Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. janvāris, 2012
Drukāt

Politiķi aizmirsuši cilvēkus 
ar garīgiem traucējumiem

Foto - LETAFoto - LETA

Neaizber veco aku, kamēr neesi izracis jaunu, vēsta latviešu tautas gudrība, ko mūsu amatpersonas bieži vien neņem vērā. Cilvēktiesību eksperti un Satversmes tiesa kopīgiem spēkiem panāca, ka no šā gada sākumu tiek atcelts līdzšinējais mehānisms, kā cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem atzīst par rīcībnespējīgiem.

 

Taču Saeima jauno kārtību joprojām nav sagatavojusi. Šādas likumdevēja neizdarības dēļ cilvēki var palikt bez iztikas līdzekļiem vai kļūt par krāpnieku upuriem.

Līdzšinējo kārtību, kā cilvēkus atzīst par rīcībnespējīgiem, Satversmes tiesa pirms vairāk nekā gada atzina par valsts pamatlikumam neatbilstošu un spēkā neesošu no 2012. gada 1. janvāra. Satversmes tiesa un cilvēktiesību eksperti norādīja, ka pilnīga rīcībspējas atņemšana ir nesamērīgs cilvēktiesību ierobežojums. Proti, tas, ka persona nespēj patstāvīgi kārtot finansiāla rakstura darījumus, nenozīmē, ka tai būtu jāatņem tiesības slēgt darba līgumu, strādāt, balsot vēlēšanās un tamlīdzīgi.

Neskatoties uz vairākkārtējiem Tiesībsarga biroja atgādinājumiem, atbildīgās amatpersonas šajā laikā tā arī nav sakārtojušas šo jomu. Tieslietu ministrija (TM) gan bija sagatavojusi attiecīgus grozījumus Civillikumā, un Saeima tos apstiprinājusi pirmajā lasījumā, bet pēc dažādu ekspertu iebildēm nolēmusi tālāk nevirzīt. Tā ka šobrīd valstī nav vispār nekāda regulējuma personas atzīšanai par rīcībnespējīgu.

Šodien Saeimas Juridiskā komisija steidzami meklēs vismaz kādu pagaidu risinājumu. Visticamāk, “ugunsgrēka dzēšanai” tiks izveidoti Civillikuma pārejas noteikumi uz laiku, kamēr amatpersonas beidzot sagatavos pilnvērtīgu likuma redakciju.

 

“Tieslietu ministrijai tika dots uzdevums sagatavot šo regulējumu, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas netika laikus izdarīts,” situāciju kodolīgi paskaidroja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”). Arī iepriekšējā komisijas sēdē viņa pauda neapmierinātību ar TM parlamentārā sekretāra Jāņa Bordāna darbu, jo viņš nepietiekami uzrauga jautājuma virzību.

 

Cilvēkus, kuriem rīcībnespēja jau ir piešķirta, regulējuma trūkums īpaši neietekmēs. Taču no ierēdņu un politiķu neizdarības šoreiz visvairāk cietīs bērni invalīdi ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem šajā laikā aprit 18 gadi. Sasniedzot pilngadību, viņi vairs nesaņem sociālā nodrošinājuma pabalstu. Taču, lai varētu saņemt invaliditātes pensiju, nepieciešams ar tiesas lēmumu piešķirts rīcībnespējīgas personas statuss un bāriņtiesas noteikts aizgādnis, kurš spēj nokārtot visas formalitātes un fiziski aiziet izņemt naudu. Bez likuma regulējuma tiesa nevar piešķirt rīcībnespējas statusu, tāpēc šiem cilvēkiem draud palikšana bez iztikas līdzekļiem. Tieslietu ministrija esot saņēmusi virkni sūdzību no tiesām, bet ministrijas pārstāvji nevarēja pateikt, cik daudzi cilvēki saskārušies ar šo problēmu.

Tāpat bez šī likuma valsts neaizsargātākas kļūst pilngadīgās personas, kurām radušies smagi garīga rakstura traucējumi. Tā kā no likuma viedokļa šie cilvēki joprojām skaitās rīcībspējīgi, bet reālajā dzīvē tādi nav, viņi var kļūt par vieglu mērķi dažādiem krāpniekiem. Piemēram, viņus var pamudināt atdāvināt savu īpašumu, uzņemties kāda cita parādus vai iesaistīties nelikumīgos darījumos.

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata, ka pašreizējā situācija ir pretrunā gan ar Satversmi, gan cilvēktiesību principiem. “Esošā situācija ir klaja likumdevēja neizdarība, kas vērtējama kā bezatbildība. Uzskatu, ka personām, kuru tiesības šādā situācijā tiek aizskartas, ir pamats vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā,” norāda tiesībsargs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+