Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. jūnijs, 2012
Drukāt

Pērn Latvijā vairāk jaunieši izdarījuši pašnāvību

Pērn mazāk jauniešu gājuši bojā transporta negadījumos vai noslīkuši, taču vairāk izdarījuši pašnāvību, pirmdien vēsta laikraksts “Diena”, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotajiem datiem.

Pērn miruši 28 527 Latvijas iedzīvotāji, kas ir aptuveni par pusotru tūkstoti mazāk nekā 2010.gadā, kad mirušo skaits sasniedza 30 046. SPKC vecākā sabiedrības veselības analītiķe Jolanta Skrule norāda – kamēr nav aprēķināti mirstības dati uz kopējo iedzīvotāju skaitu, šos skaitļus vajadzētu vērtēt nedaudz piesardzīgi, taču jau tagad varot domāt, ka mirstība valstī ir nedaudz samazinājusies.

Salīdzinot SPKC apkopotos pērnā gada datus ar 2010. gada datiem, redzams, ka 15–29 gadus vecu jauniešu mirstība ir nedaudz mazinājusies. Jauniešus gan parasti nenokauj sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgi audzēji, bet gan tā sauktie ārējie cēloņi – dažādi negadījumi un pašnāvības. Pēdējos gados turpinās labā tendence, ka krietni mazāk jauniešu iet bojā transporta negadījumos: pērn – 42, 2010.gadā – 59. Mazāk arī noslīkuši: pērn – 22, 2010. gadā – 40.

Tiesa, daudz jauniešu dzīvi beidz pašnāvībā. Pērn – 77 jaunieši (15–29 gadus veci, lielākā daļa 20–29 gadu vecumā ), no viņiem 67 vīrieši. Salīdzinājumam – 2010. gadā – 65 jaunieši, bet 2009. gadā – 81. Jauniešu (15–19 gadu veci) pašnāvību skaita ziņā Latvija ieņem melno piekto vietu ES dalībvalstu vidū. Līdere ir Lietuva. Kopējais pašnāvību skaits pērn Latvijā nav audzis, saglabājies iepriekšējais – ap 440.

SPKC sabiedrības veselības analītiķis Toms Pulmanis par jauniešu pašnāvībām saka: katram cilvēkam ir individuāli faktori un faktoru mijiedarbība. Taču pusaudžu pašnāvniecisku uzvedību ietekmē noteiktas faktoru grupas: attiecības ar vecākiem, vienaudžiem, iekšējie emocionālie, psihosociālie faktori, arī garīgā veselība. Tiesa, ja attiecības ģimenē un ar vienaudžiem ir labas, mazāka iespēja, ka «nospēlēs» citi faktori, saka Pulmanis.

Asociētais profesors Māris Taube norāda: «Personība nobriest līdz 20–25 gadiem, psihe ir pietiekami trausla, jauniešus daudz vairāk ietekmē ārējie apstākļi, kas var izraisīt neapdomīgi strauju jauniešu reakciju.» Jauniešus ietekmē apcelšana, ņirgāšanās vienaudžu vidē. Jaunieši arī mēdzot izdarīt tā sauktās atdarināšanas pašnāvības, piemēram, pēc filmās redzētā, saka Taube.

Pēdējos gados pieaug vidējais paredzamais dzīves ilgums. Veselības ministrijas (VM) pērn izstrādātās un pieņemtās sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.–2017. gadam kā vienu no galvenajiem mērķiem izvirzījušas vismaz par diviem gadiem pagarināt paredzamo mūža ilgumu. Patlaban standartizētais mirstības rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem ES, Latvijā ir arī viens no zemākajiem mūža ilgumiem ES: vīriešiem – 68,1, sievietēm – 78 gadi. Latvijā pagaidām gandrīz puse – 48% – vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem, sievietes – 28%.

Jau ilgus gadus statistika atklāj trīs nemainīgas galvenās nāves cēloņu grupas. Pirmajā vietā – sirds un asinsvadu (asinsrites) slimības, kas ir bijis nāves cēlonis teju katrā otrajā gadījumā. Otrajā vietā nemainīgi ir audzēji, trešajā – tā sauktie ārējie cēloņi, piemēram, transporta negadījumi, pašnāvības, noslīkšana un citi. Pērn mazāk cilvēku gājuši bojā dažādos negadījumos – autoavārijās, noslīkstot.

«No sirds un asinsvadu slimībām samazinās mirstība pēdējos gados. Tā ir kopēja tendence visās Eiropas valstīs,» skaidro SPKC sabiedrības veselības analītiķe. Te iemesli ir labākas ārstēšanas iespējas, taču izšķiroši svarīga ir profilakse. Pērn no sirds un asinsvadu slimībām nomira 15 672 iedzīvotāji, bet 2010. gadā – 16 278.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents kardiologs Vilnis Dzērve gan nav tik optimistisks par šiem datiem. Viņš norāda – lai arī absolūtos skaitļos mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir nedaudz samazinājusies, tā joprojām procentuāli saglabājas relatīvi augsta. Galvenais, kā pietrūkstot, ir profilakses darbs, sākot jau ar izpratni par pareizu ēšanu, smēķēšanas ierobežošanu.

«Tas nav vienas paaudzes darbs, lai samazinātu mirstības rādītājus,» paskaidro Dzērve un atgādina Somijas pieredzi – tur 20.gadsimta 70.gadu sākumā, sākot mērķtiecīgu, ilggadēju profilakses programmu, izdevās krasi samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Patlaban VM kopā ar vadošajiem kardiologiem izstrādā sirds un asinsvadu slimību samazināšanas programmu 2013.-2015. gadam, kura pievērsīsies profilaksei, agrīnai diagnostikai un ārstēšanai.

Negatīvi, ka mirstība no audzējiem tikpat kā nemazinās. Skrule norāda – tā ir daudz augstāka nekā vidēji ES. Te galvenais iemesls – bieži onkoloģiskās slimības diagnosticē pārāk vēlu, kad tās vairs labi nepadodas ārstēšanai. Onkologi raizējas, ka Latvijā teju katrs trešais krūts vai dzemdes kakla vēža gadījums ir bijis ielaists. Veselības ministre Ingrīda Circene (“Vienotība”) saka: «Ja mēs piedāvājam trīs valsts apmaksātas programmas – dzemdes kakla vēža, krūts vēža un kolorektālā vēža skrīningu – un cilvēki pat pēc individuāla uzaicinājuma nevar atrast laiku un atnākt divu trīs gadu laikā, ir grūti ko padarīt.»

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+