Latvijā
Izglītība

RPIVA darbiniekiem prēmijās izmaksā 1,4 miljonus 0

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) rektore Daina Voita piedalās preses konferencē, kurā informē par RPIVA likvidācijas procesa sasteigtību. Foto – LETA

Neilgi pēc valdības lēmuma reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), RPIVA darbiniekiem naudas balvās un prēmijās akadēmija izmaksājusi 1,4 miljonus eiro.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), lai izvērtētu šā lēmuma likumību.

Aģentūras LETA apkopotie Valsts kases dati liecina, ka 2017.gadā RPIVA izdevumu pozīciju bija plānojusi 6 713 468 eiro apmērā, no kuras 2 021 908 eiro bija iezīmēti izdevumu pozīcijā “Piemaksas, naudas balvas un prēmijas”, kas nozīmē, ka izdevumi šim mērķim 2017.gadā veidotu aptuveni trešdaļu no augstskolas izdevumiem.

Izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām RPIVA 2017.gadā plānoto izdevumu pozīcijās ietilpst atlīdzības kategorijā, kurai kopumā atalgojumam un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pabalstiem un kompensācijām izdevumos iezīmēti 5,288 miljoni eiro. Savukārt atalgojuma pozīcijā ietilpst mēnešalgas (2,112 miljoni eiro), piemaksas, prēmijas un naudas balvas (2,021 miljoni eiro) un atalgojums fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata (125 800 eiro).

Šāda prakse, proti, liela izdevumu īpatsvara paredzēšana piemaksām, naudas balvām un prēmijām, augstskolu vidū nav izplatīta. Apskatot Valsts kasē pieejamo visu valsts dibināto augstskolu jaunākos pārskatus par budžeta izpildi 2017.gada aprīlī, redzams, ka vidēji augstskolu plānotie izdevumi piemaksām, prēmijām un naudas balvām gada griezumā veido aptuveni 1,35%, svārstoties no 0% līdz 2,42% atkarībā no augstākās izglītības iestādes. Taču RPIVA 2017.gada izdevumu pozīcijās iezīmējusi plānotos tēriņus 30,12% apmērā, kas ir aptuveni 22 reizes vairāk nekā citās augstskolās.

Arī skaitliskā izteiksmē naudas apjoms, kas tika paredzēts piemaksām, naudas balvām un prēmijām, RPIVA ir augstākais visu augstskolu vidū, sasniedzot 2,021 miljonus eiro pie kopējiem plānotajiem izdevumiem 6,713 miljonu eiro apmērā. Piemēram, Latvijas Universitāte, kurai augstskolu vidū 2017.gadā bija paredzēti lielākie izdevumi 83,952 miljonu eiro apmērā, piemaksām, prēmijām un naudas balvām bija ieplānojusi iztērēt 1,243 miljonus eiro, kas ir 1,6 reizes mazāk, nekā to plānoja RPIVA ar 12,5 reizes mazākiem kopējiem plānotajiem izdevumiem 2017.gadā.

2017.gada aprīļa pārskats par budžeta izpildi RPIVA liecina, ka četros mēnešos augstskola sasniegusi gandrīz pusi budžeta izdevumu pozīcijā paredzētā apjoma, turklāt aptuveni pusi jeb 45,19% no visiem veiktajiem izdevumiem bija tēriņi piemaksām, naudas balvām un prēmijām, kas ievērojami pārsniedz citu augstskolu tēriņus šim mērķim gada pirmajos mēnešos.

Apkopotie dati liecina, ka gada laikā RPIVA plānotie, kā arī veiktie izdevumi piemaksām, naudas balvām un prēmijām būtiski palielinājušies – paredzētais izdevumu apjoms palielinājies 11 reizes, savukārt līdzekļu faktiskais izlietojums no 2016.gada aprīļa līdz 2017.gada aprīlim kāpa 101 reizi.

Izdevumu pozīcijā “Piemaksas, prēmijas un naudas balvas” paredzēti tēriņi kā par virsstundu un papildu darbu, tā arī par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, vienlaikus paredzot prēmijas un naudas balvas.

Dati liecina, ka ļoti būtiski pieauguši plānotie izdevumi prēmijām un naudas balvām – ja 2016.gadā augstskola plānoja prēmijās un naudas balvās izmaksāt 135 000 eiro, tad 2017.gadā plānotais izdevumu apjoms pieaudzis līdz 1,94 miljoniem eiro, tādējādi plānotajam izdevumu apjomam palielinoties aptuveni 14 reizes.

