Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Lauka miglošana – kas par to jāzina zemniekam, kam ziņot par pārkāpumiem? (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Līdz mūsu mājas stūrim lauks tiek uzarts un pēc tam miglots. Iedzīvotājiem jāmeklē patvērums istabā, pat ja tiek ievērots vēja virziens. Traktorists strādā maskā, bet bērniem masku neuzliksi. Arī ar bitēm un mājdzīvniekiem nelaime, jo tos tāpat nevar nosargāt.  Vai ķimikālijas un minerālmēsli nevar piesārņot mūsu un lauka tuvumā esošo māju akas? Vai pie dzīvojamām mājām nav jāievēro kāda buferjosla? MĀRIS A. BURTNIEKU NOVADĀ

Atgādinājums lauksaimniekiem

– Likumdošana nenosaka, kāds attālums no dzīvojamām mājām jāievēro, apstrādājot lauku, taču lauksaimnieks un arī traktorists ir atbildīgs, lai smidzinājums nokļūtu vienīgi uz tās virsmas (auga), kam tas paredzēts, – skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.

VAAD pārstāve lauksaimniekiem atgādina, ka, lietojot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus, vienmēr rūpīgi jāizlasa marķējums, jāievēro noteiktās devas un apstrāžu skaits sezonā. Noteikti jāpievērš uzmanība, vai marķējumā nav norādīts, ka preparāts ir toksisks bitēm. Tādā gadījumā lietotājam trīs dienas pirms sējumu un stādījumu apstrādes jābrīdina tie īpašnieki, kuru bišu dravas vai stropi atrodas divu kilometru rādiusā no apstrādājamās vietas.

Taču bieži vien VAAD inspektoriem jārisina konfliktsituācijas starp kaimiņiem, atzīst Dace Ūdre, tāpēc viņa aicina cienīt vienam otru un neapstrādāt lauku līdz otra kaimiņa dzīvojamās mājas stūrim, kā minēts lasītāja vēstulē, kaut gan likumdošana to neaizliedz.

Aizsargjoslu likumā teikts, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10 m platā joslā aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Latvijā ir reģistrēti arī augu aizsardzības līdzekļi, kurus lietojot nepieciešams ievērot līdz pat 30 m platu aizsargjoslu. Ja aizsargjosla ir platāka par 10 m, uz marķējuma tiek norādīts Spe3 un teksts, piemēram, “lai aizsargātu ūdens organismus, ievērot 20 m aizsargjoslu līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm”.

Saskaņā ar metodiku, kas nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 43), ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (privātpersonas), aizsargjoslas nenosaka, ja apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana, skaidro VAAD.

Attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi maksimālajam slāpekļa daudzumam, ko ar kūtsmēsliem un digestātu drīkst iestrādāt gada laikā vienā hektārā, kā arī aizliegums visu veidu mēslošanas līdzekļu lietošanai uz sasalušas, ar sniegu klātas vai pārmitras augsnes. Ievērojot šos nosacījumus, tiek novērsta gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu, tātad arī aku piesārņošana ar nitrātiem, kas ir viens no nozīmīgākajiem piesārņojuma avotiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Šosezon Burtnieku novadā Ēveles pagastā, lielsaimnieks Visvaldis G. jau trešo reizi miglo savu rudzu lauku, no manas mājas līdz laukam 20 metri, un brāzmains vējš virs 8 m/sek., kā parasti pūš no rietumiem un visa tā migla nāk uz mājas un kūts pusi. ( tā tad mums tā inde jāelpo ). Arī manas bērns ir alerģisks, un ir uzskaitē pie alergologa. Un kur man likt trušus un vistas ar maziem cāļiem, kas dzīvojas pa pagalmu? Tad trušus arī jānes istabā ar visiem būriem?
    Pirms 3 gadiem iegādājamies laukos māju, lai elpotu svaigu gaisu, bet rezultātā lēnām uzņemam savā organismā toksīnus. Un starp citu pagājušā sezonā šajā laukā bija iesēts vasaras rapsis, tas par visu laiku līdz nokulšanai bija nomiglots 16 reizes! Tad varat iedomāties, ko lietojam uzturā! Par laimi es rapšu eļļu veikalā nepērku.
    Diemžēl piezvanīju uz norādīto uzticības tālruni: 67550944, bet tur automātiskais atbildētājs angļu valodā noteica, ka šobrīd nepieņem zvanus un iesaka pārzvanīt vēlāk…

