“Maxima” pie Gaiļezera. Kurš pieļāva kļūdu un kas to labos? 3
“Mēs vēlamies dzirdēt Rīgas Austrumu slimnīcas vadības viedokli, kādus uzlabojumus, kas skar piekļuvi slimnīcai, tā vēlas, tāpēc esam lūguši tikšanos ar šīs ārstniecības iestādes vadību,” sacīja uzņēmuma “Maxima” valdes loceklis Jānis Vanags.
Otrdien “Latvijas Avīze” informēja savus lasītājus, ka uzņēmums “Maxima” grasās būvēt lielveikalu netālu no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) centrālās ieejas. Ja tas tiks izdarīts, ārkārtas situācijā var tikt bloķēta piekļuve šim stratēģiski svarīgajam objektam, kas ir vienīgā vieta valstī, kurā ārstē politraumas un notiek ASV speciālo spēku militārās mācības.
J. Vanags pastāstīja, ka uzņēmuma valde patlaban izstrādājot septiņu gadu attīstības plānu.
“Lai pircējiem varētu nodrošināt arvien izdevīgāku piedāvājumu, ērtāku iepirkšanos un plašāku sortimentu, pastāvīgi tiek meklētas attīstības iespējas visā Latvijā – šogad vien plānojam rekonstruēt 15 veikalus un atvērt piecus jaunus, investējot vairāk nekā 20 miljonus eiro.
Tā tas bija arī šajā gadījumā, kad uzrunājām privātas zemes īpašniekus un noslēdzām pirkuma līgumu par zemi, kur pašlaik atrodas iežogota degradēta stāvvieta ar atsevišķām būdām 90. gadu arhitektūras stilā.
Jau 13. septembrī pēc mūsu iniciatīvas tikāmies ar slimnīcas vadību, lai pārrunātu šīs degradētās privātās teritorijas labiekārtošanas plānus un ieceres, lai, attīstot “Maxima” veikalu, sakārtotu esošo infrastruktūru un transporta plūsmu, izveidotu stāvvietu, kā arī nodrošinātu vēlamo sortimentu slimnīcas pacientiem, personālam un tuvējās apkaimes iedzīvotājiem,” teica Vanags.
Ja vajadzēs, izbūvēšot pāreju
Tomēr “Maxima” ne uz brīdi nepieļauj, ka varētu nebūvēt veikalu. Uzņēmums piedāvā piekļuvi slimnīcai nodrošināt pa savu teritoriju. Jānis Vanags:
“Plānojam attīstīties, tostarp arī Rīgas Austrumu slimnīcas tuvumā, lai cilvēkiem vajadzības gadījumā būtu ērtāka piekļuve iegādāties visu nepieciešamo. Vēlamies ar savu kaimiņu, slimnīcu, uzturēt cieņpilnas attiecības un atbildīgu pieeju mūsu sadarbībai, tāpēc mums ir svarīgi noskaidrot, kā mēs varam atvieglot piekļuvi universitātes slimnīcai, un gaidām, kad varēsim uzklausīt RAKUS valdes viedokli šajā jautājumā, jo neesam redzējuši konkrētus attīstības plānus.
Kopš 13. septembra mēģinām vienoties par atkārtotu tikšanos ar slimnīcas vadību, lai uzklausītu konkrētus slimnīcas plānus un vēlmes un projekta gaitā varētu ņemt vērā visu pušu intereses un vajadzības. Diemžēl slimnīcas vadība ilgstoši izvairījās no komunikācijas un pēdējā brīdī atcēla tikšanos,” sacīja Vanags.
Slimnīca gan izvairīšanos noraida: “Pēdējā tikšanās, kas bija plānota pagājušajā nedēļā, tiešām tika atcelta neplānotu iemeslu dēļ,tāpēc piedāvājām to pārcelt uz šo nedēļu, bet šis laiks savukārt nederēja uzņēmuma “Maxima” pārstāvjiem un viņi lūdza to pārcelt vēl uz nākamo nedēļu.”
Slimnīca plāno tikai stāvvietu
RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis apstiprināja, ka tikšanās noteikti būšot. Runājot par slimnīcas attīstības vīziju, viņš norādīja, ka veikala vietā ir plānota autostāvvieta pacientiem, jo patlaban ir tikai viena lielāka stāvvieta līdzās Latvijas Onkoloģijas centram, kur pusotru stundu iespējams novietot automašīnu bez maksas. Jauna stāvvieta atvieglotu arī piekļuvi slimnīcas galvenajam korpusam.
