Latvijā
Politika

Modināsim cilvēkus, neapstāsimies. Strīķe un Bordāns pēc tautas sapulces intervijā “LA” 74

Foto-Valdis Semjonovs

Pēc ceturtdien notikušās tautas sapulces Rīgas pils laukumā “Latvijas Avīzē” viesojās pasākuma rīkotāji Juta Strīķe un Jānis Bordāns no Jaunās konservatīvās partijas.

Kādi ir organizētāju iespaidi pēc tautas sapulces?

J. Bordāns: Atmodā bija ļoti pierasts, ka notiek mītiņi, kur cilvēki sarunājas. Tagad atkal sākam atcerēties par valsti. Par visiem kopīgām lietām. Redzam – cilvēki grib to darīt.

J. Strīķe: Sapulce notika bez ilgstošas organizēšanas, un tie bija cilvēku aicinājumi, lūgumi, lai kaut kas notiktu pēc “Rīdzenes” sarunu publicēšanas, pārvarot neveiklo klusumu no amatpersonu puses. Mītiņā runāja sabiedrības, inteliģences pārstāvji, un aicinājām uzstāties arī politiķus, gan ne no ZZS un “Saskaņas”. Bet vēlme bija tikai Ķirša un Kossoviča kungiem. Nav īsti saprotams, kāpēc citi atteicās no vārda, jo pulcējušies ļaudis gribēja dzirdēt viedokli.

J. Bordāns: Pasākums tiešām notika uz tautas sapulces viļņa, neafišējot kā partijas organizētu saietu. Bija domāts – lai atnāk cilvēki. Lai satiekas pie prezidenta pils. Jo arī Vējoņa kungam vairāk ir oficiālas pieņemšanas, bet te bija sagādāta iespēja iznākt un runāt neformālā gaisotnē ar tautu, kas nav rūpīgi atlasīta publika.

Un kā jums gāja pie sirds prezidenta uzruna?

Sapulce sagaidīja prezidentu ļoti pozitīvā noskaņojumā un ar respektu – redz, prezidents atnācis! Kopā ar cilvēkiem. Tad viņš uzkāpa uz skatuves. Reakcija uz runāto – vismaz man – vilšanās. Bijām domājuši, ka būs atklāta skaidra valoda. Tu esi tādā amatā, tev ir iespēja – novadi situāciju! Bet nekā. Atnākušie saskatījās neizpratnē – ei, kas tas bija?

J. Strīķe: Cilvēki klausījās ļoti uzmanīgi, bet tur nebija ko dzirdēt! Valsts prezidenta pienākums pirmām kārtām ir formulēt pozīciju un nostāju. Kas gan tas par uzskatu un izvērtējumu – jūs par demokrātiju, es par demokrātiju, tātad esam vienā laivā? Jebkurš sapulcē klātesošais skaidrāk un saprotamāk izteiktos, ko domā par nobriedušo situāciju. Mītiņš ļoti saviļņoja, bet prezidents sagādāja skumju noti.

Kāds blakusstāvētājs teica – tā nebija prezidenta cienīga runa! Galīgi ne!

J. Bordāns: Par ko dziļāk jāaizdomājas un klusām jārunā, lai nedzird aiz robežas – Vējonis taču amatā ir armijas virspavēlnieks! Pirmais, kas dod komandu! Bet sapulcē – tāda nezināšana, neizlēmība! Ja amatvīru bremzē, ietekmē, kaut ko neļauj, viņš var paust vismaz vienu skaidru domu, bet prezidents izklausījās, ka īsti nezinātu, ko drīkst teikt, kas liegts.

J. Strīķe: Cilvēki sacīja, Vējonis skaidri saprata, uz kādiem jautājumiem jāatbild, bet nedrīkstēja to darīt. Man bija sajūta, ka Vējonim nav brīv laist pār lūpām uzvārdu Lembergs, lai gan tas kadrs bija svarīgs personāžs viesnīcas sarunās. Kas to Vējonim liedzis? Cits jautājums – kas licis iet uz mītiņu?

