Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Ražošanai vajag kustīgas amfībijas. Saruna ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (6)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Ar ko sākusies un ar ko beigsies 2016. gada budžeta pieņemšana? Par to un par gaidāmo industrializācijas vilni, kurā “Liepājas metalurgs” beidz atsākt ražošanu, par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, par lietuviešu gāzes nonākšanu Inčukalnā, par “Latvenergo” grūtajām izvēlēm intervijā redakcijā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

– Jūs, atklājot Ventspils elektronikas fabriku, pieteicāt ambiciozu mērķi – palielināt ražošanas apjomu no 13% no IKP līdz 20%. Tiek īstenots Pavļuta reindustrializācijas plāns, ES struktūrfondu projekti ražošanas modernizācijai vai vēl kas cits?

– 20% ražošanai no IKP ir tāls un liels mērķis – ražošanas apjoms jāpalielina par trešdaļu. Vismaz ir kam sekot.

To nevar sasniegt ar lieliem monstriem. Kaut arī statistikas rādītāji gada sākumā uzrādīja pieaugošu tendenci, atsākoties “Liepājas metalurga” darbībai, tas tomēr nav stabils faktors. Latvijā jābalstās uz vidēja izmēra uzņēmumiem, kuriem jābūt kā kustīgām amfībijām – tāpat kā biznesu veido Šveicē – ar simts, simt piecdesmit darbiniekiem, labi apmaksātiem, kas ražo nišas produktus. Tieši šāds uzņēmums ir nupat atklātā Ventspils elektronikas fabrika – elastīga pasūtījumu izpilde, laba kvalitāte, pamatā Eiropas tirgum.

Mums ir virkne mājasdarbu, kas jāpaveic, lai to sasniegtu. Pirmkārt, kvalificēts darbaspēks. Pirms kāda laika prognozējām, ka ap 2020. gadu mums pietrūks 20 tūkstoši inženiertehnisko prātu. Jaunākais darba tirgus pētījums rāda, ka situācija uzlabojas un pietrūks “tikai” 14 – 15 tūkstoši. Izglītības sistēmai nav daudz laika, lai savu kuģi virzītu šajā virzienā. Budžetu vietu palielināšana inženiertehniskajās specialitātēs augstskolās vien neatrisina problēmu, jo trūkst cilvēku, kas uz tām nāk studēt. Konkurss uz šīm vietām nepalielinās.

Otrkārt, enerģētikas izmaksas. Eiropa zaudē cīņā ar ASV par ražotājiem, tāpēc ka mums elektroenerģijas un citu energoresursu cena ir par trešdaļu augstāka, un Latvija ir starp dārgākajām Eiropas valstīm šajā ziņā. Mēs esam nepievilcīgi salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm.

Trešais, jābūt ir īpašiem valsts stimuliem, lai tiktu ražota eksportspējīga prece. Mūsu priekšrocība ir ES fondi eksportspējas stiprināšanai. Redzam, ka Skandināvija stagnē, piemēram, Somija kā paraugvalsts ir vieglā panikā. Viņi domā, kā atbalstīt daudzus jaunos uzņēmumus viena liela vietā, jo “Nokia” veiksmes stāsts jau ir ēnas pusē.

Ceturtkārt. Nodokļu politikā ir ļoti svarīgi ievērot dotos solījumus, arī par darbaspēka nodokļu samazinājumu. Finanšu ministrija manipulatīvi rāda, ka nodokļi Latvijā nav augstākie Baltijas valstīs. Tomēr, ņemot vērā likmes un atvieglojumus, Latvijā tie ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. ................... Atbildēt

    tā ir, attīstībai vajag tiesisku valsti un katru ES eiro attīstībai, ne ākstībai un zagšanai. Mēs taču zinām visas ‘kupravas’, vēl pie varas lien.

  2. Esat aizmirsusi minēt vēl vienu un svarīgu bremzējošu faktoru kā kukuļdošanu un pieprasīšanu ! Esu no daudziem dzirdējis ka lai kaut ko reālu uzsākt, katrs biroja tārps no kura atkarīgs kāds paraksts vai zīmogs, gaida kukuli ! Bet valsts daudz nerūpējas par kaut kādu ražošanu, labāk ļaut uzskrūvēt cenas pārtikai, aparatūrai un medikamentiem no kuriem iegūst attiecīgi arī lielākus nodokļus, un tas jau tik pat kā peļņa no ražošanas ! Mūsu ” veiksmes stāsts ” balstās uz to ka mēs maksājam par daudz ko pat 2- 3 reizes dārgāk nekā Vecajos Rietumos ! Man ir jau pierādījumi par medikamentu cenu atškirību trīs reizes , un daudz ko citu !

  3. Dana, es esmu pietiekami kustīga amfībija.

  4. ................... Atbildēt

    ko var spriedelēt. Kādi inženieri bez fizikas

  5. Kas tad tos energoresursus uzskruuveeja??? A???

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+