Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
1. marts, 2016
Drukāt

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem iztērēti jau vairāki miljoni

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Neparedzētiem gadījumiem valsts budžetā šogad atvēlēti 32,7 miljoni eiro, un pirmajos divos mēnešos no šī finansējuma iztērēti jau vairāki miljoni. Papildu finansējumu savas darbības nodrošināšanai pieprasījis arī jaunais premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), kuram otrdien tas arī piešķirts, otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka neparedzētiem gadījumiem izlietoti vai dažādās saskaņošanas stadijās ir pieprasījumi kopumā par teju pieciem ar pusi miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka atlikušajos desmit mēnešos pieejamais finansējums neparedzētiem gadījumiem ir sarucis līdz aptuveni 27 miljoniem eiro.

Vairākus lēmumus par šīs naudas tērēšanu valdība pieņēma arī otrdien. Ar līdzšinējo finansējumu, kāds Valsts kancelejai bija atvēlēts Laimdotas Straujumas (V) laikā, jaunajam premjeram Kučinskim izrādījies par maz. Tāpēc viņa darbības nodrošināšanai no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem šogad papildus atvēlēti gandrīz 180 000 eiro.

Finanšu ministre cer, ka šie tēriņi nebūs velti.

“Jaunajam Ministru prezidentam ir nepieciešams stiprināt savu biroju ar profesionāliem cilvēkiem, tad to daļēji var uzskatīt par iepriekš neplānotu pasākumu. Valdības maiņu neviens nebija ieplānojis,” norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Vaicāta, vai sanāk, ka Kučinska birojs izmaksās dārgāk nekā Straujumas, Reizniece-Ozola pauda cerību, ka nevis izmaksās dārgāk, bet tas būs gudrāks un spējīgāks arī atbalstīt kopējo valdības darbu.

Valsts kancelejā skaidro, ka papildu finansējums tiks izmantots, lai stiprinātu analītiskās spējas jomās, kuras jaunais premjers nosaucis par savām prioritātēm – veselības aprūpe, izglītības sistēma un stratēģisko projektu vadība. Taču kā tieši nauda tiks izlietota, vēl nav zināms.

“Tie varētu būt gan papildus jauni darbinieki, gan arī kaut kādi specifiski pētījumi un viss pārējais, kas būtu nepieciešams,” skaidroja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Pēc viņa teiktā, tas varētu būt gan premjera birojs, gan arī Valsts kanceleja, bet par labāko institucionālo risinājumu paredzēts vienoties ar Ministru prezidentu.

Šīsdienas lēmums ietekmēs valsts budžetu arī nākamajos gados, jo valdība atbalstīja, ka Valsts kancelejai no 2017.gada papildu tiek piešķirti 200 000 eiro gadā.

Šodien valdība lēma arī par 87 000 eiro piešķiršanu atlaišanas pabalstiem un kompensācijām tiem darbinieki, kuri strādājuši demisionējušās premjeres vai ministru birojos un līdz ar valdības maiņu ir zaudējuši darbu. No bijušajiem ministriem atlaišanas pabalstu, kas ir mēnešalgas apmērā, saņēmusi tikai Mārīte Seile, jo viņa ir vienīgā, kura neturpina strādāt Kučinska valdībā. Savukārt bijusī premjere Straujuma saņēmusi tikai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Atlaišanas pabalsts viņai nepienākas, jo Straujuma tagad ir Saeimas deputāte.

——–

Pievienot komentāru

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+