Teju divas stundas, kas ļauj izsekot divu vīriešu neparastajai draudzībai, sagādā gan krietnu smieklu devu, gan uzdod jautājumus, no kādiem parasti izvairās “mainstream” produkcija, kā arī ar eiropeisku šarmu atklāj stāstu, kas veidots pēc patiesiem notikumiem un jau dažus mēnešus pēc pirmizrādes komēdijai “Neaizskaramie” sagādāja otras visvairāk skatītās Francijas filmas godu.

Lasītākie

FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42

VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju

Krievija konfiscē itāļiem rūpnīcas. Itālijas atbildes gājiens ir filigrāns 32

Lasīt citas ziņas

Filipe ir aristokrāts, kura dienas paiet greznā Parīzes savrupmājā. Pirms gadiem viņš zaudēja sievu un iespēju pārvietoties, taču nav zaudējis dūšu turpināt dzīvi, arī ieslodzīts ratiņkrēslā. Nu viņš meklē palīgu, jo Filipes raksturs nav no vienkāršākajiem, un darbā pieņem pilnīgi neatbilstošo Drisu – melnādainu puisi no guļamrajona, kurš nesen iznācis no cietuma un jau pēc pirmās vizītes Filipes mājā savā kabatā ieliek Faberžē olu. Taču viņiem sapas, lai cik dīvaini tas arī būtu, – viens ir augsti skolots klasiskās mūzikas pazinējs, otrs pa dzīvi kuļas, kā vien māk. Taču viņa apbrīnojamais dzīvesprieks un ironiskais humors, kā arī nebūt ne žēlojošās izpausmes liek Filipem sasparoties, un, kaut arī jau apzinājies, ka normālas dzīves viņam vairs nebūs, viņš ļaujas jauniem piedzīvojumiem, gan uzpīpēdams zālīti, gan anonīmi sarakstoties ar kādu sievieti, gan pie sevis paturot komentārus pēc Drisas politnekorektajiem izteikumiem, kas tik bieži uz lielā ekrāna ir tabu.

Smiekli caur asarām un amizants traģiskas ikdienas portretējums ir “Neaizskaramo” lielais trumpis, kas uz ekrāna notiekošajam piešķir reālas aprises un filmas veidotājiem ļāva saņemt ne vienu vien balvu, un nepaliek Džuliana Šnābela arī pēc patiesiem notikumiem veidotās filmas “Skafandrs un tauriņš” ēnā – Omārs Sai kļuva par pirmo melnādaino aktieri, kurš saņēmis Francijas nacionālo kinobalvu “Cēzars” (filma vēl bija nominēta astoņās kategorijās).

“Cerēju, ka to nosauks par Lastādiju, bet galvenais, ka vairs nav okupācijas pēcgarša,” rīdzinieki priecājas, ka Maskavas forštati pārdēvē par Latgales apkaimi

Noslepkavotās meitenītes tēvu un pamāti turpinās tiesāt maija beigās

Ceturtdien turpināsies auksts laiks. Vai tiešām gaidāms sniegs?

Kaut arī scenārijs veidots pēc atpazīstamas shēmas, “Neaizskaramie” neliek vilties – ne velti vairāk nekā puse Francijas iedzīvotāju to nodēvēja par 2011. gada kultūras notikumu, kas vienā lentē apvienojis grodumu, humoru un kolorītus personāžus, kā arīdzan svaigas dvesmas un kārtējo lielisko lomu ļaujot nospēlēt desmit “Cēzariem” nominētajam francūzim Fransuā Kluzo. “Neaizskaramie” ir draudzības slavinājums – filmas prototipi pavīd beigu titros –, un laba pēcgarša garantēta.