Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Pašvaldību vadītāji vietējo referendumu slieksni uzskata par pārāk zemu

Foto - LETAFoto - LETA

Jaunajā vietējo pašvaldību referendumu likumā paredzētais minimālais nepieciešamo vēlētāju parakstu skaits ir pārāk zems, uzskata aģentūras BNS aptaujātie pašvaldību vadītāji.

Jaunajā likumā, ko šonedēļ apstiprināja valdība, paredzēts, ka referendumus vietējās pašvaldībās varēs ierosināt ne mazāk kā 15% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz arī to, ka novada domes atlaišanai ir nepieciešami ne mazāk kā 30% no pēdējo domes vēlēšanu balsstiesīgo vēlētāju skaita.

Vairāku pašvaldību vadītāji aģentūrai BNS pauda uzskatu, ka jaunais regulējums ļaus pārāk viegli savākt nepieciešamo parakstu skaitu un tādējādi referendumus varēs ierosināt par ļoti dažādiem, tostarp arī nesvarīgiem, jautājumiem. Referendumu rīkošana varētu arī apgrūtināt pašvaldību darbu.

“Ir svarīgi, lai šie referendumi netiktu rīkoti viens pēc otra par dažādiem niekiem, kas nav pietiekami svarīgi. Referendumi būtu jārīko par kaut ko, kas tiešām ir nepieciešams un nozīmīgs pašvaldībai,” aģentūrai BNS pastāstīja Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.

Arī Baldones novada priekšēdētāja Karina Putniņa un Daugavpils mērs Žanna Kulakova uzskata, ka likumā noteiktie sliekšņi nav pietiekami augsti, jo nepieciešamos parakstus būs viegli savākt un to var izmantot arī nepareiziem nolūkiem.

“Demokrātija ir laba lieta, bet visam ir savas robežas,” BNS teica Putniņa. Viņa sacīja, ka referendumus pašvaldībās atbalsta, taču būtu nepieciešams augstāks vēlētāju parakstu skaits to ierosināšanai.

“Mēs esam par referendumu rīkošanu pašvaldībās, taču vēlētos, lai šie procenti būtu lielāki, jo tas tiešām ir pārāk mazs skaits,” norādīja Kulakova.

Jau ziņots, ka likumprojektā paredzēts, ka domei 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par referenduma ierosināšanu būs jāvērtē pašvaldības iespējas nodrošināt materiālos un finanšu resursus, ja ierosinātais jautājums pašvaldības referendumā tiks atbalstīts.

Pašvaldības referendums varēs notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomām funkcijām; publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli; domes atlaišanu.

Pašvaldības referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies ne mazāk kā puse no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Jautājums būs atbalstīts, ja vairāk nekā puse no pašvaldības referendumā piedalījušos balsotāju skaita būs balsojuši par.

Savukārt referendums par domes atlaišanu būs noticis un atbalstīts, ja par būs nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.

VARAM aicina likuma spēkā stāšanos plānot no 2013.gada 1.jūlija, bet referenduma ierosināšanu un norisi elektroniski 2015.gada 1.janvārī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+