Mobilā versija
+0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
17. novembris, 2017
Drukāt

“Neskaldīt matus” lauku plānošanā

Foto LETAFoto LETA

Labības lauki Jelgavas pusē.

Eiropas Revīzijas palātas jaunākajā ziņojumā teikts, ka jaunais Eiropas Savienības (ES) lauku attīstības izdevumu plānošanas process ir pārāk ilgs un sarežģīts. Turklāt revidenti konstatēja, ka, neraugoties uz Eiropas Komisijas (EK) centieniem, programmu īstenošana nesākās agrāk un izdevumi tiek veikti vēl lēnāk nekā iepriekšējā periodā.

 

Pārāk liela birokrātija

“Jauna perioda plānošanā allaž nākas saskarties ar problēmu, ka darbs jāsāk, pirms vēl pieejami pienācīgi un būtiski dati no iepriekšējiem periodiem. Dokumenti ir pārāk apjomīgi un tomēr nav pietiekami vērsti uz gaidāmajiem rezultātiem,” teica par šā ziņojuma sagatavošanu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis Janušs Vojcekovskis. Revidenti secinājuši – ES fondu naudas apstiprinātās programmas līdz šim bijušas sarežģītas, kas traucē koncentrēšanos uz izpildi un rezultātiem. Iznākumā secināts, ka īstenošana nebūt nesākās agrāk un arī plānotos izdevumus veica lēnāk nekā iepriekš.

 

Atskaites uz 100 000 lapām…

Arī Latvija jau vairākkārt ir vērsusies EK ar priekšlikumiem par lauku attīstības politikas vienkāršošanu, akcentējot, ka līdzšinējā detalizētības pakāpe nav nepieciešama un dalībvalsts pati spēj elastīgi noteikt pasākumu ieviešanas detaļas.

“Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, lauku attīstības programmas ir kļuvušas pārāk detalizētas, kur EK apstiprināto dalībvalstu vai reģionu programmu apjoms svārstās no 500 līdz 1200 lapām bez pielikumiem, kas kopumā, ņemot vērā vidējo apjomu, veido ap 100 000 lapām,” atzina ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Saprotams, ka šāda birokrātija var novest pie neatbilstībām, radīt kļūdu riskus, kā arī būtiski apgrūtina Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumu īstenošanu. ZM uzskata, ka Lauku attīstības programmai ir jābūt stratēģiskam dokumentam, kas sniedz tikai pamatinformāciju par izdevumu prioritātēm un arī vienkāršu ziņojumu sniegšanas kārtību par izdevumiem un sasniedzamiem rezultātiem. Detalizētiem pasākumu un apakšpasākumu tekstiem jābūt sniegtiem tikai konkrētās dalībvalsts vai vadošās iestādes līmeņa vadlīnijās. “Programmu detalizācijas līmenis citos fondos ir ievērojami zemāks, tāds tas ir tagad un bija arī iepriekšējā periodā, kur vispārējā kļūdu proporcija ir mazāka nekā ELFLA,” saka L. Jansone.

 

Ko darīs lietas labā?

Lai procesu uzlabotu, ES revidenti iesaka komisijai turpmāk vienkāršot plānošanas dokumentus un samazināt prasību skaitu, precīzāk definēt dažādos rādītājus, sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošināt, lai ziņošana par 2019. gadu sniegtu skaidru un aptverošu informāciju, kā arī savlaicīgi sagatavot priekšlikumus lauku attīstības politikai pēc 2020. gada.

 

LAUKU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

2014. – 2020. gada plānošanas periodā ES lauku attīstībai izlietos ap 100 miljardiem eiro;

Latvijai 2014. – 2020. g. finansējums Lauku attīstības programmā ir 1,5 miljardi eiro (par 11% vairāk nekā 2007. – 2013. g. periodā);

ELFLA finansiāli atbalsta pasākumus, kurus veic dalībvalstis, izmantojot valsts vai reģionālās lauku attīstības programmas, ko sagatavo dalībvalstis un apstiprina EK;

īpašais ziņojums “Lauku attīstības plānošanai jābūt mazāk sarežģītai un vairāk uzmanības jāveltī rezultātiem” ir pieejams tīmekļa vietnē eca.europa.eu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+