Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. aprīlis, 2013
Drukāt

Pensiju politika

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Iedzīvotāju masveida aizbraukšana no Latvijas faktiski rāda, ka mūsu valsts pārvaldes aparāts zaudē konkurencē ar kaimiņvalstīm. Cilvēki saprot, ka šeit nesaņems ne labu izglītību, ne bezmaksas medicīnisko palīdzību, ne cilvēka cienīgu pensiju, nav arī drošības izjūtas.

 

Plāns īstenots!

Nesen uzzinājām, ka vidējā pensija valstī ir 170 latu, taču šogad, līdz februārim piešķirtā – krietni mazāka, vidēji tikai 145 lati. Kāpēc tā?

Patiesībā nekādu brīnumu nav. Kaut gan deklarēts, ka pensija atkarīga tikai no paša darbinieka sociālajām iemaksām, patiesībā tās tiek koriģētas (samazinātas), vairākus gadus reizinot ar koeficientu, kas mazāks par 1,0, pēc būtības – negatīvs. Kaut arī pērn koeficients bija nedaudz lielāks par 1,0, taču negatīvie nekur nav pazuduši, tie sēž pensijas aprēķināšanas formulā. Būtu labi, ja atrastos uzņēmīgi cilvēks, kas šo sociālo iemaksu izlaupīšanu apstrīdētu Satversmes tiesā…

Otrs iemesls, kāpēc summas sarūk, ir vēl vienkāršāks: jau otro gadu cilvēkiem, kuri dodas pensijā, valsts nepiešķir piemaksu par laiku līdz 1996. gadam – 70 santīmus par pilnu darba gadu. Šo piemaksu piešķīra līdz 2011. gada 31. decembrim. Kaut arī naudiņa šķiet maza, tomēr parēķināsim zaudējumus. Cilvēki, kuri šogad aiziet pensijā 62 gadu vecumā, ir dzimuši 1951. gadā.

Pieņemsim, ka vidēji viņi darba gaitas sākuši 20 gadu vecumā, no 1971. gada. Tātad līdz 1996. gadam nostrādājuši 25 gadus. Reizinām tos ar 70 santīmiem, un iznāk 17,50 lati! Lūk, arī atradās pazudušais pensijas samazinājums!

Tomēr valdība un Labklājības ministrija plāno vēl vairāk ietaupīt sociālā budžeta naudu. Kā zināms, deviņdesmitajos gados bija pirmā ekonomiskā krīze, kad ļoti daudz cilvēku zaudēja darbu vai arī strādāja par niecīgu atalgojumu. Taču pensijas aprēķināšanas formula izveidota tāda, ka pensijas lielumam ļoti būtiska ir darbinieka alga laikā no 1996. līdz 1999. gadam ieskaitot. Tā nosaka pensijas apmēru no darba gaitu sākuma līdz 1999. gadam! Faktiski par pamatu pensijas aprēķināšanai ir paņemta alga visnabadzīgākajos gados.

Tomēr tiem, kuru darba (apdrošināšanas) stāžs ir vismaz 30 gadi, valdība izrāda pretimnākšanu. Ja alga bijusi maza vai cilvēks šajos krīzes gados vispār bijis bez darba, aprēķinot viņa pensiju, izmanto vidējo algu valstī šajā periodā.

Taču tāda kārtība būs spēkā tikai līdz 2015. gada beigām. Pēc tam paredzēts pensiju aprēķinos izmantot tikai paša darbinieka vidējo algu! Ja 1996. – 1999. gadā cilvēks bija bez darba, viņa algu – nulli – reizinās ar attiecīgajiem koeficientiem. Kas iznāks? Pareizi, grandiozs sociālā budžeta ietaupījums!

 

Krievijas piedāvājums

Kamēr Latvija izstrādājusi grafiku, lai pensijas vecumu palielinātu līdz 65 gadiem, tikmēr kaimiņvalstī Krievijā saglabājies daudz zemāks pensijas vecums – 55 gadi sievietēm un 60 gadi vīriešiem. Jā, mēs saprotam, ka, atbilstoši valdības plāniem, jaunības žirgtums jāuztur līdz 65. jubilejai. Taču ķermenis atsakās tam piekrist un veselība arī mēdz streikot. Un, ja darba nav, kur meklēt izeju, lai vismaz samaksātu rēķinus par dzīvokli un nopirktu pārtiku un zāles?

Tagad parādījušās firmas, kuras laikrakstu sludinājumos piedāvā visu nokārtot – iegūt Krievijas pilsonību, pēc tam – Krievijas pensiju (arī par darbu Latvijā padomju laikā), kā arī saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā.

Vai beidzot ir pienācis brīdis, kad krievi masveidā var pārcelties uz dzīvi Krievijā? Jā, nesen dzirdēju sarunu autobusā: inteliģenta un eleganta kundze stāstīja savam paziņam, ka kārto Krievijas pilsonību un drīz dosies uz šo valsti pie meitas ģimenes. Viņiem tur klājoties labi – ceļ māju 60 km no Maskavas, ir liels zemes gabals – 2500 m2, būs, kur iekopt dārzu. Vīrs strādā, meita audzina divus bērnus, un mundrā vecmāmiņa labprāt palīdzēšot mājas darbos.

Vai par to priecāties? Iespējams, ka daudzi tiešām aizbrauks, taču labākie – strādīgie, uzņēmīgie, izglītotie, inteliģentie. Ja vispār to darīs, jo arī ar Krievijas pensiju šeit daudzi it labi var iztikt. Toties dzērāji un bezpajumtnieki noteikti nekur nekustēs. Un, lai mēs, Latvijā palikušie, vēl vairāk norūdītos dzīves grūtībās, valdība šogad iecerējusi veikt cietumu reformu un pirms termiņa atbrīvot pāris tūkstošus ieslodzīto…

Atceros, ka pirms daudziem gadiem Nodarbinātības valsts aģentūras toreizējais vadītājs teica, ka darbiniekiem ir jāmigrē uz vietām, kur ir darbs. Toreiz mēs vēl nebijām Eiropas Savienībā, un viņš domāja migrēšanu Latvijas robežās – no laukiem uz Rīgu.

Tagad, kad robežas vaļā, vairs nav jāskaita santīmi, kurus atmet darba devēji Latvijā. Uzņēmīgākajiem visa pasaule vaļā! Pārējie paliek tepat. Un velk nodokļu slogu, kas kļūst arvien lielāks. Lai pastāvētu valsts, vajadzīgs noteikts cilvēku skaits, kas to apdzīvo. Citādi palikušo strādātspējīgo cilvēku pulciņš nespēs pabarot visus ierēdņus, kas sēž uz mūsu kamiešiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+