Latvijā
Politika

Okupācijas noliedzējiem spēcīgi aizstāvji 13

Foto – Timurs Subhankulovs

Saskaroties ar sīvu pretestību no vairākām ministrijām, Saeima varētu atteikties no domas ieviest Krimināllikumā atsevišķu pantu, kas paredz sodīt par PSRS un nacistiskās Vācijas veiktās agresijas attaisnošanu. Drīzāk šī norma varētu tikt izmantota kā precizējošs piemērs kādā citā pantā.

“Pašreizējā normas redakcija ir atbilstoša Latvijas Republikai saistošajos cilvēktiesību dokumentos paredzētajām personas tiesībām uz vārda brīvību, tai skaitā tiesībām paust atšķirīgu viedokli par vēstures notikumiem,” teikts tiesībsarga atzinumā par grozījumiem krimināllikumā, kas paredz sodīt par PSRS un nacistiskās Vācijas veiktās agresijas attaisnošanu. Arī Ģenerālprokuratūrai un Tieslietu ministrijai nav iebildumu pret Krimināllikuma papildināšanu ar šādu pantu.

Taču nebūt ne visi visu oficiālo iestāžu atzinumi ir tik atbalstoši. Reformu partijas (RP) pārstāvju kontrolētās Ārlietu un Iekšlietu ministrijas joprojām stingri iebilst pret šādu normu. Galvenais viņu arguments – šādu normu būšot tikpat kā nereāli piemērot vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, esot tikpat kā neiespējami pierādīt, ka personai, attaisnojot totalitāro režīmu agresiju, bijis nolūks kurināt naidu vai nesaticību sabiedrībā. Otrkārt, Krimināllikumā nav definēts jēdziens “agresija”, tādēļ nebūšot skaidrs, kādos gadījumos šo normu var izmantot – tikai runājot par karaspēka ievešanu vai arī par vēlāk veiktajām represijām, piemēram, deportācijām. Viens no galvenajiem likumprojekta autoriem Andrejs Ju­dins (“Vienotība”) abus šos argumentus uzskata par nepamatotiem – drošībniekiem nebūšot jāpierāda nodoms veicināt naidu, bet gan tikai tas, vai agresijas attaisnotājs savus izteikumus veicis tīši un apzināti. Iekšlietu ministrijas prasība definēt agresiju deputātu pavisam samulsināja. “Nesaprotu, kas te var būt neskaidrs, jo jau tagad šāds jēdziens tiek likumā izmantots. Varbūt drīz iekšlietu dienesti nespēs izmeklēt slepkavības, kamēr likumā netiks definēts, kas ir nazis, un vēl bildīte pielikta, kā tas izskatās,” pukojās Judins.

Vēl interesantāku pretargumentu bija piemeklējusi Drošības policija (DP). Tā savā vēstulē komisijai apgalvoja, ka atsevišķs pants par PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu attaisnošanu nav nepieciešams, jo par šādām darbībām jau tagad varot sodīt pēc Krimināllikumā 74.1. panta (nozieguma pret mieru slavināšana vai attaisnošana). Šī argumentācija varētu šķist loģiska, ja vien to nepaustu DP. Atcerēsimies, ka pirms dažiem mēnešiem šī pati iestāde nevarīgi plātīja rokas un atrunājās, ka nevar sodīt Alfrēdu Rubiku par deportāciju attaisnošanu, jo… Krimināllikumā neesot teikts nekas par PSRS represiju attaisnošanu.

“Viedokļu dažādība, protams, ir laba lieta, bet situācija, kad oficiālām iestādēm ir tik radikālas uzskatu atšķirības par kādu normu, ir satraucoša,” uzskata Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”). Tādēļ deputāti uzticēja Saeimas Juridiskajam birojam kārtējo reizi pārstrādāt strīdīgo pantu par agresijas noliegšanu. Visticamāk, tas tiks vienkāršots un sapludināts ar pantu par noziegumiem pret mieru un cilvēci. Minētos grozījumus Saeima pieņēmusi otrajā lasījumā un 8. maijā plāno pieņemt galīgajā lasījumā.

LA.lv