Cita asociācija, cik grūti Ušakovam nācās dabūt mutē okupācijas vārdu, kamēr beidzot, kādā noslēgtā sabiedrībā, angliski viņš izteica briesmīgo vārdu. Valsts prezidents ir Saeimā vēlēts, politiķis no ZZS, kauls no partiju kaula – kā gan atklāti raksturos morāli un ētiku, kāda valdījusi politikā?

J. Bordāns: Mēs ar Jutu arī esam politiķi, arī bijuši amatos, bet ar citu skatījumu uz valsts pirmās personas pienākumu. Nu un, ka nācis no partijas? Tagad esi Valsts prezidenta kārtā, un, ja tava bijusī komanda taisa pretlikumīgas vai amorālas lietas, tad amata misija liek dot vērtējumu.

J. Strīķe: Svarīgāk par partijisko piederību ir ideja un mērķis. Ja esi atnācis uz mītiņu, tad runā par tēmu – valstij, tautai būtiskiem jautājumiem. Par tiesiskumu, par preses brīvību, pret naudas ietekmi politikā. Rīta pusē bija cita akcija, prasot ģenerālprokurora atkāpšanos. Lūk, no prezidenta gaidīja, ka viņš paanalizēs arī amatpersonu darbību un atbilstību.

Tas nenotika. “Rīdzenes” sarunu dēļ neviens atkāpties nedomā, un gaidiet brāzienu no oligarhu preses par kampaņošanu pirms vēlēšanām. Ko tālāk darīsiet?

J. Bordāns: Turpināsim – šī bija sapulce par tiesiskumu. Ja piedalies un saki, ka jāmaina varas elite, bet ne jau akmeņus sviežot logā, tad esi gatavs alternatīvai. Pilsoņiem jākļūst aktīvākiem, jāstājas partijās un jāpanāk reālas izmaiņas uzstādījumos, lai tās tiešām strādātu valstij un cilvēkiem par labu, nevis kādiem saimniekpapiem. Tas ir vienīgais konstitucionāli ejamais ceļš.

Esam vērojuši politikā notiekošo pietiekami ilgu laiku, lai saprastu, cik jauki skan labie vēlējumi, bet Lemberga kungs arvien gūst virsroku! Nevajagot balsot par vecajiem vēžiem un blēžiem, bet viņi ir Saeimā un valdībā. Gan jāpiezīmē – divi oligarhi tomēr ir politiski sodīti.

Atbildēšu – cik vajadzēs, tik arī iesim demonstrēt, lai Latvijā nostiprinātos tiesiskums un citas demokrātijas normas. Pirmajā reizē nesanāca līdz galam? Nekas, celsimies vēlreiz. Modināsim cilvēkus, neapstāsimies.

J. Strīķe: Šis var būt lūzuma punkts attiecībā uz Lembergu. Sarunas atsedza viņa patieso būtību, iedomāto patieso koalīciju un nākotnes redzējumu. Tas ir diezgan biedējošs. ZZS vēlētājs apvienību ar Lembergu priekšgalā līdz šim uzskatījis par tā saukto nacionālo buržuāziju, saimnieciskiem ļaudīm, bet nav nojautis slēpto apdraudējumu – Lemberga gatavību slēgt koalīciju ar “Saskaņu”. Viņš pats pateicis, ka saskaņošanās ar “Saskaņu” notiek un tie viņam tuvākie partneri. Ka ZZS listē nemaz nedrīkst likt tādus, kam nav pieņemama sadarbība ar “Saskaņu”. Tas vēlētājam jāņem vērā. Es uzskatu, ka partnerība ar saskaņiešiem ir neiespējama kā ar partiju, kas līgusi ar Putina partiju, kura ir posts pašai Krievijai. Ja Ušakova–Urbanoviča komanda nav spējīga pateikt nevienu kritisku vārdu par Kremlī valdošo režīmu, kas apspiež savu tautu un agresīvi rīkojas pret kaimiņvalstīm, tad – ko tur piebilst? Ja gribas draudzēties, kāpēc saskaņieši neslēdz sadarbības līgumu ar Krievijas demokrātiskajiem spēkiem? Nē – draudzība ir ar diktatorisko režīmu!