  2. Tatjana Miščenkova Atbildēt

    Tikko pie manas mājas Burtnieku pagastā saimnieks migloja savu labības lauku. Vējš bija ne 4 un ne 8 metri sekundē, bet krietni brāzmains. Izgāju līdz robežai, kuras nav jau 2 gadus, jo viņa prasmīgās saimniekošanas rezultāta ir noartas un solījumi atjaunot nu nemaz nepildās un smuki man nomigloja apavus. Kāpēc lielajiem saimniekiem ir tāda attieksme?

  3. Cienītā Dace, ieteikt ir viena lieta, dabā pavisam kas cits, atbraucat uz Siguldu, kur lauki sniedzas lidz pilsētai ,kur indē 6. reizes gadā un plusā vel latvāņi un tad filozofējat savā dienestā cik gribat.

  4. Jā, manuprāt lielie zemju īpašnieki jūtas kā karaļi valstī. Mūsu ciematā ir sadalīta zeme kartupeļu un dārzeņu audzēšanai, daudzi atteicās, tādēļ paliek neapstrādāti vairāki gabaliņi, bet rudenī to neapstrādāto lauku uzaris lielzemnieks, bet starpība starp manu lauku un viņa arto ir tikai kādi 30 cm!?! Ja viņš sāks miglot utt. tas vis tiks arī manām dažām kartupeļu vagām, bet pats galvenais sakņu dobēm. Sāku domāt, vai man maz viņu izmantot. Vai vispār ir kādi noteikumi, cik tuvu drīkst būt viņu lauki.

  5. Viss jau ir skaisti,bet mans bērns ir alergisks un astmas slimnieks,rudenī pēc lauka miglošanas ,kurš ir turpat blakus mūsu mājai,nonācām slimnīcā,alergēni asinīs 8 reizes virs normas!!! Sanāk,ka zemnieks var darīt ko vēlas un kā,bet mums jāvācas no sava īpašuma prom??? Jo bail ir lietot uzturā ūdeni no savas akas,par dārzińā izaudzēto,protams,arī varam aizmirst,jo viss sanāk tagad sakīmikots!
    Pilnīgs izmisums…

    • Ja ķimikālijas, proti, augu aizsardzības līdzekļi ir nonākuši jūsu dārzā, tas ir pārkāpums. Noteikumi paredz, ka smidiznājumam jānokļūst tikai uz tiem augiem, kam tas ir paredzēts. Lai fiksētu pārkāpumu, nepieciešams par to informēt nekavējoties – Valsts augu aizsardzības dienesta jums tuvākajā reģionālajā nodaļā vai zvanot pa uzticības tālruni 67550944. Lai nepieļautu situācijas, kas ietekmē jūsu , pirmkār, mēs iesakām izrunāties ar kaimiņu lauka īpašnieku un vienoties par sadarbību, piemēeram, jūs tiekat informēti par gaidāmajiem lauku darbiem, tā varētu būt īssziņa vai telefona zvans. Tas dos jums iespēju veikt piesardzības pasākumus, ko uzskatat par nepieciešamu, lai mazinātu iespējamo augu aizsardzības līdzekļu iedarbību uz jums un jūsu īpašumu (piemēram, izkārtas veļas noņemšana, bērnu un mājdzīvnieku paturēšana telpās, logu aizvēršana utt.).
      Ieteikumi lauksiamniekiem: http://www.vaad.gov.lv/UserFiles/file/Cieni_savus_kaiminus.pdf

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+