Vēl straujāk kāpis analoģiskos periodos iztērēto līdzekļu apmērs prēmijām un naudas balvām. Pārskats par budžeta izlietojumu 2017.gada aprīlī liecina, ka RPIVA darbiniekiem prēmijās un naudas balvās gada pirmajos mēnešos samaksāti 1,45 miljoni eiro, taču šāds pārskats uz 2016.gada aprīli rāda, ka šim mērķim iztērēts 718 reizes mazāk, proti, 2023 eiro.

Dati liecina, ka tikai 2017.gada aprīlī, aptuveni mēnesi pēc Ministru kabineta lēmuma akadēmiju likvidēt, to pievienojot LU, darbinieku prēmijām un naudas balvām iztērēti 1 390 794 eiro, taču 2016.gada aprīlī šim mērķim līdzekļi netika tērēti vispār.

Vēl janvārī sarunā ar aģentūru LETA RPIVA rektore Daina Voita izteica pieņēmumu, ka neesot izslēgts, ka akadēmijas reorganizācija saistīta arī ar interesi pārņemt tās finanšu uzkrājumus. Voita toreiz norādīja, ka pagājušā gada nogalē RPIVA uzkrājumi investīcijām sasniedza četrus miljonus eiro, kas, pievienojoties LU, līdzās citām saistībām nonāktu LU īpašumā.

Savukārt tagad Voita kategoriski atsakās komentēt informāciju par RPIVA darbiniekiem izmaksātajām prēmijām.

“Patlaban mums norit likvidācijas process, kura laikā es neesmu gatava atbildēt ne uz vienu jautājumu Tagad nebūs nekādu komentāru. Lai es nepārkāptu noteikumus, ka likvidācijas procesā nedrīkst ne par ko runāt, es patlaban atsakos šo komentēt,” teica Voita.

Uz jautājumu par to, ka prēmiju izmaksas tiešā veidā neskar likvidācijas komisijas darbu, Voita norādīja, ka “ir ļoti grūti nodalīt šajā brīdī, ko drīkst un ko nedrīkst runāt”.

“Tāpēc šajā gadījumā es absolūti noteikti nerunāšu ne par ko, kas saistās [ar augstskolu]. Mēs ievērojam pilnīgu klusēšanas un konfidencialitātes pieeju – nerunājam ne par ko. Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar akadēmiju un notiek šajā [likvidācijas] procesā, mēs klusējam,” atsaucoties uz parakstīto vienošanos par informācijas neizpaušanu, kas saistīta ar RPIVA likvidācijas komisijas darbu, norādīja Voita.

RPIVA beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, tai tiekot likvidētai un pievienotai LU.

IZM Ģenerālprokuratūrai un KNAB lūdz izvērtēt RPIVA darbiniekiem piešķirto prēmiju likumību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērsusies Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu izvērtēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) darbiniekiem piešķirto prēmiju 1,4 miljonu apmērā likumību.

Kā aģentūrai LETA norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), RPIVA pagājušajā gadā noslēgts RPIVA un tās arodbiedrības Darba koplīgums, kas paredz, ka, ja dibinātājs reorganizē vai likvidē RPIVA, tad augstskolas darbinieki saņem naudas balvas vienas mēnešalgas apjomā par katru nostrādāto gadu.

Šadurskis uzsvēra, ka RPIVA strādā virkne cienījamu cilvēku, kas šajā augstskolā nostrādājusi darba mūžu un ir pelnījuši atzinību, taču vienlaikus viņš pauda, ka darbiniekiem prēmijas izdalītas tikai pēc viena kritērija – darba stāža augstskolā.

“Nešaubīgi, ka RPIVA akadēmiskais personāls, kas vairākus gadus desmitus ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pedagoģiskās izglītības attīstībā ir pelnījuši gan atzinību, gan naudas balvas. Tomēr līdz šim šāds novērtējums no akadēmijas vadības līdzšinējās darbības nav bijis,” teica Šadurskis.
Ministrs norādīja, ka RPIVA ir valsts, nevis privāta augstskola. Viņš akcentēja, ka šajā gadījumā, izmaksājot pašiem sev naudas balvas teju 1,4 miljonu eiro apmērā, rīcība ir bijusi tāda, kas raksturīga privātā uzņēmējdarbībā. “Lai arī naudas balvu izmaksām nav izlietoti valsts budžeta līdzekļi, tomēr augstskola ieņēmumus guvusi, izmantojot valsts deleģētās tiesības un resursus,” teica politiķis.

