Mobilā versija
+2.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
24. februāris, 2016
Drukāt

Vai pašvaldības ir gatavas brīvos dzīvokļus atvēlēt bēgļiem? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Ekonomikas ministrijas veiktajā pašvaldību aptaujā secināts, ka kopumā novados ir ap 140 brīvu dzīvošanai derīgu dzīvokļu. Skaidroju, vai pašvaldības ir gatavas tajos izmitināt patvēruma meklētājus.

 

Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Mani bēgļu sakarā nodarbina jautājums – vai viņi būtu ar mieru strādāt un vietējā sabiedrībā iedzīvoties tā, kā to savā laikā spēja ukraiņi no Karpatu apgabala? Ukraiņi toreiz būvēja fermas, strādāja pamatīgi, vairāki ieprecējās un dzīvo vēl šodien, ir kārtīgi saimniekotāji. Tagad neesmu dzirdējis, ka kāds mūsu novada cilvēks teiktu – lai bēgļi brauc, uzņemsim.”

 

Aivars Sokolovskis, Alsungas novada domes priekšsēdētājs: “Pašvaldībai ir četri brīvi dzīvokļi, bet patiesībā tas ir ļoti nosacīti. Brīvs dzīvoklis būtu tāds, kur var uzreiz iet iekšā un dzīvot, nepieciešamības gadījumā veicot tikai kosmētisko remontu. Mūsu gadījumā katrā dzīvoklī būtu jāiegulda ļoti lieli līdzekļi, jo tie ir bēdīgā stāvoklī. Es saprotu Eiropas dižvīru pārmetumus Latvijai sakarā ar bēgļu uzņemšanu un mūsu politiķu vēlmi kaut ko vērst par labu. Bet kāpēc viņi negrib saprast mūs? Latvija nav ne Vācija, ne Somija. Lai tie gudrie runātāji atbrauc uz Alsungu un paskatās, kādos apstākļos dzīvo mūsu cilvēki. Mums pat ar ūdeni ir lielas grūtības, jo akas izžūst. Un ne tikai pagājušajā gadā, kad šī nelaime piemeklēja daudzas vietas Latvijā. Līdzīgi bija jau 2014. gadā. Un vai tad bēgļus var glābt tikai jumts virs galvas? Vajadzīgs arī darbs, taču pašu cilvēkiem tā nav. Mācības skolā mēs varētu nodrošināt, tikai kādā valodā? Šaubos, vai Muceniekos pavadītajā īsajā laikā bēgļu bērni iemācīsies latviešu valodu.”

 

Valdis Bārda, Alojas novada domes priekšsēdētājs: “Ne tikai tie daži brīvie dzīvokļi, liela daļa mūsu dzīvojamā fonda ir sliktā stāvoklī. Šā iemesla dēļ nevaram aicināt darbā pat nepieciešamo speciālistu. Pašu cilvēkiem trūkst gan darba, gan piemērota mājokļa. To nedrīkst neņemt vērā.”

 

Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Runāt par brīvu apdzīvojamo platību bēgļiem mūsu novadā – tas nav nopietni. Ja pēkšņi notiek tā, ka mums kādam jaunam speciālistam vajadzētu mājokli, nāktos stipri lauzīt galvu, kā palīdzēt. Jā, vakaros pilsētā redzami arī tumši logi, cilvēki kaut kur aizbraukuši uz ilgāku laiku, iespējams, pat uz ārzemēm, dzīvokļi it kā neapdzīvoti, tomēr nav brīvi. Bet lauku teritorijā mēs vienkārši nespējam veikt tādus remontus, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus dzīves apstākļus.”

 

Pēteris Veļeckis, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs: “Mums nedaudz brīvi dzīvokļi ir tikai tāpēc, ka tie prasa lielus remonta ieguldījumus. Turklāt, ja nav ne centrālās apkures, ne kanalizācijas, cilvēki atsakās no tādas apdzīvojamās platības. Tā kā mūsu pašu cilvēki gaida dzīvokļu rindā, pašvaldības nolikums nemaz neļauj piešķirt dzīvokli bēgļu ģimenei, tad jāmaina nolikums. Un, ja arī atļautu, kā būtu? Bēgļu ģimene apietu mūsu ģimeni, kas ar bērniem jau ilgāku laiku mitinās absolūti nepiemērotos apstākļos. Ja kāda bēgļu ģimene mūsu novadā pie dzīvokļa var tikt brīvajā tirgū, jā, tad gan sakām – lūdzu!”

 

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Mēs divu vai trīs patvēruma meklētāju ģimeņu izmitināšanai varētu piedāvāt bijušās robežsargu bāzes telpas. Blakus ir skola un bērnudārzs. Robežsargu telpas jau gadiem stāv tukšas, remonts tagad prasītu lielus līdzekļus. Protams, darbavietu arī nav, ja nu vienīgi kādā zemnieku saimniecībā? Bet vai bēgļi tādu darbu būs ar mieru darīt?”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ispolkoma priekšsēdētājs Atbildēt

    Ja bēgļi dos “uz ķepas” – kāpēc ne?

  2. Visi aplinkus,bet Balvu priekšsēdētājs pareizi pateica.
    Nav nozīmes ādas krāsai,bet gan kādā krāsā ir smadzenes.

  3. Pašu iedzīvotājiem nav ko piešķir un tagad iebraucējiem būs ,ko atvēlēt…?

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Iesniegts Kopdzīves likuma projekts…

Koalīcijas politiķu vairākums pašlaik pauž skeptisku vai noraidošu pozīciju iespējai atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, ziņo LETA. Konceptuāli šo iniciatīvu atbalsta partijas “Kustība “PAR!”” deputāti. “Vienotībā” viedokļi bijuši gan atbalstoši, gan noliedzoši, Nacionālā apvienība neatbalsta, Zaļo un zemnieku savienība par nostāju spriedīšot pēc iniciatīvas nonākšanas Saeimā. Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā. Parakstu vākšanu pirms nepilniem trim gadiem uzsāka politiķis Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”). Viņa ieskatā likuma pieņemšanas nepieciešamību nosaka tas, ka vairums Latvijā dzīvojošo pāru jau patlaban nav laulāti, bet viņu savstarpējās juridiskās attiecības un attiecības pret valsti nav pietiekami aizsargātas. Iniciatīva attiecas gan uz pretējā dzimuma, gan viendzimuma pāriem.

Vai vidējai izglītībai Latvijā jābūt obligātai?
Draugiem Facebook Twitter Google+