J. Bordāns: Politiķi attīstās kā politiķi tikai tad, ja nedarbojas kā ielikteņi, kādam pakalpiņi. Esat taču redzējuši augstus amatvīrus, kam nav īsti, ko teikt cilvēkiem, nav ar ko uzrunāt sabiedrību. Viņi ir tukšas vietas aizņēmēji.

Atgriežoties pie Jutas kundzes teiktā, par to vērts padomāt ZZS vēlētājam. Bet – uz laukuma nedzirdēju krievu valodu.

Mēs darbojamies uz cilvēku apvienošanu, ne šķelšanu. JKP ir arī krievvalodīgie cilvēki, kam nav pieņemama “Saskaņa”, kura it kā skaitās krievu partija. Zinu daudzus cittautiešus, kas tagad apzināti skatās, meklē, kam pieslieties, kas būtu normāls politiskais spēks. Mītiņā redzēju, piemēram, fotogrāfu Aleksandru Sokolovu. Iekšējām izmaiņām jānotiek kā krievos, tā latviešos – pilsoniski jāaktivizējas, pieprasot tīru politiku. Izmaiņas uz karstām pēdām nenotiek. Mēs arī negribam, ka publika no 9. maija svinībām karātavu laukumā uzreiz pārceļas uz mūsu mītiņiem.

J. Strīķe: Jābūt novilktām robežām, sarkanām līnijām. Tiem, kas atbalsta Putina politiku un uzskata, ka jādraudzējas ar agresoru, nav vietas JKP rindās. Šai pozīcijai jābūt skaidrai.

Vai jūtat, ka politiskie cilvēki mostas pēc “Rīdzenes” sarunu izlasīšanas un šai vidē ir vēlēšanās pēc tīrākas politikas? Tautas sapulcē piedalījās Smiltēns un Ķirsis, Pūce un Cilinskis, bet daudzu vadošo politiķu nebija.

J. Bordāns: Parādās citi slāņi. Jaunieši, kam nav vienalga. Arī vecāka gadagājuma cilvēki, kas padarbojušies partijās, bet redzējuši – nav tas, te nedod izpausties. Ir sajūta, ka pārmaiņas iespējamas, jo aizvien vairāk ir to, kas nav atkarīgi un sasaistīti, bet brīvi viedokļa paušanā. Mācītājs Cālītis savā runā labi raksturoja tīklojumu politikā. Ka te nav runa vienkārši par oligarhiem, bet Latvijas nodevējiem. Nav runa par trim, pieciem saimniekiem, bet par tīklojumu, kas to visu veido un akceptē. Bet arī tīklojumā parādās robi!

Vai nav noausts gana stipri?

Man liekas, ka tas ir saraujams, ja ledus sāk lūzt no apakšas.

Pirms vēlēšanām notiek grupēšanās, pozicionēšanās, un jūsu partiju arī aicinājuši savienībās, uz ko priekšsēdētājs Bordāns atbildējis, ka JKP gatavi startēt vienatnē. Bet loģiskāka šķistu JKP saikne ar Nacionālo apvienību?

J. Strīķe: No NA puses nav nekādu aicinājumu. Kur bija NA biedri, organizējot tautas sapulci? Viņu nebija arī pie prezidenta pils. Mēs ko tādu organizējām pirmoreiz, un bija svarīgs, vērā ņemams katrs padoms. Virzīšanās uz kopēju mērķi bija tas, kas mani saveda kopā ar Jāni. Tas var savest kopā jebkuras partijas, bet mēs negribam nodarboties ar kalkulācijām, kas kuram būtu izdevīgi. Konservatīvajai partijai ir mērķi, idejas, iespēja darboties, bet filozofēšana par saplūšanām – nav mūsu dabā.

