Einars Repše
Einars Repše
Foto: Timurs Subhankulovs

Aptauja: Kā bijušie premjeri sargājuši valdību no oligarhu ietekmes? 9

Einars Repše (premjers 7.11.2002. – 9.03.2004.): “Oligarhu ietekmes mazināšana bija viens no maniem uzdevumiem. Diemžēl “Jaunais laiks” tolaik saņēma tikai ceturtās daļas vēlētāju atbalstu, un ar to izveidot valdību bez oligarhu ietekmes fiziski nebija iespējams. Valdībā piedalījās gan Aināra Šlesera partija, gan ZZS, kas bija cita oligarha spēcīgā ietekmē. Līdz ar to par oligarhiem dēvēto personu ietekme valdībā bija tieša, jūtama un radīja nepārtrauktus sadursmes punktus. Mums bija ļoti nežēlīgi konflikti ap Krājbankas privatizāciju, par Rīgas brīvostu. Bet es noturēju principiālu stāju, un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc mana valdība krita.”

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Guntars Krasts (premjers 7.08.1997. –  26.11.1998.): “Biju pirmais, kurš oficiāli paziņoja, ka Ventspils un “Ave Lat” grupējumi var apdraudēt politisko stabilitāti valstī. Tolaik lielākie strīdi bija par privatizācijas jautājumiem. Bija centieni ietekmēt Privatizācijas aģentūras darbošanos, un jāatzīst, ka tā patiesībā arī darbojās oligarhu virzienā. Es tolaik asi vērsos pret Privatizācijas aģentūras vadību, tās darba metodēm, bet vienmēr tas beidzās ar to, ka mani pašu mēģināja izstumt. Tas nav tik vienkārši – tā bija sistēma, kas darbojās jau tolaik…”

Māris Gailis (premjers 19.09.1994. – 21.12.1995.): “Manā laikā privatizācijas process vēl tikai sākās. Protams, bija vareni vīri arī tolaik, ar kuriem mēs – “Latvijas ceļš” – neielaidāmies. Tas bija, piemēram, “Bankas Baltija” saimnieks Aleksandrs Lavents. Viņa banka arī “Latvijas ceļam” piedāvāja finansējumu, bet mēs neņēmām. Arī no “Parex” bankas mēs naudu neņēmām. Ja vispār var runāt par oligarhiem, tad tolaik tādi ievērojamāki bija baņķieri. Tomēr jāsaprot, ka tie bija pilnīgi citi laiki un tas savtīguma posms tā īsti vēl nebija sācies vai tikko sākās. To vēl nejuta, jo visi darbojās atgūtās neatkarības iespaidā ar domām par to, kā valsti veidot.”