Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
26. oktobris, 2012
Drukāt

Pastaiga pa koka vecpilsētu


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Raumas vecpilsēta Somijā ar 600 neorenesanses stilā būvētām koka mājām 28 hektāru lielā platībā noteikti ir labs piemērs vēstures mantojuma saglabāšanai ziemeļvalstīs un visā Eiropas Savienībā.


 

UNESCO Pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā 1991. gadā iekļautās Raumas vecpilsētas varēja nebūt, jo 20. gadsimta 80. gados Raumā pavisam nopietni vērtēta iespēja vecās koka ēkas nojaukt. Tomēr veselais saprāts uzvarējis un patlaban somi lepojas ar ziemeļvalstīs lielāko pilsētu, kurā visas ēkas ir būvētas no koka. Visvecākā koka ēka ir aptuveni 300 gadu veca. Ir saglabājušās arī vairākas saimniecības ēkas un kūtis. Visas ēkas izskatās koptas, tās ir labā stāvoklī, pastaigā pa vecpilsētu apliecināja Raumas Tūrisma centra pārstāve. Ielu klājums ir bruģis. Pretrunīgas izjūtas raisa vairāku simtu gadu veco ēku pagalmos redzamās automašīnas. Piesaista arī uz 144 kvadrātmetus lielas zemes platības uzbūvēta dzīvojamā ēka, kuras saimnieks lepojoties ar to, ka viņam nav jākopj pagalms (tas ir ļoti, ļoti mazs).

Rauma ir jūras pilsēta un koka vecpilsētā dzīvoja galvenokārt jūrnieki un zvejnieki. Tātad turīgi cilvēki.

Vecpilsētas koka ēkās, kas nav cilvēku dzīvesvieta, uzņēmēji ir iekārtojuši birojus. Vairākās mājās ir ierīkots muzejs, kur var aplūkot somu sadzīves priekšmetus un uzzināt par šo pirmo reizi 15. gadsimta hronikās pieminētās ostas pilsētas dzīvi.

Tā bijusi intensīva, par ko liecina arī pilsētas nosaukuma tulkojums no ģermāņu valodas latviešu valodā – “straume”. Intensīvo dzīves veidu noteica atrašanās pie Baltijas jūras (Rauma atrodas Somijas rietumos) un no tā izrietošie tirdzniecības sakari ar citām valstīm.

No Raumas uz Stokholmu, Vāciju, Baltijas valstīm un pat uz Ziemeļjūras valstīm veda kokmateriālus, koka bļodas, sviestu, līdakas, eļļu un citu produktus, bet atpakaļ – apģērbu, garšvielas, vīnu, sāli un kukurūzu.

Turpat pie Raumas vecpilsētas atrodas arī 15. gadsimtā būvēta katoļu baznīca. Raumā dzīvo vien aptuveni 40 000 cilvēku, tajā darbojas četri muzeji, tostarp Jūrniecības muzejs, divi mākslas muzeji un pilsētas muzejs, kur cita starpā var aplūkot ļoti daudz un dažādu mežģīņu (senās mežģīņu pīšanas (?) tradīcijas ir iemesls, kuru dēļ Raumu dēvē arī par mežģīņu pilsētu).

 

Uzziņa

Rauma

2011. gadā 130 000 viesu uzturējās ilgāk nekā vienu dienu, 300 000
vienas dienas viesu,

citu valstu tūristu īpatsvars 29% liels,

populārākie pasākumi – Mežģīņu nedēļa, tostarp Melnā mežģīņu nakts jūlijā, Raumas blūza festivāls jūlijā, Kamermūzikas festivāls augustā, Pitsiturnaus – hokeja turnīrs augustā, rokfestivāls maijā,

gida pakalpojumi vecpilsētā svešvalodā – 60 eiro/h, 81 eiro/1,5 h, 102 eiro/2 h; vispopulārākās ir 1,5 stundu ilgas ekskursijas.

Avots: Raumas Tūrisma 
informācija centrs

 

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+