu – tas vairāk ir sociālekonomisks jautājums. Bezdarbs un vājā tautsaimniecības attīstība veicina šo nodarbi.

 

– Sodi pieķertajiem par šo pārkāpumu laikam nav lieli?

– Nav lieli, bet tos pašus nemaksā. Bet ir priekšlikumi, piemēram, naudas sodus aizstāt ar sabiedrībai derīgu darbu.

– Vai cīņa ar nelegālajiem alkohola un cigarešu tirgotājiem tomēr nav cīņa ar vējdzirnavām?

– Zināmā mērā. Valstīs, kur ir augsts dzīves līmenis, cilvēki kontrabandas preci nepērk, līdz ar to nav arī, kas piegādā un kas pārdod. Vai arī politiķiem jāvienojas par vienotiem akcīzes nodokļiem: ja Krievijā un Baltkrievijā tie būtu tādi paši kā Eiropas Savienībā, tad nelegālajā tirgū varētu izmantot tikai nelegālajās ražotnēs saražoto un apjomi būtu daudz mazāki.

– Cik sekmīgi tiekat galā ar kandžas ražotājiem un tirgotājiem?

– Sarežģīti. Kandžas tecinātāji aug līdzi laikam, izpētījuši, kā strādā policisti, pastāvīgi domā, kā izvairīties no atbildības. Tāpēc viņus nav nemaz tik viegli pieķert, bet arī mēs izkopjam arvien jaunas metodes un paņēmienus.

 

Piemēram, Latgales līmenī operējam ar policistu spēkiem – piemēram, kontrabandistus uz Ludzas novadu dodas ķert Daugavpils policisti, jo vietējos ludzēniešus likumu pārkāpēji pazīst pēc sejas, zina viņu automobiļus, kas traucē veikt operatīvas darbības. Ļoti efektīvs ir anonīmais tālrunis, pa kuru iedzīvotāji zvana un informē par nelikumībām.

 

– Kāda situācija ar dzeršanas ligu kopumā ir Latgalē?

– Dzer mazāk. Arī tāpēc, ka iedzīvotāju skaits samazinājies, tāpat sarucis ekonomiski aktīvo cilvēku un ilglaicīgo alkoholiķu skaits, kas savukārt licis samazināties točku skaitam. Mazāk alkoholu lieto sabiedriskās vietās. Treknajos gados vienā mazajā Krāslavā bija trīs azartspēļu zāles, kas tagad aizvērušās, klubos mazāk apmeklētāju, līdz ar to mazāk arī likumpārkāpumu, jo tās ir vietas, kur nereti notiek zādzības, kautiņi, mantas bojāšana, citi noziegumi, kas bieži tiek pastrādāti dzērumā. No tāda viedokļa ekonomiskā krīze policijai palīdzēja: gadījumi, kad dzērumā cilvēks ticis piekauts un aplaupīts, strauji sarukuši.

– Liepājas kriminālpolicijas priekšnieks sacīja, ka Kurzemes reģionu lietuviešu zagļi iecienījuši, jo Latvijas policistiem rokas reāli sniedzas tikai līdz robežai.

– Arī mums Lietuva ir blakus, un jūtam kaimiņvalsts zagļu darbošanos. Mums ar lietuviešu kolēģiem ir laba sadarbība. Piemēram, pagājušogad kopā aizturējām cilvēku grupu, kas nodarbojās ar naudas izkrāpšanu no pensionāriem, uzdodoties par viltus policistiem un pa telefonu prasot kaitējuma atlīdzību par tuvinieku it kā nodarītiem likumu pārkāpumiem.

 

Diemžēl no mūsu brāļu valsts Latvijā ieved arī narkotikas: sadarbībā ar lietuviešu policistiem gada sākumā pie robežas aizturējām automašīnu ar šo preci. Arī mūsu narkodīleri brauc uz Lietuvu pēc narkotikām. Jāatzīst, ka mūsu likumpārkāpēji “viesizrādēs” uz Lietuvu brauc daudz retāk, nekā lietuvieši ierodas te.

 

– Kāda sadarbība ir ar Krievijas kolēģiem?

– Tā notiek atbilstoši normatīvajam reglamentējumam ar Valsts policijas starptautiskās sadarbības biroja atbalstu.

– Ja situācija prasa, vai nevarat piezvanīt saviem kolēģiem Pleskavā vai Abrenē?

– Nav izveidojušies personiski kontakti, bet, piemēram, ar Baltkrievijas milicijas pārstāvjiem tādi ir – tiem pateicoties, nesen atklājām kredītkartes zādzību. Šogad ir doma līdzīgus kontaktus veidot arī ar Krievijas pierobežas policijas pārstāvjiem. Kaut gan svarīgās lietās nav problēmu ar Krieviju sazināties caur Rīgu.

– Vai Latgalē policistu pietiek?

– Štati nokomplektēti gandrīz pilnībā, līdz ar to varam kvalitatīvi strādāt. Ja būtu tāda situācija kā atsevišķos citos Latvijas reģionos, kur trūkst vairāk nekā 10% personālsastāva, būtu ļoti sarežģīti.

– Laikam 300 latu algu Latgalē vairāk novērtē?

– Tam var daļēji piekrist. Vēl arī tas, ka daudziem Latgales policistiem vai nu pašiem, vai tuviniekiem ir piemājas saimniecības, kas atvieglo iztikšanu. Tādēļ arī treknajos gados Latgales policisti mazāk skrēja projām no darba policijā uz celtniecības vai citiem privātiem uzņēmumiem. Līdz ar to Latgalē policisti kopumā ir ar lielāku izdienu, kas nozīmē – profesionālāki.

– Vai ir kādi jaunumi Daugavpils pilsētas mēra vietnieka Grigorija Ņemcova slepkavības lietā?

– Šīs slepkavības izmeklēšanas apmēri pārauga reģiona robežās, un tagad ar to nodarbojas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes izmeklētāji. Nopratināti vairāk nekā 200 liecinieku, veiktas dažādas ekspertīzes. Personiski es uzskatu, ka lieta nav bezcerīga.

– Kas Latgalē šobrīd ir kriminālās autoritātes?

– Vārdus neminēšu, tikai to, ka šādas personas ir un tiek apzinātas. Strādājam, lai pārtrauktu viņu pretlikumīgās darbības.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+