Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. jūnijs, 2014
Drukāt

Vai jādažādo ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā ienākumu daļa? (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Maks ar naudu.

Finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) aicina sabiedrību apspriest, kā ar nodokļu palīdzību samazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Viens no veidiem – noteikt atšķirīgu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu daļu. Savukārt Labklājības ministrijā iesaka paaugstināt minimālo algu līdz 330 eiro mēnesī.

Daiga Zēna-Zēmane, 
Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante: 
”Iespējams, ka rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas liek politiķiem atvērt acis un ieraudzīt, ka Latvijā ir milzu plaisa starp cilvēkiem ar ļoti maziem ienākumiem un lielo algu pelnītājiem. Piedāvājums ir labs vēlēšanu pasākums, bet diezin vai labākais risinājums šīs plaisas samazināšanai. Neapliekamā minimuma diferencēšana darbosies valsts un pašvaldību iestādēs, bet privātajā sektorā strādājošos tā neietekmēs.

Protams, ir atbalstāma jebkura valsts vēlme iesaistīties pasākumos, kas rosina konkurētspēju uzņēmējdarbībā. Kā varētu to uzlabot – ar minimālās algas vai ar neapliekamā minimuma pacelšanu, manuprāt, tie nav vieni otram pretstatāmi pasākumi. Ar abiem varētu palielināt ienākumus iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem tikai minimālo atalgojumu.”

Pēteris Krīgers, 
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: 
”Ik gadu esam piedāvājuši valdībai dažādus variantus ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, diemžēl tālāk par runāšanu netiekam. Pirmkārt, ir jāatgriežas pie tā garantiju līmeņa, kāds bija jau pirms krīzes, t.i., neapliekamajam minimumam jābūt vismaz 128 eiro (90 lati), attaisnotajiem izdevumiem par veselības aprūpi un izglītību – 427 eiro (300 lati). Otrkārt, jāatgriežas pie koncepcijas par minimālās algas paaug­stināšanu, kuru pārtrauca Kalvītis pirms savas krišanas un kas noteica minimālās algas proporciju pret vidējo algu tautsaimniecībā – vismaz 50%! Diferencēts neapliekamais minimums nav nekas slikts, ja ir jūtamas garantijas tiem, kuri saņem mazas algas. Bet baidos, ka valdība paziņos, ka visi tie, kuri saņem minimālās algas, ir krāpnieki, tāpēc bez ienākumu deklarāciju pārbaudēm neko nevar uzsākt. Labā ideja būs kārtējā purvā!

Tāpēc augustā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē diskutējot par minimālās algas paaugstināšanu, jāapspriež arī neapliekamā minimuma paaugstināšana, atvieglojumi par apgādībā esošām personām, attaisnotās izmaksas par veselības aprūpi un izglītību, sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšana darbiniekiem, pievienotās vērtības nodokļa pazemināšana dažiem pārtikas produktiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana un atvieglojumu piemērošana darba līgumos ietvertajām garantijām.”

Andris Zorgevics,
 Latvijas dzelzceļa darba devēju organizācijas valdes priekšsēdētājs: 
”Neapliekamā minimuma diferencēšanas ideja nav slikta. Bet šajā saspringtajā finanšu situācijā tā vispirms būtu pamatīgi un bez steigas jāapspriež. Var runāt arī par minimālās algas pacelšanu. Taču jāņem vērā, ka darba devējiem, sevišķi maziem un vidējiem, tas var būt papildu slogs par darbaspēku maksāto nodokļu veidā. Gādājot par ienākumu palielināšanu darba ņēmējiem, samazināsim ienākumus darba devējiem. Lai izdzīvotu, viņi centīsies nemaksāt nodokļus valstij, plauks tā sauktās aplokšņu naudas.”

Uzziņa


No 2014. gada 1. janvāra neapliekamais minimums ir:

vispārējais – 75 eiro mēnesī;

pensiju saņēmējiem – 235 eiro mēnesī jeb 2820 eiro gadā.

Nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām 165 eiro mēnesī jeb 1980 eiro gadā par katru apgādājamo.

