Latvijā veikts pirmais veloaudits 0
Līvānu pilsētā drīzumā atklās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts atbalstu un Līvānu novada pašvaldības līdzfinansējumu uzbūvēto dzelzceļa gaisa pārvadu, pa kuru šķērsot daudzos sliežu ceļus varēs gan gājēji, gan riteņbraucēji, nenokāpjot no velosipēda, jo ir lēzenas uzbrauktuves/nobrauktuves, gan māmiņas ar bērnu ratiņiem, gan cilvēki ratiņkrēslos. Šajās dienās pabeigs dokumentu saskaņošanu, un tad iedzīvotāju rīcībā būs vēl viena moderna veloinfrastruktūras būve.
“Latvijā transporta un uzglabāšanas nozares īpatsvars kopējā iekšzemes kopproduktā ir visaugstākais Eiropas Savienībā, tomēr velosatiksme un tās infrastruktūra būtībā atrodas attīstības pirmsākumos,” norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. “Uz šāda fona patīkami izceļas Līvāni. Pirmkārt, rēķinot veloceļu garumu uz 1000 iedzīvotājiem, šī nelielā pilsēta atrodas vienā līmenī ar Ventspili – aptuveni ar 1,3 kilometriem, tūliņ aiz līderiem Siguldas, Jūrmalas un Garkalnes novada, kur kilometru skaits sasniedz attiecīgi 2,7, 2 un 1,4. Otrkārt, Līvānos pie pirmsskolas izglītības iestādes “Rūķīši” uzbūvēts Latvijā kvalitatīvākais un modernākais bērnu apmācības laukums, kur ir speciāls segums, ceļa zīmes, attiecīgie apzīmējumi, lai mazuļi jau no dažu gadu vecuma varētu sākt apgūt zināšanas un iemaņas, kā pareizi pārvietoties ar velosipēdu, kā šķērsot pāreju, kā uzvesties konkrētās situācijās. Treškārt, Līvānu pašvaldība pirmā Latvijā pasūtījusi veloauditu, lai izvērtētu esošās veloinfrastruktūras atbilstību gan ceļu satiksmes noteikumiem, kuros ar pagājušo gadu ir jaunumi, un jaunajam valsts standartam “Velosatiksme”, kas stājās spēkā pērn un paredz būvēt veloinfrastruktūru atbilstoši mūsdienu Eiropas labākajai praksei,” stāsta Silenieks.
Līvānos, kā tas ir arī citur Latvijā, pārsvarā ir apvienotie gājēju un veloceļi. Pilsētas ielu kopgarums ir 41,57 kilometri, gājēju un veloceļa kopgarums sasniedz jau 10,61. Garākais veloceļš – 4,47 kilometri – ir gar Rīgas ielu. Pašlaik tiek pārbūvētas vairākas ielas, kas ved uz pilsētas industriālo rajonu, nāks klāt jauni apvienotie gājēju un veloceļi aptuveni 2,9 kilometru garumā. Pēc novada būvinženiera Aināra Skromāna teiktā, ieguvumi no velosatiksmes attīstīšanas ir lieli, jo tiek uzlabota pilsētvide, paplašinātas transporta iespējas, palielināta drošība, samazināti izmeši, palielināta enerģētiskā neatkarība, aktivizēti dažāda vecuma cilvēki līdzdarboties dažādās aktivitātēs ārpus mājas.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods atceras, ka jau pirms divpadsmit gadiem no Skandināvijas pārvedis ļoti labu veloinfrastruktūras attīstības pieredzi, un uzsver, ka uzreiz pēc pārbraukšanas mājās meklējuši iespējas, kā šo vērtīgo pieredzi likt lietā. “Tagad mums jauns izaicinājums – veloceļu ierīkošana pagastu centros, pagastu centru savienošana ar pilsētu, arī veloceļu būve vairākos tranzītceļu posmos. Pirmās bezdelīgas mums jau ir – gan Grīvas meža apgaismotā velotrase aktīvai atpūtai, gan veloceļš līdz Jaunsilavas lauku skolai, kas ir lielisks tālākrosinātājs.”