“RPIVA mācībspēki saņēma dāsnas naudas balvas 1,4 miljonu eiro apjomā. Tajā brīdī, kad sāka publiskajā telpā izplatīties ziņas par reorganizāciju, tad acīmredzot tika noslēgts koplīgums ar savu arodbiedrību, budžetā paredzot desmit reizes lielāku naudu, kas arī tika izmaksāta 21.aprīlī, bet lēmums par RPIVA likvidāciju pieņemts marta beigās,” sacīja Šadurskis.

Ministrs uzsvēra, ka, lai vērtētu šo darbību no likuma viedokļa, IZM vērsās Ģenerālprokuratūrā un KNAB ar lūgumu veikt resorisko pārbaudi, vai nav manāmi normatīvo aktu pārkāpumi vai noziedzīga nodarījuma pazīmes.

“Domāju, ka rektorei [Dainai Voitai] nebija tiesību slēgt šādu koplīgumu. Protams, kad tāds noslēgts, tad viss ir saskaņā ar līgumu. Neizprotama ir motivācija, par ko maksātas prēmijas,” pauda politiķis, piebilstot, ka naudas balvu izmaksa likvidācijas gadījumā būtu saprotama kā darba uzteikuma kompensācija, bet, tā kā lielākā daļa pedagogu turpinās darbu Latvijas Universitātē, “motivācija brīžam ir jocīga”.

Šadurskis uzskata, ka šādām nesamērīgām naudas balvas izmaksām nav objektīva pamata, jo RPIVA turpina pastāvēt ar visām studiju programmām, filiālēm, studiju fiziskajām īstenošanas vietām, tajā skaitā darbu turpinot arī akadēmiskajam personālam. Ministru kabineta lēmums par RPIVA likvidāciju faktiski nozīmē, šīs augstskolas juridiskās pastāvēšanas likvidāciju, bet tās studiju programmu īstenošanas turpinājumu Latvijas Universitātē un Latvijas Mūzikas akadēmijā.

IZM Prokuratūrai un KNAB vaicāja, vai RPIVA vadības rīcība saskan ar labas pārvaldības principiem un taupīgu rīkošanos mērķu sasniegšanai.

Ministra ieskatā jau līdzšinējā RPIVA vadības rīcība ar finanšu līdzekļiem, “pašiem sev izmaksājot naudas balvas, finansējot un organizējot apmelojošas un diskreditējošas publiskās kampaņas līdz Ministru kabineta lēmumam par reorganizāciju, spilgti raksturo tās patiesos nolūkus”.

“Nevaru vērtēt, vai te ir likuma pārkāpums, bet ētikas normu pārkāpums te, manuprāt, ir klajš. Man tas kaut kā atgādina okupantu atkāpšanos no iekarotas teritorijas – nodedzināt visu, kas paliek,” teica Šadurskis, turpinot, ka prēmijas darbiniekiem izmaksātas no RPIVA uzkrātajiem līdzekļiem.

Viņš piekrita, ka Darba koplīgums noslēgts un vairākkārt lielāka nauda budžetā paredzēta kādu laiku pirms tam, kā RPIVA vadība paziņojusi, ka tā neko nav zinājusi par reorganizācijas plāniem. “Ja svētki beidzas, tad sasitam krājkasīti un sadalām. RPIVA lielījās ar piecu miljonu eiro uzkrājumu. Tagad tas ļoti neglīti izskatās,” vērtēja amatpersona.

Ministrs zināja teikt, ka darbinieki saņēmuši ļoti dāsnas prēmijas. Piemēram, Voita par 10 gadu darba pieredzi RPIVA prēmijā saņēmusi aptuveni 25 000 eiro.

Saistītie raksti

“Domāju, ka koplīgums noslēgts ar nodomu sadalīt naudu. Tāpat uzskatu, ka koplīgums noslēgts prettiesiski. Diez vai šo RPIVA administrācijas rīcību var saukt par labas pārvaldības piemēru. Tiesisko un likumisko pusi izmeklēs tiesībsargājošās iestādes, taču no morāles un ētikas viedokļa šāda augstskolas vadības rīcība ir nepieņemama, jo publiskie līdzekļi, tostarp studentu maksājumi ir izlietoti personīga labuma gūšanai,” pauda Šadurskis.

Akadēmijas vadība radusi sev ērtu skaidrojumu, ka šādu naudas balvu izmaksu paredz augstskolas un arodbiedrības koplīgums, uzskata Šadurskis, vienlaikus uzsverot, ka reālie koplīguma slēdzēji faktiski ir vieni un tie paši cilvēki, turklāt koplīguma izmaiņas ir noslēgtas jau laikā, kad RPIVA vadībai, daļai personāla jau bija zināms par iespējamu RPIVA reorganizāciju.

LA.lv