Papildu atvieglojumi:

154 eiro mēnesī jeb 1848 eiro gadā I un II grupas invalīdiem;

120 eiro mēnesī jeb 1440 eiro gadā III grupas invalīdiem;

politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem – 154 eiro mēnesī jeb 1848 eiro gadā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Laikam ir vēlēšanās novienādot visiem vienādus minimālos ienākumus, lai cilvēki necenstos labāk strādāt, attīstīt savu biznesu, nopelnīt vairāk par minimumu. Jo kāpēc gan censties izglītoties, attīstīties, ja beigās varēsi nopelnīt tikpat cik tas, kuru ineresēt, lai viņam būtu labi ienākumi bez jebkādas piepūles un viņš tos arī saņems. Tikai muļķi būs tie kas strādās vairāk, mācīsies un attīstīsies,
    Kur gan mēs nonāksim ar šādu nonivelēšanu?

  2. Jāatgriežas,Krīgera kungs,ne jau pie (dažiem) “treknajiem gadiem”,bet gan pie tā garantiju līmeņa,kas Latvijā bija jau pirms 86 gadiem-jau no 1928.gada 28.jūnija! Sākot jau ar nodokļiem neapliekamo minimumu!
    “Ienākumu,kas nepārsniedz dzīves uzturēšanai vajadzīgo normu,nevar uzskatīt par aplikšanas objektu”. Latviešu konversācijas vārdnīca,Nodokļi. Nepiekrītat?
    “No ienākuma nodokļa atsvabināti: fiziskās un juridiskās personas,kuru apliekamie ienākumi nepārsniedz 2000 latu gadā.
    No apliekamajiem ienākumiem atskaita: uzturamo ģimenes locekļu uztura minimuma daļu Ls.240,- par katru ģimenes locekli,ja maksātāja ar nodokli apliekamais ienākums,neatskaitot ģimenes uztura minimuma kopsummu nepārsniedz Ls.7200,-,pie kam par ģimenes locekļiem šā punkta nozīmē uzskatāmi maksātāja un viņa sievas bērni un vecāki,ja nodokļa gada 1.janvārī pirmie jaunāki par 18 gadiem un pēdējie vecāki par 65 gadiem un paši nav ienākuma nodokļa maksātāji.” Sk.”Eduards Bērziņš,Nikolajs Valters”Nodokļu nolikums”,Valters un Rapa,Rīgā,1936.gads.

  3. Latvijai jāatgriežas pie visā pasaulē dominējošā progresīvā ienākuma nodokļa!
    “Kā sistēmas stūrakmens bija domāts progresīvais ienākuma nodoklis. Fundēto ienākumu stingrākai aplikšanai ieveda reālos nodokļus un kapitāla nodokļus,bet darba algām piešķīra atvieglojumus,apliekot ar nodokli tikai 60% no saņemtās algas. Ar 1928.gada 28.jūnija papildinājumiem neapliekamā summa paaugstināta no Ls.1300 līdz Ls.2000. Ienākumi no nodarbošanās ar lauksaimniecību,lopkopību,zvejniecību,zivkopību,putnkopību,biškopību,sakņkopību,dārzkopību un pļavkopību uz laukiem un ienākumi no lauku un pilsētu nekustamās mantas,ja tās izmantošanai ir lauksaimniecības vai tās blakus nozaru raksturs,atsvabināmi no ienākuma nodokļa.
    Saskaņā ar 1925.gada 16.martā pieņemto likumu skolotājiem bija paredzta tiesība uz pensiju neatkarīgi no materiālā stāvokļa,ja tikai viņi sasnieguši 55 gadu vecumu un nokalpojuši ne mazāk par 25 pensijas izdienā ieskaitāmiem gadiem. Bez tam,tiesība uz pensiju paredzēta arī,ja nokalpoti ne mazāk par 10 pensijas izdienā ieskaitāmiem gadiem,bet ja dienests atstāts slimības,resp.darba spēju zaudējuma dēļ.
    Skat.”Latvija desmit gados.Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo desmit gadu darbības vēsture”.Jubilejas komitejas izdevums.Rīgā,1928.gada 18.novembris.

  4. Eksperimentēšana ar nodokļiem jāizbeidz! Atbildēt

    Nesarežģīsim vēl vairāk nodokļu aprēķināšanu! Latvijā jāatjauno pirmskara ienākuma nodoklis pēc maksātspējas principa,kā praktiski visā pasaulē!

Draugiem Facebook Twitter Google+