J. Bordāns: Kāpēc parādījās JKP? Es un biedri – līdzdibinātāji – bijām noguruši no politikā valdošas shēmošanas. Kad tu sēdi pie galda un nevari ticēt nevienam teikumam, ko saka tavs partijas biedrs vai koalīcijas partneris, jo nezini, kas viņam aiz ādas, kāds aprēķins tur slēpjas. Tagad ir vienkārši – vērtējam ne pēc vārdiem, bet pēc darbiem. Runāji vienu, bet balsoji citādi? Kāpēc tā? Kāpēc vārdi nesaskanēja ar darbiem? Esam iesnieguši VARAM protestu par prettiesiskām darbībām Rīgas domē. Mani interesē NA ministra Gerharda rīcība šajā jautājumā. Būs noteikts lēmums vai nebūs? Vai būs locīšanās. Ja ministrijā pieņem lēmumus par “Saskaņas” darbību Rīgā, kas attiecas uz pašvaldību darba pamatnoteikumiem un atbilstību likumdošanai, tas atbalsojas arī Ventspilī. Paskatīsim, cik Gerhards būs izlēmīgs. Par Saeimas vēlēšanām īsā atbilde ir – ejam kā Jaunā konservatīvā partija, bet aicinām rindās profesionāļus, cilvēkus ar līdzīgām vērtībām, kas atbilst konservatīviem pamatprincipiem. Ja kāds bijis citā partijā, un mums ir, piemēram, visai daudz bijušo nevis NA, bet 
LNNK biedru, nevienu neapsaukājam par staigātāju – iesniegumus izskatām, vērtējam. Pēc tautības, asinsgrupas nešķirojam. Ja kāda partija ies ar mums uz sarunām, spēs piedāvāt racionālu, loģisku, valstij vajadzīgu risinājumu – par to skatīsimies.

Saeimā tiks dibināta izmeklēšanas komisija oligarhu lietas politiskai vērtēšanai. Vai uz to liekamas lielas cerības?

J. Strīķe: Parlamentāra komisija jādibina. “Latv­energo”, Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas darbojās paralēli tiesībsargu veiktajam, izvairoties kādu pratināt vai traucēt policijai. Šeit būs citi ap­stākļi. Jo kriminālprocess ir izbeigts un, cik saprotu, to atjaunot netaisās, bet ar savākto materiālu ir brīv iepazīties. Izlasīju žurnālā publicētās sarunas un zinu, ka tādas tās viesnīcā notika un ir autentiskas. Bet bija savākti citi dokumenti, banku pārskaitījumi, shēmas, liecinieku liecības, kas arī ir nozīmīgas. Ja komisija darbosies ar sākotnējo jēgu, izskatīs politiskos faktorus, kas skar apdraudējumus valsts drošībai, atsevišķu personu iespēju ieņemt amatus, tad darbs nebūs velts. Lai parlamentā ierodas atskaitīties visas minētās figūras, paskaidro, kas tas bija, kāpēc un kā runāja, jo tie ir cilvēki, kuri joprojām atrodas pie varas. Šādai parlamentārai izmeklēšanas komisijai ir unikāla iespēja pierādīt šāda veida komisiju lietderību un panākt rezultātu, izdarot Latvijai ļoti labu darbu – politisko ap­stākļu izmeklēšanu. Svarīgi komisijā parunāt arī par mediju brīvību un iespaidošanas mēģinājumiem.

“Rīdzenes” rezidenti atzinušies, ka pie Šlesera viesojušies, runājuši. Bet Lembergs komentējis – ko gribu, to runāju! Kas var liegt?

J. Bordāns: Veči pie alus kannas arī apspriež politiku, bet tie ir pensionāri vai neieņem augstus valsts amatus. Tas, ko dara amatpersonas, attiecas uz ikvienu šeit dzīvojošo, uz katru ģimeni, uz mūsu bērniem un vecākiem. Šeit strādājošie skatās – palikt Latvijā vai doties prom. Un viņi pieņem lēmumus arī atkarībā no esošās politiskās gaisotnes. Otrkārt, vai kāds sarunās iesaistītais ir uzņēmies atbildību, atvainojies sabiedrībai par savām “izpausmēm”, vai partijās runājuši, ka tas vai cits vadošs kungs būtu nomaināms un derētu atjaunoties, restartēties, attīrīties no veciem “tikumiem”? Nekas tāds nenotiek. Šie “tikumi” paši no sevis neizmirs dabīgā nāvē.

