Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūnijs, 2013
Drukāt

Ozolaines zemniece: Mājas sieram cita garša

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Zemkopības ministrija vairākkārt aicinājusi mazo piena ganāmpulku īpašniekus savlaicīgi domāt par situāciju pēc piena kvotu atcelšanas 2015. gadā, kad palielināsies konkurence un ir iespējama arī piena cenas samazināšanās. Kā vienu no mazo ražotāju vēl neizmantotajām iespējām ministrija nosauc arī nišas produktu ražošanu.

 

Mājas apstākļos gatavotos produktus var uzskatīt par vēl drošākiem nekā industriālos, jo mājražotāji ievēro tās pašas prasības, ko lielražotāji, tomēr savus produktus drīkst pārdot tieši patērētājam.

 

Darbs bez brīvdienām

“Jūtos diezgan stabili. Vispirms biju zemniece, tomēr, kad pārstrādes uzņēmums par piena kilogramu sāka maksāt sešus santīmus, turklāt piens pašiem bija jāved uz savākšanas punktu, kļuvu par mājražotāju,” teic Ozolaines pagasta z/s “Vētras” saimniece Sarmīte Kumšte. “Vētrās” sākuši ar trīs piena devējām, patlaban pienu dod 15 govis. Pašiem saimniekiem pieder vien 10 ha zemes, vēl 35 ha lielu platību viņi nomā.

S. Kumšte divas trīs reizes nedēļā Rīgas Centrāltirgū pārdod savā saimniecībā gatavotos produktus, tostarp pienu, krējumu, biezpienu, sieru. “Visvairāk modē patlaban ir žāvētie sieri – ar baziliku, ar ķiplokiem un ar ķimenēm,” piebilst mājražotāja. Dienas vidū bija izpir­kti trīs veidu saldie sieri – ar dzērvenēm, ar ķiršiem, kā arī ar aprikozēm un rozīnēm.

S. Kumšte sierus gatavo “kā pašai garšo”. Viņai un dzīvesbiedram ienākumi no piena produktu ražošanas un pārdošanas ir vienīgais iztikas avots. Sarmīte komentē savulaik plašsaziņas līdzekļos izskanējušo faktu, ka 40 000 mazo lauku saimniecību “nemaksā nodokļus”: “Šo saimniecību īpašnieki nodrošina sevi ar pārtikas produktiem un neprasa valstij pabalstus.”

 

Grūti tirgū noturēties

Mājražotāju sietie sieri patlaban Rīgas Centrāltirgū maksā vismaz četrus latus kilogramā. Dārgi? Svetlana Balode no Rembates pagasta “Cirtumniekiem” nepiekrīt: “Rīgas Centrāltirgū par pusotru metru tirdzniecības vietas, ietverot maksu par ūdeni, elektroenerģiju un apkopējas darbu, ik dienu ir jāmaksā 6,20 lati. Ceļš no Rembates uz Rīgu un atpakaļ – 100 kilometrus garš, tas maksā 20 latus. Vēl ik rītu pārbaudēm laboratorijai nododam paraugu no katras pārdodamās pozīcijas, kas veido 90 santīmus. Jāmaksā arī bankai aizdevums par nopirkto zemi.”

“Cirtumnieki” īsti neatbilst priekšstatam par tipisku mājražotāja saimniecību, jo ganāmpulkā ir aptuveni 40 slaucamas govis, tostarp patlaban pienu dod 22. Aptuveni gadu piena produktus pārdod arī Āgenskalna tirgū (tiek algota pārdevēja), ir arī pircēji restorānos un kafejnīcās.

“Ik dienu sienu aptuveni 30 kilogramus siera. Gatavojam arī biezpienu un krējumu. Aptuveni viena tonna piena mēnesī paliek pāri, to pārdodam Jēkabpils piena kombinātam,” teic “Cirtumnieku” saimniece Anna Varvariņeca.

