Mobilā versija
Brīdinājums 0.0°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
19. decembris, 2014
Drukāt

“Rīgas Biržā” apskatāma unikāla Renesanses glezna

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pateicoties nodibinājumam “Rīga 2014”, Mākslas muzeja “Rīgas Birža” pastāvīgajā ekspozīcijā no piektdienas, 19. decembra līdz 2015. gada 25. janvārim būs apskatāma unikāla 15. gadsimta sākuma itāļu mākslinieka Džentiles da Fabriāno glezna “Pazemības Dievmāte” no Sanmateo Nacionālā muzeja Pizā, Itālijā, LA.lv uzzināja muzejā.

Džentile da Fabriāno (ap 1370–1427) ir itāļu agrīnās renesanses laika gleznotājs, kurš savā daiļradē saglabā spēcīgu, izkoptu gotiskās mākslas tradīciju. Viņa dzimtā Fabriāno pilsētiņa ir ieslēpta pakalnos starp Romu un Florenci, netālu no Perudžas. Kā ceļojošs mākslinieks Džentile iepazina Itāliju, gleznoja turīgu cilvēku mājās Markē, Umbrijā, Lombardijā, kā arī Venēcijā, Florencē, Sjēnā, Orvjeto un Romā.

Pamatojoties uz izpētītajām stilistiskajām līdzībām meistara dažādu radošo posmu darbos, tiek uzskatīts, ka glezna “Pazemības Dievmāte (La Madonna dell’Umiltà)”, kas glabājas Sanmateo Nacionālajā muzejā Pizā, ir attiecināma uz Florences periodu.

Sanmateo Nacionālā muzeja kolekcijā “Pazemības Dievmāte” atrodas kopš 1893. gada. Mazais izmērs liecina, ka mākslas darbs sākotnēji piederējis kādam privātam īpašniekam – pasūtītājam. Pastāv viedoklis, ka tas varēja būt Alemano Adimari, bijušais Pizas arhibīskaps.

Muzeja speciāliste Daiga Upeniece stāsta, ka “Pazemības Dievmāte” simboliski parāda tuvināšanos laicīgajai dzīvei. “Madonna ir attēlota, sēžot uz zemē nolikta spilvena, – tātad iespējami tuvu šai pasaulei. Džentiles da Fabriāno interpretācijā, gandrīz vai pretēji ierastajam šīs tēmas risinājumam, ir uzkrītoši akcentēta materialitāte, atklājas autora neparastā un nenoliedzami talantīgā aizrautība ar audumu un dārgakmeņu gleznošanu,” atklāj mākslas zinātniece.

Šo brīnišķo un reizē vienkāršo darbu San Matteo Nacionālais muzejs Pizā šobrīd ir atvēlējis mūsu kopīgam Ziemassvētku priekam. Ar pazemību un mīlestību baudīsim skaistu glezniecību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+