Latvijā
Politika

Pret bijušo Veselības inspekcijas direktori Mežsargu lietots mobings un bosings0


Bijusī Veselības inspekcijas direktore Aija Mežsarga turpina tiesāties ar Veselības ministriju.
Bijusī Veselības inspekcijas direktore Aija Mežsarga turpina tiesāties ar Veselības ministriju.
Foto no LTV arhīva

“Kā juriste ar pieredzi pilnīgi droši varu apgalvot, ka veselības ministres Andas Čakšas darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un vēl citi pārkāpumi. Viņa izrēķinās ar sev nevēlamiem darbiniekiem,” tā saka bijusī Veselības inspekcijas (VI) direktore Aija Mežsarga, kura ar Veselības ministrijas rīkojumu 2017. gada aprīlī tika aizrotēta uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieces amatu.

A.Mežsarga vērsās tiesā un joprojām turpina tiesāties.

Nupat viņa iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam, jo viņu neapmierina Administratīvās apgabaltiesas 20. septembra sprieduma motīvu daļa, kurā atsevišķi fakti neesot izklāstīti pietiekami objektīvi.

Administratīvā apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt Mežsargas pieteikumu. Tiesa atzinusi par prettiesisku Veselības ministrijas (VM) rīkojumu, ar kuru Mežsarga zaudēja VI direktores krēslu un tika pārcelta zemākā – Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieces – amatā. Valstij ir jāatlīdzina pieteicējai nodarītais kaitējums – 500 eiro, bet VM publiski jāatvainojas Mežsargai par savu prettiesisko lēmumu.

Bet pirms tam arī Administratīvā rajona tiesa, izskatot Mežsargas pieteikumu par prettiesisku viņas pārcelšanu zemākā amatā, kā arī prasību par personai nodarītā kaitējuma (9960 eiro) un morālā kaitējuma (7114 eiro) piedziņu, nosprieda, ka VM ir jāatceļ rīkojums par Mežsargas pārcelšanu un viņa trīs mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas ir jāatjauno Veselības inspekcijas direktora amatam līdzvērtīgā amatā (VI direktora krēslā jau bija iecelta cita persona. – M. L.), kā arī jāatlīdzina personiskais un morālais kaitējums 1000 eiro apmērā.

Mežsarga informēja, ka pēc pirmās tiesu instances sprieduma saņemšanas viņa uzrakstījusi atlūgumu un līdz ar to izbeigusi civildienesta attiecības, tāpēc apelācijas instances spriedumā vairs neparādoties līdzvērtīga amata piedāvājums.

A. Mežsarga uzskata: “Ministre vērsās pret mani tāpēc, ka Veselības inspekcija nosūtīja materiālus prokuratūrai par P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kā arī Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Tajā laikā Čakša bija šo ārstniecības iestāžu valdes locekle. Stradiņos konstatējām tā saucamos pierakstījumus par 350 000 eiro, proti, pacientu medicīnas kartēs bija ierakstīti izmeklējumi, kuri faktiski nebija veikti, un par to tika saņemta nauda no valsts. Bērnu slimnīcā šie pierakstījumi bija nepilni 150 tūkstoši eiro. Šīs divas lietas bija pamats, kāpēc mani un manu vietnieci Ivetu Šicu pārcēla citos amatos.”

Ko uz A. Mežsargas pārmetumiem atbild Veselības ministrija?

VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders “LA” paziņoja, ka ministrija principā nekomentējot nevienu tiesas spriedumu.

Tiesa ir atzinusi, ka lietā esošie pierādījumi apliecina, ka VM pirms pieteicējas pārcelšanas 2017. gadā bija pārliecība par attiecīgā amata nelietderību (Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktora vietnieka. – M. L.), taču pārcelšana bija līdzeklis, lai pārtrauktu valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju, jo pieteicēja tika pārcelta amatā, kuru bija paredzēts likvidēt. Ja ministrija patiešām pieteicējas pārcelšanu būtu iecerējusi veikt ar mērķi, lai Mežsarga varētu dot pienesumu centra reorganizācijas procesā, pārcelšanas process būtu noticis citādi.

Tiesa izvērtēja arī tiesībsarga atzinumā norādīto, ka Mežsargas pārcelšanas procesā bijis vērojams psiholoģiskais terors – bosings un mobings. Juridiskajā literatūrā mobings definēts kā psihiska agresija pret personu, kas var ilgt dažus mēnešus un regulāri atkārtojas.

Savukārt bosings ir priekšniecības slikta izturēšanās pret darbinieku.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa ir konstatējusi pazīmes, kas varētu liecināt par to, ka pret Mežsargu tika īstenots psiholoģisks terors. Par to liecinot Veselības ministrijas (veselības ministres) iespējama vēršanās pret pieteicēju par to, ka viņa pildīja savus pienākumus, kā to nosaka Veselības inspekcijas vadītāja likums.

8. novembrī apelācijas instance skatīs Veselības ministrijas iesniegto apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu bijušās Mežsargas vietnieces Ivetas Šicas lietā. Tiesa apmierināja Šicas prasību un atzina Veselības ministrijas rīkojumu par viņas pārcelšanu Valsts sporta medicīnas centra direktores vietnieces amatā par prettiesisku, lika atjaunot iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā un samaksāt 1000 eiro personisko un morālo kompensāciju. Kad tika likvidēts Sporta medicīnas centrs, ministrija piedāvāja Šicai kļūt par kvalitātes vadītāju Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Viņa no šī piedāvājuma atteicās, jo uzskatīja, ka tas neatbilst viņas kvalifikācijai, un palika bez darba.

Jāpiebilst, ka Veselības ministrijas īstenotā prakse, pārceļot ierēdņus citos amatos, izpelnījusies Valsts kontroles (VK) pārmetumus jau iepriekš – VK šopavasar ziņoja, ka nav gūta pārliecība, ka visos ierēdņu pārcelšanas gadījumos ir ievērota laba pārvaldība, veicināta sabiedrības uzticība civildienestam un ierēdņa kvalifikācijas izaugsme.

Saistītie raksti

VK revīzijas ziņojumā par Veselības ministrijas 2017. gada pārskatu bija teikts, ka pusē no pārbaudē iekļautajiem gadījumiem ministrija nav sniegusi pamatojumu ierēdņu pārcelšanas lietderībai, neizskaidrojot, kādi būs ieguvumi pēc ierēdņa pārcelšanas un kā pārcelšana veicinās iestādes funkciju efektīvu izpildi, sniedzot ieguldījumu valsts pārvaldei kopumā.

Jāpiebilst, ka arī Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš, kurš šomēnes tika aizrotēts uz Nacionālo veselības dienestu (NVD), apsver iespēju apstrīdēt šo lēmumu tiesā. A. Lapiņš uzskata, ka nav saņēmis pietiekami pamatotu skaidrojumu no veselības ministres Andas Čakšas viņa pārcelšanai.

LA.lv