Saimniecība piena ražošanā sāka specializēties pirms septiņiem gadiem, kad neizdevīga kļuva cūkkopība. A. Varvariņeca atzīst – saimnieki dažkārt diennaktī miegam atvēlot vien 2 – 3 stundas, jo darba esot ļoti daudz. Meita Svetlana ik dienu ar produktiem mēro ceļu uz Rīgas Centrāltirgu – viņa ik dienu pārdod līdz 20 kg siera, līdz 40 litriem svaigpiena un pa 15 litriem saldā un skābā krājuma. Vaicāta par to, kas traucē, viņa atbild – pārāk daudz jāgatavo dažādu atskaišu un analīžu, esot arī jūtams, ka mazos ražotājus no tirgus vēlas izspiest.

 

Sieru sien 
četros no rīta

Codes pagasta “Selgās”, kur saimnieki, mājražotāji Aļa un Juris Tētiņi izveidojuši mikrouzņēmumu, ir deviņas govis un tikpat cūku. Pārliecinājos, ka piedāvātais mājās gatavoto svaigo sieru sortiments ir plašs – “Klasiskais”, “Ar sēkliņām”, “Ar ķiplokiem” un “Ar zaļumiem”. Saimnieks uz Rīgas Centrāltirgu produktus ved trīs reizes nedēļā. “Šorīt četros no rīta sējām sieru. Kad atvedu, bija vēl silts, tādam ir cita garša,” J. Tētiņš slavē savus produktus.

Siera mājražotāji teic, ka uz Līgo svētkiem pieprasījums pēc siera kāpj, cenas arī. Arī šogad ķimeņu siers maksāšot vismaz 6 – 7 latus par kilogramu.

 

Latgalē ražo maz

Vien aptuveni 20 no 143 reģistrētajiem piena produktu mājražotājiem darbojas Latgalē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Rēzeknes nodaļas vadītāja Inta Nagle teic, ka Latgales mājsaimnieces uzskata – ja cenas ir stabilas, pietiekami labas, kā patlaban, tad izdevīgāk ir ražot tā saucamos primāros lauksaimniecības produktus, nevis mājas ražojumus.

“Kad piena cena no­krita ļoti zemu, veikalos un citviet piedāvāja arī piena produktus. Patlaban mūsu pusē mājražotāju produkti pārdošanā parādās reti, tos pērk, piemēram, ražotājam kaimiņos esošais viesu nams. Viss lielais tirgus atrodas tālu – Rīgā. Patlaban nav mehānisma, kā tajā iekļūt,” tā I. Nagle.

Tomēr reģistrēto mājražotāju skaita samazinājums divarpus gadu laikā par 25, siera patēriņa pieaugums vienam cilvēkam par 0,7 kg gadā liecina, ka industriāli ražotais siers pamazām izspiež mājās gatavoto.

 

Vērtējums

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere: “Teju 90% no šajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem to dara atbildīgi. 2012. gadā PVD pārbaudīja 169 piena produktu mājražotājus, tikai divos gadījumos uzņēmumi neatbilda prasībām un to darbība tika apturēta. Šī gada pirmajā ceturksnī pārbaudīti 57 piena produktu mājražotāji – lielākā daļa atbilst prasībām. Uzņēmumiem, kuros konstatētas neatbilstības, ir doti to novēršanas termiņi, nopietnākos gadījumos – sastādīti administratīvie protokoli (pērn – deviņi, šogad – divi) vai brīdinājuma rīkojumi (pērn – četri, šogad – neviens) un piemēroti naudas sodi (pērn – astoņos gadījumos, šogad – divos).

 

Fakti

* Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Mājražotāju reģistrā patlaban ir reģistrēti vien 143 piena produktu ražotāji (2011. gada janvārī – 169, 2012. gadā – 163, 2013. gada sākumā – 155)

* Siera patēriņš Latvijā, rēķinot uz cilvēku, 2012. gadā – 17,2 kg (2011. g. – 16,5 kg).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+