Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

Agris Liepiņš: Integrācijā ir vērts ņemt vērā pirmskara Latvijas pieredzi
 (10)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Vērojot kārtējās 9. maija svinības Rīgā, rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai maz ir iespējams šos svinētājus kādreiz integrēt Latvijas valstī? Varbūt mēs dzīvojam pašapmānā, iegalvodami sev, ka spēka pilnie vīrieši ar Doņeckas pašpasludinātās republikas karogiem rokās godina vienīgi Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru piemiņu?

Divdesmit četrus gadus pēc neatkarības atjaunošanas ļoti liela sveštautiešu daļa psiholoģiski dzīvo citā valstī, ar sajūsmu uztver agresorvalsts piekopto politiku un neizjūt nekādu vēlēšanos būt piederīgiem Latvijai. Kā turpmāk rīkoties? Ritenis nav jāizdomā no jauna. Pirmās brīvvalsts laikā absolūtais vairākums sveštautiešu bija lojāli Latvijai. Saviem bērniem viņi mācīja latviešu valodu un kultūru, audzināja tos par Latvijas patriotiem. Šodien daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka viņu dievinātie aktieri, rakstnieki vai mūziķi, par kuru latvisko stāju nevienam nav ne vismazāko šaubu un kuri savā Latvijas mīlestībā bija mums paraugs, īstenībā nāk no jauktām vai pat pilnībā sveštautiešu ģimenēm. Aktierim Eduardam Pāvulam māte bija krieviete, baletdejotājam Haraldam Ritenbergam tēvs bija vācietis, bet māte – poliete, bet Aleksandram Čakam māte bija vāciete. Kurš teiks, ka ”vella kalpi” Ērmanis un Andris nav mūsu – latviešu – lepnums? Kurš apgalvos, ka Čaka dzeja nav latviska? Varbūt ir vērts papētīt pirmskara Latvijas brīvvalsts pieredzi, nevis muļļāties, sekojot neefektīvām un mūsu situācijai nederīgām eirokomisāru rekomendācijām? Latviešu valoda kā vienīgā mācību valoda jāievieš, sākot ar valsts bērnudārziem un par skolotājiem pirmsskolas mācību iestādēs drīkst pieņemt vienīgi tādas audzinātājas, kuru valodas prasme ir nevainojama. Valsts finansētajās skolās mācībām jābūt vienīgi valsts valodā. Pietiek bailīgi atskatīties pār kreiso un labo plecu. Ko par to teiks ES komisāri, un kā uz to raudzīsies Krievijā? Tā jau var kaklu izmežģīt! Lietderīgāk ir apjēgt, kāpēc brīvvalsts laikā vācieša un polietes ģimenē izauga latvietis, bet šodienas Latvijā krieva un baltkrievietes ģimenē – Krimas okupācijas apjūsmotājs. Līdztekus skaidri jāapzinās, ka liela daļa krievu izvēlēsies dzīvot pagātnē, padomju laika čaulā iekapsulējušies. Neviens viņus nepāraudzinās! Viņi līdz kapa malai dievinās Putinu, jo Krievijas cars grib atgūt krievu zemes, kuras noklīda, sabrūkot Padomju Savienībai. Šai ļaužu grupai jāpalīdz atgriezties viņu etniskajā dzimtenē. Pāris tuvāko gadu laikā jālikvidē nepilsoņu statuss, un tiem nepilsoņiem, kuri izvēlēsies Krievijas pilsonību, jāprasa izņemt uzturēšanās atļaujas. Daudz stingrākiem jābūt likumiem, uzņemot Latvijas pilsonībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Ņemt verā Latvijas pirmskara pieredzi, ir tāpat kā salīdzināt plūmes ar ķiršiem.
    Pirms kara bija samerā homogena Latvijas minoritāte!
    Pēc Latvijas patstavības atjaunošanas, klāt nāca vairāki 10 tūkstoši jauna
    minoritāte – unikāla minoritāte (nav atrodama nevienā citā Eiropas valstī),
    bijušie okupācijas varas piederīgie, tagad jūtas nekomfortābeli, ir ar savām individuālām
    prasībām, bez agrākām privilēgijām utt utt

  2. Piekrītu,bet kas realizēs TO?Pie varas latviešu interešu nodevēji.Vai ir arī kāda ideja kā to izdarīt jau rīt?Diez’vai Druvietes algu koncepcijā ir variants,ka latviešu tautības skolotājiem krievu tautības skolās,valsts nomalēs paaugstinātas algas…Un vai līdz 2050.gadam likvidēs krievu skolas?Latviešus gan…

  3. Kā vienmēr varu autoram piekrist visos jautājumos. Bet satraukums par mūsu valsti un valdības nespēju paliek. Lindermani sev sagādājām, tagad “pārvedām mājās” mulatu. Iekšlietu miunistrs priecīgi konstatē, ka policija teicami tikusi galā ar svinētājiem, bet to ka Lindermans ņirgājas par mūsu valsti, to IeM galva neredz. Tieši tāpat kā pērn 16. mart.a atļāva žīdiem ņirgāties par leģionāriem. Teicams darbs. Biedri bērziņ par tik uzticīgu kalpošanu Maskavai Kozlovskis pelnījis vismaz kādu ordeni.

