Nekustamo īpašumu kompānijas: Nav būtiski jāmaina uzturēšanās atļauju pārdošana 0
Latvijai nebūtu būtiski jāmaina uzturēšanās atļauju pārdošana nerezidentiem par to ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, atzina aptaujāto nekustamo īpašumu kompāniju pārstāvji.
Nekustamo īpašumu kompānijas “Baltic Sotheby’s International Realty” līdzīpašniece un pārdošanas eksperte Ilze Mazurenko teica, ka nekustamo īpašumu atļauju piešķiršana par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā ir nesusi pozitīvu rezultātu valsts tautsaimniecībai.
“Uzturēšanās atļauju piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos sniedz pozitīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tas nav tā, ka no šī procesa iegūst tikai tie, kas pārdod īpašumus – tam līdzi iet vesels sektors, kas nodrošina pakalpojumus nerezidentiem, līdz ar to var teikt, ka nerezidentu ieguldījumi Latvijā, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, veicina jaunu darba vietu veidošanos,” secināja Mazurenko un atzīmēja, ka iespējas ieguldīt nekustamajā īpašumā pret uzturēšanās atļauju Latvijai deva iespēju attīstīt nekustamo īpašumu tirgu pēc krīzes.
Savukārt, komentējot diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtībā, Mazurenko norādīja, ka Latvijas gadījumā būtu izdevīgi nedaudz palielināt minimālo investīciju apmēru nekustamajos īpašumos, kas jāveic, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, nevis jāliedz iespēja tās iegūt.
“Domāju, ka šajā ziņā diskusija varētu būt par minimālā ieguldījumu sliekšņa nekustamajos īpašumos palielināšanu, taču ne pārāk būtiski. Domāju, ka Rīgas plānošanas reģionā minimālais ieguldījums varētu būt 150 tūkstoši latu. Ja tas būtu lielāks un sasniegtu 200 tūkstošus latu, domāju, ka daudzi potenciālie pircēji izvēlētos citas valstis, piemēram Spāniju un Bulgāriju, kur tieši šādā pašā veidā var iegūt uzturēšanās atļaujas,” prognozēja “Baltic Sotheby’s International Realty” līdzīpašniece.
Mazurenko arī sacīja, ka minimālā ieguldījuma uzturēšanās atļaujas saņemšanai palielināšanas gadījumā “Baltic Sotheby’s International Realty” darbība netiks ietekmēta. “Tā kā mūsu uzņēmums strādā “premium” klases segmentā, mūsu klienti lielākoties tērē vairāk nekā 100 tūkstošus latu par īpašuma iegādi. Ja šīs likmes tiktu palielinātas, visvairāk ciestu attīstītāji un uzņēmēji, kas strādā uzturēšanās atļauju pārdošanas dēļ,” norādīja nekustamo īpašumu kompānijas pārstāve.
Tāpat viņa atzīmēja, ka gadījumā, ja Latvija tomēr izlemtu pārtraukt pavisam uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, visvairāk ciestu tieši namu attīstītāji. “Ja tiktu pieņemts lēmums pārtraukt uzturēšanās atļauju tirdzniecību, tas visvairāk ietekmētu attīstītājus, kas strādā ar šāda veida projektiem,” sacīja Mazurenko.
Arī nekustamo īpašumu kompānijas “Baltic Expert” valdes priekšsēdētājs Gatis Kalniņš-Kalnmalis pauda viedokli, ka Latvija varētu palielināt minimālo summu, kas ir jāiegulda nekustamajā īpašumā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, nevis jāpārtrauc tās izsniegt pa visam. “Domāju, ka minimālā likme, kas būtu jāiegulda, lai saņemtu uzturēšanās atļauju būtu līdz 200 tūkstošiem latu, tad mēs vēl varētu konkurēt starp citām valstīm. Taču, ja tā būs augstāka, tad mēs interesentus vairs nepiesaistīsim,” atzina “Baltic Expert” vadītājs. Tāpat viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju piešķiršanas par veiktajām investīcijām nekustamajā īpašumā pārtraukšana būtu aplams solis.
“Tas būtu griezs solis, zinot, ka Latvijai no šis naudas ir reāls labums. Nerezidenti ved savu naudu uz šejieni, lai te varētu iztikt. Viņi tērē restorānos, veikalos, kā arī maksā īpašuma nodokļus un tā nauda aiziet Latvijas sabiedrībai,” teica Kalniņš-Kalnmalis.
Viņš sacīja, ka nav patiess izskanējušais apgalvojums, ka nerezidentu aktivitātes dēļ Latvijas nekustamo īpašumu tirgū vietējiem iedzīvotājiem par savu dzīvojamo platību nākas maksāt dārgāk. “Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji pārsvarā iegādās īpašumus cenu kategorijā līdz 100 tūkstošiem latu un šajā segmentā cenas nemaz tiks strauji nepieaug. Savukārt virs 100 tūkstošiem latu cenas ir nedaudz uzskrūvētas, bet tas vietējos iedzīvotājus lielākoties neskar,” norādīja “Baltic Expert” pārstāvis.
Uzņēmuma vadītājs arī noraidīja iedzīvotāju bažas par to, ka, tirgojot uzturēšanās atļaujas, Latvijā parādīsies daudz ārzemnieku. “Domāju, ka cilvēkiem ir jāapzinās, ka jo lielāka ir valsts labklājība, jo lielāks ir ārzemnieku skaits, kas dzīvo valstī, un uzturēšanās atļauju tirdzniecība šajā ziņā neko būtiski nemaina.
Arī nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzsvēra, ka Latvija ļoti daudz iegūst no uzturēšanās atļauju tirdzniecības. “Krīzes laikā nekustamo īpašumu vērtība strauji samazinājās un, pateicoties uzturēšanās atļauju tirdzniecībai, šīs nekustamo īpašumu vērtības varēja palielināties. Tāpat nauda, kas Latvijā ir ienākusi par uzturēšanās atļauju tirdzniecību pēckrīzes periodā, ir palīdzējusi bankām rekapitalizēt savus portfeļus un uzlabot bilances,” sacīja Šīns. Viņš neizslēdza iespēju, ka Latvijas politiķi tomēr nolemj aizliegt izsniegt uzturēšanās atļaujas pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā.
“Es neizslēdzu šādu iespēju. Politiskā diskusija ir neparedzama. Taču es ceru, ka politiķiem, kas ir sākuši diskusiju par to, ka vajadzētu pārtraukt tirgot uzturēšanās atļaujas ir cits risinājums, kā Latvijas nekustamo īpašumu nozarei piesaistīt 1,5 miljardu latu lielas investīcijas. Bez alternatīva piedāvājuma debate nav pilnīga,” pauda Šīns.
Šobrīd koalīcijā norit diskusija par to, kā turpmāk rīkoties attiecībā ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu un vai šajā sistēmā kaut kas būtu jāmaina. Ziņots arī, ka Nacionālā apvienība jau ilgstoši ir noskaņota pret uzturēšanās atļauju piešķiršanu.
2012.gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir izsniegusi aptuveni 26 000 uzturēšanās atļauju, iekasējot valsts nodevu 927 880 latu apmērā.