Mēs gaidām noslēgumu citai ievilcinātai tiesas prāvai pret smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu. Cilvēki ir neizpratnē, kāpēc tik ilgi notiek tiesāšanās, kad taisīs spriedumu.

Politikā nav tā, ka vienīgais likums ir Krimināllikums. Ir ētikas normas, morāle, un šai ziņā esam nonākuši grīdas līmenī un zemāk. Deputātam vai amatpersonai nevar ķerties klāt, kamēr nav taisīts notiesājošs spriedums. Turklāt – trīs instancēs! Un, kamēr personu pat ar šaubīgāko reputāciju nenotiesās, nedabūsiet viņu laukā no krēsla. Ar tādu attieksmi mēs kā valsts vienkārši bankrotēsim!

J. Strīķe: Ciniska ir pietātes pilnā attieksme pret amatu. Policists, ierēdnis, amata ieņēmējs, kolīdz noziegušies, neturpina gadiem strādāt savā vietā. Viņus atbrīvo no darba! Politiķiem nezin kāpēc ir tiesības turpināt funkcionēšanu, kaut apsūdzības uzrādītas. It īpaši ekonomisko noziegumu iztiesāšana reti kad notiks vienā gadā visās instancēs. Esmu dzirdējusi, ka spriedums pirmajā instancē Lembergam būs pavisam drīz, bet jau nojaušu, kā viņš atkal attaisnosies un apelēs.

J. Bordāns: Viesnīcas sarunās saskatu konstitūcijas gara pārkāpumu, un šis gars nav kaut kas ar dakšām ūdenī rakstīts. Amatos sakompromitējušos cilvēku atrašanās pie varas grauj reputāciju – valstij, likumu varai un politiķu arodam. Un tā ir taustāma lieta, kas izpaužas zemā uzticībā Saeimai, valdībai un cilvēku prombraukšanā. Pat naudas izteiksmē var izrēķināt, cik tas nes dzīvā spēka un ekonomiskajos zaudējumos. Man no biznesa vides nemitīgi stāsta – investors gribējis darboties Rīgā, bet iepazinies ar tiesisko vidi un izlēmis doties uz Viļņu, Tallinu. Manā uztverē cienījamam politiķim, kurš nepamatoti tiek apvainots kriminālpārkāpumā, jādara tā – jāatstāj amats, kamēr vārda labā slava netiek atjaunota un notraipītais gods – uzspodrināts. Kad nevainojamā reputācija pierādīta, var atgriezties politikā. Prezidentam, valdības locekļiem, lielo pilsētu mēriem, partiju vadītājiem ļoti atbildīgi jārīkojas ar doto varu, nekaitējot valsts interesēm.

Labs padoms politiķiem, bet vai tiks darīti labie darbi un šīs Saeimas laikā sāksies attīrīšanās? Līdzīgi kā ar prezidenta runu laukumā – iespēja viņiem ir dota. Kā to izmantot, katra paša darīšana.

Saistītie raksti

J. Strīķe: Tas atkarīgs no sabiedrības uzdotiem jautājumiem un žurnālistu intereses par politikas procesu. Parasti melnos darbus sastrādā pa tumsiņu. Atklātība brīžam ir vienīgais veids, kā varam uzturēt demokrātiju. Un – kvalitatīva, neatkarīga žurnālistika.

J. Bordāns: Mēs neapstāsimies, neatkāpsimies. Politikā bieži vadās pēc sajūtām: kā mītiņu organizējot, bija ierindas biedru grūdiens – ei, kad mēs to darīsim, ja ne tagad? Būs citas svarīgas idejas, stiprināsim partiju, veidosim ēnu kabinetu, rīkosim tautas sapulcei līdzīgas akcijas.

LA.lv
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
8 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Izgaismo Talsu pilskalnu un pieminekli “Koklētājs”
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pie Latvijas jūras robežas manīta Krievijas bruņoto spēku lidmašīna
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 3
5 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
3 stundas