  4. Risnājums ir deokupācija un dekolonizācija. Jāatjauno vēsturisko taisnīgumu – krievruņu okupantus un kolonistus (4.maija Latvijā viņus dēvē par nepilsoņeim) jāizraida uz Krieviju.

  5. Un vēl skaidri jāapzinās, ka vecie komunisti Bērziņš un Straujuma nav ne pārauguši, ne pāraudzināmi. Prezidents aizskrēja uz Soču olimpiādi, Straujuma sodīja ministru par latviešu leģionāru pieminēšanu un ne tikai. Tie parakstīs atgriešanos PSRS bez domāšanas. Tautas vēlētu prezidentu = vismaz.

  6. sociāli atstumtais Atbildēt

    Jā , viss uzrakstītais ir absolūti pareizs un izpildāms n e k a v ē j o t i e s !
    Un visupirms ir jāizjauc šī bioloģiskā disproporcija , proti – krievu daudzums Latvijā ir daudz par lielu ! 1. Visi PSRS militārie pensionāri un vinu ģimenes ir jāpasludina ārpus likuma ( tās , kuras runā latviski un citādi labticīgi integrējas – nē ) 2. visi nepilsoņi jāizraida no LR kā pretvalstiski , 3. tapat visi , kuri balsoja par otru valsts valodu !
    pievienojos ddd !

  7. Lūk arī ir rekomendacijas no atļaušos teikt inteliģences pārstāvja, diemzhēl, politikji un expolitikju “rekomendacijas” nekur pat ar pusvārdiem nelīdzinās… Vai tiešām Latvijā šobrīd trūkst gaišo prātu un spriest spējīgu cilvēku?

  8. šodienas Latvijā krieva un baltkrievietes ģimenē – Krimas okupācijas apjūsmotājs. Līdztekus skaidri jāapzinās, ka liela daļa krievu izvēlēsies dzīvot pagātnē, padomju laika čaulā iekapsulējušies. Neviens viņus nepāraudzinās! Viņi līdz kapa malai dievinās Putinu, jo Krievijas cars grib atgūt krievu zemes, kuras noklīda, sabrūkot Padomju Savienībai. Šai ļaužu grupai jāpalīdz atgriezties viņu etniskajā dzimtenē. Pāris tuvāko gadu laikā jālikvidē nepilsoņu statuss, un tiem nepilsoņiem, kuri izvēlēsies Krievijas pilsonību, jāprasa izņemt uzturēšanās atļaujas. Daudz stingrākiem

    Ar šīm autora frāzēm viss iztekts,kas būtu jādara un ko nodevēji valdībā nedara!

  9. Pat tie krievi, kuri pēc izcelšanās nāk no krievu ģimenēm var kļūt par Latvijas patriotiem. Pāris piemēru – Roalds Dobrovenskis sarakstījis grāmatu par mūsu Raini plašā laikmeta griezumā, Gļebs Panteļejevs izveidojis piemiņas zīmi pie čekas mājas Stabu ielā “Melnais slieksnis”. Nav divu domu – abi šie kultūras darbinieki ir mūsējie. Vai tāpēc viņiem tiek atņemta viņu nacionālā piederība? Nē! Ojāra Vācieša dzīvesbiedre Ludmila Azarova pilnībā apguva latviešu valodu, līdz ar to spēja uztvert un iemīlēt mūsu kultūru. Vai tāpēc viņa šeit jutās sliktāk? Nekādi nevaru saprast, kāpēc cittautieši, dzīvodami šeit gadu desmitiem ilgi, tā pretojas valodas apguvei – prast vietējo valodu taču nav tas pats, kas aplipt ar neārstējamu slimību… Ja tiešām viņiem šeit dzīvot ir tik nepanesami, tad kāpēc tā mocīties un izniekot savu dzīvi – lai brauc uz savu laimes zemi, robežas taču slēgtas nav.

Draugiem Facebook Twitter Google+