Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. septembris, 2012
Drukāt

Referendums kā drauds drošībai

Foto - LETAFoto - LETA

Kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” šodien plāno iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) savāktos vairāk nekā 10 000 vēlētāju parakstus, lai rosinātu referendumu par pilsonības “nulles” variantu. Taču likumdevējs joprojām nav izpildījis savu teju gadu veco solījumu – sakārtot parakstu vākšanas un pirmsreferendumu aģitācijas regulējumu. 


 

Vai parakstus referenduma ierosināšanai drīkst vākt nekur nereģistrēta biedrība? Vai šādas kampaņas drīkst finansēt no ārvalstīm? Vai referendumā vajadzētu izlemt arī jautājumus par valodu un pilsonību? Un ja ne – kā to nodrošināt? Šādi jautājumi publiskajā telpā tika uzdoti gada sākumā, pirms un pēc Vladimira Lindermana un Jevgenija Osipova organizētā referenduma par valsts valodas statusu krievu valodai. Pašlaik Latvijai draud jauns referendums, bet politiķi joprojām nav raduši atbildes uz vecajiem jautājumiem.

Pēc “Latvijas Avīzes” rīcībā esošas neoficiālas informācijas Drošības policija jau pavasarī vērsusi Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļu uzmanību dažādu grupu rīkotu parakstīšanās kampaņu un referendumu negatīvajai ietekmei uz nacionālo drošību. Drošībnieki arī esot lūguši deputātus pieņemt politisku lēmumu, kas ierobežotu šādas aktivitātes. Taču, kā zināms, likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” joprojām ir iesprūdis parlamenta gaiteņos.

Savu satraukumu par kolēģu neizdarību neslēpj arī NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija).

 

“Diemžēl referendumu likums, kurš regulētu parakstu vākšanas kampaņu finansēšanu, joprojām nav stājies spēkā. Tādēļ drošībniekiem ir sasietas rokas, pat ja viņiem rodas pamatotas aizdomas par finansējumu no ārvalstīm, kā tas notika divvalodības referenduma priekšvakarā,” teica Zatlers.

 

Zatleraprāt, politiskā atbildība par referendumu likuma vilcināšanu jāuzņemas opozīcijas partijām – “Saskaņas centram” un Zaļo un zemnieku savienībai.

Tās, izmantojot atrunu par parakstu kvotām, apzināti novilcinot arī tās normas, kuras ļautu uzraudzīt parakstu vākšanas organizēšanu un finansējuma regulēšanu. Viņš arī nenoliedza, ka vilcināšanās ar šāda regulējuma ieviešanu varētu radīt draudus nacionālajai drošībai. Tādēļ rudens sesijā NDK savu darbu atsākšot tieši ar referendumu jautājumu un to, kā novērst “sabiedrībai nesaprotamas, ārējas ietekmes” uz tiem.

Kamēr deputāti vēl tikai gatavojas atsākt darbu pie referendumu regulējuma, nekur nereģistrētā kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” ir savākusi jau vairāk nekā 12 000 parakstu par Pilsonības likuma grozījumiem, kas ļautu pilsonību piešķirt visiem nepilsoņiem, un šodien gatavojas tos iesniegt CVK, lai sāktu nākamo parakstīšanās posmu. Referenduma iniciatoru pārstāvis Andrejs Tolmačovs informēja, ka sākotnēji bija iecerējis savāktos parakstus iesniegt jau augusta beigās, taču nespēja vienoties par notāru pakalpojumiem (parakstu apstiprināšanu). Parāds joprojām neesot segts, bet panākta vienošanās ar notāriem par to, ka atlikušos apmēram 1200 latus kustības pārstāvji samaksās vēlāk. Lai nomaksāto atlikušo summu, tiekot vākti ziedojumi ar dažādu sociālo tīklu starpniecību. Tolmačovs arī noliedza pieņēmumus, ka saņemtu finansējumu no ārvalstīm.

 

“Ziedojumus saņemam īpaši šim mērķim izveidotā kontā, un tur var pārliecināties, ka mūsu ziedotāji ir rezidenti. Pagaidām ne Drošības policija, ne kādas citas struktūras pie mums nav interesējušās, bet, ja tām radīsies kādas aizdomas par naudas izcelsmi, esam gatavi sadarboties, lai tās novērstu,” teica A. Tolmačovs.

 

Pēc iesniegto parakstu saņemšanas CVK izvērtēs gan to patiesumu, gan likumprojekta tekstu – vai tas ir pilnībā izstrādāts un nav pretrunā ar citiem, augstākstāvošiem likumiem. Pēc līdzšinējās pieredzes tas parasti prasa aptuveni divas nedēļas. Ja viss atbildīs likuma prasībām, tiks sākta gatavošanās tā sauktajai lielajai parakstu vākšanai, kuras laikā jāsavāc vēl apmēram 
140 000 parakstu. Lindermana organizētajam referendumam ļoti noderīgs izrādījās “Saskaņas centra” līdera Nila Ušakova paraksts. Vakar Ušakovs paziņoja, ka par Pilsonības likuma grozīšanu neies parakstīties un gadījumā, ja tiks savākti paraksti un rīkots referendums, viņš tajā nepiedalīšoties. Tomēr A. Tolmačovs cer, ka Ušakovs, līdzīgi kā divvalodības referenduma priekšvakarā, savu nostāju mainīs.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+