Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. februāris, 2014
Drukāt

Peonijas no aukstajiem mēnešiem nebaidās


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Kas notiks ar septembrī iestādītām, nepiesegtām peonijām? Rudenī piesedzām, bet laiks bija pārāk silts, tāpēc drīz vien visu kūdru nogrābām nost. Janvārī pēkšņi uznāca sals, nevarējām tūlīt 
aizbraukt un apsegt, jo peonijas aug pie mūsu lauku mājām, gandrīz 200 km attālumā no galvaspilsētas. Vidzemē zeme paguva sasalt pat metru dziļi, bet sniega tikpat kā nebija, tagad kailsalu nomainījis atkusnis. Vai peonijas izturēs tādus pārbaudījumus?” Guntra Rīgā

– Patlaban jauno peoniju saimniekiem vairāk būtu jāuztraucas, vai augi nav iestādīti pārāk zemā vietā, kur, zemei atlaižoties, krājas ūdens. Par salu nav jābēdā, tā dēļ neviena peonija nav aizgājusi bojā, – saka peoniju audzēšanas lielmeistars Aldonis Vēriņš. Savā 43 gadus ilgajā praksē viņš pieredzējis dažādas ziemas, arī tādas kā šī. Viņa kolekcijā peonijas nav cietušas pat -30 °C kailsalā! Ja žurnāla lasītāja raizējas tikai par salu, nevis lieku atkušņa ūdeni, viņa var neuztraukties un mierīgi gaidīt pavasari un peoniju mošanos, iedrošina pieredzējušais audzētājs.

Savulaik Vēriņu dārzā dzinumi aprušināti ar augsni, taču pēdējos 25 gadus to vairs nedarot. Rudeņos peonijas gan mēdz pabāzt no zemes pat pāris centimetru garus snīpjus, bet selekcionārs ir pārliecināts, ka augus piesegt nevajag. – Peoniju izturībai un gudrībai var uzticēties. Augi zina, ko dara…

Reiz agri pavasarī peoniju stādījumā ūdens uz sasalušas zemes uzkāpis līdz vagu skaustiem, un audzētājs rūpēs par saviem lolojumiem urbis caurumus sasalušajā augsnes kārtā līdz nesasalušai, lai ūdeni aizvadītu prom. Tagad Vēriņš spriež – pūlējies velti, jo peonijas izdzīvotu tāpat. Lieks slapjums ir bīstams tad, kad zeme pavasarī ir atkususi, augs atdzīvojies, bet ūdens neaizplūst. Tādās ūdens paltīs var noslīkt jebkurš dekoratīvais augs.

Jo vecāka un kuplāka peonija, jo drošāks par tās veselību un dzīvību var justies audzētājs. Kritiskākie varētu būt pirmie gadi, taču jau pēc trim sezonām dārzā peoniju var salīdzināt ar spraunu jaunkundzi, kas pati par sevi prot parūpēties.

Arī tad, ja iegādāta smalka šķirne no ārzemju kataloga, par peonijas salcietību nav jāuztraucas. Galvenokārt šos augus audzē mērenā klimata joslā, un audzētavas rada tai piemērotas šķirnes. Turklāt Latvijas klimata apstākļi peonijām ir vistīkamākie. Pie mums tās jūtas labāk nekā, piemēram, Bavārijā, kur siltāks, – uzskata Aldonis Vēriņš. Peonijām nemaz nevajag pārāk daudz siltuma, jo tas veicina straujāku noziedēšanu. Normālās vasarās Latvijā par peoniju ziedēšanu var priecāties vismaz divreiz ilgāk nekā siltākā klimatā.

Uzziņa


LU Akadēmiskajā apgādā šogad iznākusi bioloģijas zinātņu doktora, valsts emeritētā zinātnieka, izcilā selekcionāra Aldoņa Vēriņa grāmata “Latvietis un viņa peonijas”. Bagātīgi ilustrētā izdevuma 480 lappusēs puķkopis iepazīstina ar 1200 šķirnēm, dalās ilgajā peoniju audzēšanas pieredzē un sniedz vērtīgus padomus lasītājiem.

Piedalīties grāmatas atvēršanas svētkos, sastapt grāmatas autoru un uzzināt daudz interesanta par peonijām varat 28. februārī plkst. 15.00 Ķīpsalā, kur šonedēļ notiek starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde “Baltijas Grāmatu svētki 2014”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+