Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. augusts, 2012
Drukāt

Plēsnieks ar personisko rekordu uzvar B grupu

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Latvijas svarcēlājs Artūrs Plēsnieks pirmdien ieņēma pirmo vietu Londonas olimpisko spēļu B grupas sacensībās svara kategorijā līdz 105 kilogramiem.

Olimpisko spēļu debitants Plēsnieks raušanā ar pirmo mēģinājumu pacēla 175 kilogramus, bet grūšanā arī ar pirmo mēģinājumu pieveica 215 kilogramus smagu stieni, kas summā deva 390 kilogramus, kas ir jauns sportista personiskais rekords.

Latvijas sportists grūšanā centās pacelt arī 225 kilogramus, tomēr tas viņam šoreiz neizdevās.

Raušanā Plēsnieks sākotnēji bija pieteicis 162 kilogramus, tad sākuma svaru pacēla uz 165 kilogramiem, bet pēc tam pieteica 167 kilogramus smagu stieni, un tikai tad iesaistījās sacensībās. Latvijas sportists 167 kilogramus pacēla jau ar pirmo mēģinājumu. Savukārt grūšanā latvietis kā sākotnējo svaru ar pirmo mēģinājumu pieveica 208 kilogramus.

A grupas sacensības, kurās piedalīsies 11 potenciāli spēcīgākie svarcēlāji, sāksies plkst.21 pēc Latvijas laika. Pēc tām arī noskaidrosies Plēsnieka galīgā vieta Londonas Olimpiādē. Tomēr jau tagad zināms, ka 20 gadus vecais Plēsnieks ierindosies vismaz 12.pozīcijā.

Aprīļa vidū Plēsnieks izcīnīja piekto vietu Eiropas čempionātā, bet vēl pēc mēneša viņš Gvatemalā bija otrais pasaules junioru čempionātā. Ar to beigās izrādījās pietiekoši, lai viņš Latvijai izcīnītu vienīgo ceļazīmi uz Londonas Olimpiādi.

“Esmu pilnībā apmierināts. Ja grūšanā būtu sasniedzis 225 kilogramus, tad vispār būtu eksplozija,” pēc sacensībām atzina Plēsnieks. “Domāju, ka savā grupā būšu tikai piektajā vai sestajā vietā, taču publika mani iedvesmoja. Tas ir ļoti svarīgi manai valstij, jo Latvija ir ļoti maza.” Plēsnieks atklāja, ka līdz šim viņa personīgie rekordi bija 173 kilogrami raušanā, 215 kilogrami grūšanā un 387 kilogrami summā.

“Noslēgumā ar pozitīvām emocijām un adrenalīnu gāju uz 225 kilogramiem, jo gribējās ko vairāk. Šīs bija lielākās emocijas karjerā. Līdz šim nebiju tik pozitīvi juties,” teica Plēsnieks. 

Plēsnieka treneris Eduards Andruškevičs gan pēc sacensībām atzina, ka nožēlo ļaušanu grūst 225 kilogramus. “Kad viņš pateica, ka vēlas 225 kilogramus, man mute palika vaļā. Tagad nedaudz žēl, jo 220 kilogrami varbūt būtu devuši vietu blakus sešiniekam,” secināja Plēsnieks.

Plēsnieks nebija drošs, vai ar sasniegto rezultātu pietiks, lai iekļūtu labāko desmitniekā. “Savus mērķus vienmēr uzlieku augstākus, lai pēc tam pietuvotos tiem. Raušanā tieši 175 kilogrami bija mērķis, bet grūšanā – vairāk par 215.”

Pēc šī gada pasaules junioru čempionāta Plēsnieks guva kājas traumu, un pirms sacensībām Londonas Olimpiādē tiesneši likuši noņemt visu uz kājām salīmēto, kas nedaudz ietekmējis psiholoģiskā ziņā. Kājas traumas dēļ arī treniņos tik lieli svari nav tikuši celti.

“Raušanā varēju vairāk, jo 175 kilogrami tika pacelti viegli. Arī 225 kilogrami bija viegli, bet pārāk pasteidzos un pārāk ātri pacēlu no krūtīm. Vajadzēja nogaidīt. Tāpat nedaudz aizspiedu miega artēriju, bet kopumā biju gatavs,” teica Plēsnieks.

Arī Andruškevičs atzina, ka varēja celt vairāk. “Raušanā varēja vairāk, jo mēs neesam treniņos pārbaudījuši, tāpēc riskēt negribēju. Trauma ir izārstēta labi, tomēr sacensībās pietrūka spēka kājās – to daudz neesam trenējuši, jo bija bīstami. Tomēr psiholoģiski Plēsnieks visam bija gatavs,” atzina Andruškevičs.

Plēsnieks sacensību laikā uzvedās atraisīti un atzina, ka satraukums bijis vien sākumā. “Liels satraukums bija pirms svēršanās, un no uztraukuma pat svars man bija mazāks, nekā plānots. Tomēr pēc iesildīšanās jau viss bija kārtībā.”

“Viņš ir atraisīts cilvēks – var psiholoģiski saņemties un izdarīt vajadzīgo,” teica Andruškevics.

Pēc sacensībām Plēsnieku satika Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, izsakot pieņēmumu – ja šādi turpināsies, pēc četriem gadiem paredzētajās Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs jau varēsim domāt par medaļām, bet Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis novēlēja, lai Plēsnieks klausa trenerim, kā to darīja Viktors Ščerbatihs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+