Latvijā
Politika

Premjers: ZM nav veto tiesību nobloķēt visu iepakojuma depozīta sistēmu 16


Ministru prezidents Māris Kučinskis valdības sēdē.
Ministru prezidents Māris Kučinskis valdības sēdē.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Vienai ministrijai nav veto tiesību nobloķēt kādas sistēmas ieviešanu, tā šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), taujāts par viņa partijas biedra, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) paustajiem iebildumiem pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Kučinskis piekrītot Zemkopības ministrijas (ZM) paustajam, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu trūkst konkrētības, īpaši finanšu aprēķinos. “VARAM atsūtītais informatīvais ziņojums ir drusciņ emocionāls. Tur patiešām iztrūkst šo ciparu,” sacīja premjers.

Viņš solīja nebremzēt VARAM iecerētās iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, taču veltīt visu maiju, lai iegūtu papildu informāciju par to, cik tas izmaksās, kādas pudeles automāts ņems pretī, kādā stāvoklī tām vajadzēs būt utt.

Valdības vadītājs arī aicināja nepārspīlēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pausto, ka tas izvērtēs informāciju par Dūklava, kurš vienlaikus ir ne tikai zemkopības ministrs, bet arī “Piebalgas alus” līdzīpašnieks, iebilšanu pret depozīta sistēmas ieviešanu. “KNAB izskata jebkuru sūdzību. Šajā gadījumā vērtēšana nenozīmē nosodīšanu,” atzīmēja Kučinskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka “neviena ministrija nevar nobloķēt kādas sistēmas virzību” un “nav nevienam veto tiesību”. Premjers solīja, ka šis jautājums tiks izdiskutēts maijā, lai jau jūnija pirmajās nedēļās valdība par to varētu pieņemt lēmumu.

Jau ziņots, ka VARAM izvērtēšanai valdībā iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZM.

ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. “Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,” norādīja ministrijā.

Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā, uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma, kritērijus sistēmas operatoram un citus aspektus, paredzēts atrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi, uzsver ZM.

“ZM nevar atbalstīt sagatavotā likumprojekta tālāku virzību, jo nav saņemtas atbildes uz principiāli svarīgiem jautājumiem, kas pamatotu plānotās depozītu sistēmas darbības efektivitāti un ieviešanas izmaksu samērīgumu un pamatotību. Šādos nozīmīgos lēmumos ir jābūt lielākai skaidrībai par sistēmas darbību kopumā, pirms tiek panākta konceptuāla vienošanās par likumprojekta tālāko virzību,” uzsvēra ministrijā, aicinot ņemt vērā, ka depozītu sistēma attieksies tikai uz 2-5 % no visiem kopējiem atkritumiem (10 -15% no kopējā iepakojuma apjoma) un tās ieviešanas izmaksas būs jāsedz tieši dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) fondu finansējums šim mērķim nav pieejams.

ZM uzsvēra, ka ministrija atzinīgi vērtē ieceri samazināt iepakojumu apjomu atkritumu poligonos un samazināt piesārņojumu apkārtējā vidē, taču šo mērķu īstenošanai ir jāizvēlas ekonomiski pamatotākais un efektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.

Pagaidām nav skaidrs, kā praksē tiks īstenota depozītu sistēmas ieviešana un kādu labumu tā sniegs videi un sabiedrībai kopumā, iepriekš aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš pats ir “Piebalgas alus” līdzīpašnieks.

Politiķis norādīja, ka ZM, kas pārstāv arī uzņēmēju un tirgotāju viedokli, patlaban piedāvātais depozītu sistēmas ieviešanas variants šķiet ļoti dārgs, jo aptuvenās projekta izmaksas tiek lēstas 30 miljoni eiro. Pēc Dūklava teiktā, ministrija projekta īstenotājiem uzdevusi vairākus būtiskus jautājumus, uz kuriem tā līdz šim neesot saņēmusi “nopietnu atbildi”. Ministrs norādīja, ka Latvijā jau ir funkcionējoša konteineru atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā tos vāc dalītā veidā. Turklāt būtu jāņem vērā, ka depozītu sistēmas ieviešana prasīs investīcijas no lielveikaliem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir gatavi investēt līdzekļus minētās sistēmas ieviešanā.

LA.lv