Patlaban piekļuve Gaiļezera slimnīcai ir pa vienu šauru strēmeli, kas ir galvenā ieeja.
Viena piebrauktuve no Hipokrāta ielas ir cauri 2,9 metrus augstam tunelim, kur daļa no neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta vispār netiek iekšā, jo automašīnu augstums pārsniedz tuneļa augstumu. Otra piekļuve ir cauri mežam aiz Latvijas Onkoloģijas centra, kurš arī atrodas uz privātās zemes. “Ja kādā brīdī notiek kaut kas neparedzēts ar piebrauktuvēm, piekļuve slimnīcai var tikt bloķēta.
Normālā situācijā tik stratēģiski svarīgam objektam, kāda ir valsts lielākā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca, jābūt vismaz vēl vienai piebrauktuvei, bet ideālā variantā – pat divām, tāpēc bija plānots izbūvēt autostāvvietu, no kuras šī piekļuve tiktu nodrošināta,” pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Aizmirstās aizsargjoslas
Samilzušais iepriekšējo slimnīcas vadītāju laikā neatrisinātais zemes atsavināšanas jautājums var radīt nevajadzīgas problēmas lielākas krīzes gadījumā, kad ir daudz cietušo, uzskata Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
“Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi visaptverošu valsts aizsardzības koncepciju, kur viens no jautājumiem ir sadarbība starp militāro un civilo sektoru. Valsts līmenī šīs lietas neesam izrunājuši, un neviens tām īsti nav pievērsis uzmanību. Ne tikai kara, bet arī citas lielākas krīzes gadījumā, kur ir daudz cietušo, slimnīcām ir jābūt spējai šos cilvēkus uzņemt, un tas ārstniecības iestādēm ir jāplāno.
Ja runājam par lielveikala būvniecību pie lielākās valsts slimnīcas, juridiski ir ļoti grūti tagad kaut ko iebilst, lai varētu kaut kādā veidā šo procesu ietekmēt.
Ap šādu stratēģiski svarīgu objektu bija jāplāno aizsargjoslas.
Bet tas nav tikai Aizsardzības ministrijas jautājums, tas ir jautājums par civilo aizsardzību. Aizsardzības ministrijas objektiem ir aizsargjoslas, kur bez mūsu saskaņojuma nedrīkst būvēt. Lai apkārtnes saimnieciskā darbība neietekmētu Rīgas Austrumu slimnīcas funkcionalitāti, šim objektam ir jānosaka nacionālās nozīmes objekta statuss.
Tīri teorētiski ņemot, ja krīzes situācijā būs nepieciešams izmantot veikala telpas, valsts, balstoties uz pastāvošajiem likumiem, vienmēr var pieņemt lēmumu izsludināt izņēmuma stāvokli un par attiecīgu atlīdzību telpas izmantot cietušo izvietošanai,” norādīja Garisons.
RAKUS vadība uzskata, ka kļūda jau pašos pamatos bijusi tā, ka slimnīcai piegulošā zeme – gandrīz pieci hektāri – ir denacionalizēta, par ko slimnīca maksā īpašniekiem piespiedu nomu 6% no zemes kadastrālās vērtības.
Viņš uzskata, ka esot bijis pietiekami daudz laika, lai šo kļūdu labotu un zemi atsavinātu, diemžēl iepriekšējās valdes to nav risinājušas.
Valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka šo problēmu esot apspriedis ar veselības ministri Andu Čakšu, kura esot ar mieru jautājumu par zemes atsavināšanu valsts labā virzīt uz Ministru kabinetu, bet pirms tam slimnīcas vadībai kopā ar ministrijas juristiem esot jāsagatavo visi nepieciešamie dokumenti.
Viedoklis
Jālemj jaunajai valdībai
Veselības ministre Anda Čakša: “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) ir stratēģiski nozīmīga slimnīca, līdz ar to projekti, kas varētu apgrūtināt slimnīcas infrastruktūru un darbību, tostarp ārkārtas situācijās, nav pieļaujami.
Diemžēl šobrīd zeme ap slimnīcas ēkām pieder dažādiem īpašniekiem, kas ir vēsturiski veidojies fakts. Vienlaikus jāuzsver, ka valstij ir tiesības likuma noteiktā kārtībā privātīpašnieka zemi atsavināt, ja tas ir nepieciešams sabiedrības vajadzībām.
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums paredz, ka nekustamo īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem.
Jautājums par šādu iespējamo risinājumu būs jālemj jaunajai valdībai.”
