Viedokļi
Komentāri

Monika Zīle: E-veselības miljonus apgūstot. Veselības ministrijas mierināšanas mantras nepalīdz 2


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock

Kaut arī premjers Māris Kučinskis šogad jau vairākos paudumos diezgan stingrā tonī licis saprast, ka progresīva sabiedrība lūkojas nākotnē un nemeklē kukaiņus valsts naudu neveiksmīgi tērējušo kažokos, e-veselības projekta gadījumā tāda norāde acīmredzami nedarbojas. Kurnēšana tikai pieņemas spēkā, un tās slāpēšanai nepavisam nepalīdz Veselības ministrijas (VM) ierēdņu raiti skandētās mantras, ka lielos vilcienos viss labi, bet negludumi darbības gaitā pieslīpēsies. E-veselību lietojošie mediķi turpina uzskaitīt trūkumus sistēmai, kas arvien vairāk sāk atgādināt uz operācijas galda bez anestēzijas uzšķērstu pacientu, ap kuru mīņājas ar skalpeļiem bruņojusies neskaidras izcelsmes komanda un nespēj noteikt diagnozi.

Kamēr projektu apstāvošās valsts amatpersonas gar tā klupšanas iemesliem minstinās pusvārdiem kā dzimumdzīvi pusaudžu auditorijai paskaidrot deleģēta svētule, “Veselības centra 4” īpašnieks Māris Rēvalds situāciju raksturojis bez aplinkiem: e-veselības projekta galvenais mērķis bijis šim nolūkam paredzēto ES miljonu apgūšana, tādēļ arī likumsakarīgs perējums – ne gluži vanckars, bet arī ne lidot spējīgs putns. Bez šaubām, privātās medicīnas pārstāvja sacītais būtu uztverams kā viena balss viedokļu korī, ja uzmanīgāk tajā ieklausīties neliktu no VM arvien jaušamāk dzirdamās bažas, ka tautā palaistās e-veselības kritikas plūdi noslīcinās iespēju dabūt vēl 3,3 miljonus eiro “sistēmas pilnveidošanai”. Nav gluži pateicības pieprasījums no produkta lietotājiem. Drīzāk aizplīvurots mājiens par viņu redzesloka šaurību: vai tiešām projekta paļātāji nesaprot, ka uz spēles šobrīd liela nauda? VM valsts sekretārs Aivars Lapiņš neaizmirst atgādināt e-veselības pieskatītāju lielo slodzi un darbu diennakts režīmā, bet komunikācijā joprojām nav izskanējis visvairāk gaidītais. Proti – vai ministrijai pietiks izlēmības noskaidrot, kāpēc tās paspārnē strādājošie informācijas tehnologi piedzemdējuši būtni ar daudzām īpašām vajadzībām, kuru skaitā nu atklājies datu aizsardzības vājums. Bet nebūs godīgi šo varoņdarbu pieprasīt no valsts sekretāra, kurš VM pievienojies pērnajā novembrī. Pirms A. Lapiņa ienākšanas VM blakus e-veselības šūpulim stāvējuši un Eiropas miljonu apgūšanā roku iesituši ļaudis, kuru vārdus tagad ministrija un pat premjers neskaidru iemeslu dēļ gatavi sargāt, šķiet, vēl stingrāk nekā izlūkdienests savus rezidentus.

Iespējams, vēlēšanu gaisotnē daži politiskie spēki Saeimā radīs e-veselības kļūmju izmeklēšanas komisiju. Lai gan to darbs vienmēr rezultējies kārtējā sivēna cirpšanas izrādē ar lielu brēku un čiku vilnas, pozitīvais grauds būtu iemaņu treniņš tiem tautas kalpiem, kuri lūkojas uz krēslu nākamajā Saeimā. Tai, kā runā pedagoģijā daudz pieredzējušie, būšot liela ņemšanās ar kompetencēs balstītas izglītības projekta augļiem. Tas par vairāk nekā 10 miljoniem eiro top Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēnī un, kā stāsta ministrs Kārlis Šadurskis, gatavs startam. Tiesa, ar tautas teiksmu izpildītāja talantu apveltītais ministrs pagaidām vienīgais saskata projekta pavērto zināšanu augstos apvāršņus un kliedē bažas, ka pēc jaunās metodes skolotie nepazīs Raini. Viņš pie katras izdevības stāsta, kāda zeltaina gaisma redzama aiz plašajai pedagogu saimei necaurskatamās miglas: tur čakli rosās izglītības projekta miljonu apguvēji, kam piepalīdzot sauja e-veselības tapināšanā pieredzējušo. Tā runā.

LA.lv