Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. oktobris, 2015
Drukāt

Sacīkstes pašam ar sevi jeb I Vispasaules diktāts latviešu valodā (8)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums
Uzziņai:

Laiks un vieta: I Vispasaules diktāts latviešu valodā notiks 2015. gada 3. oktobrī plkst. 12 klātienē Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Valmierā, Rēzeknē un neklātienē – visā pasaulē tiešsaistē interneta vietnē www.raksti.org.

Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums ikvienam interesentam. To var rakstīt arī anonīmi.

Apjoms: apmēram 300 vārdu.

Mērķis: attīstīt prasmi rakstīt latviešu valodā, audzināt cieņu pret tēvu valodu, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu.

Rezultāti: visu dalībnieku atzīmes tiks publicētas mājaslapā mēnesi pēc pasākuma.

(plašāk: www.raksti.org)

Kad skolas sols gadu desmitiem nav jutis mūsu svārku vai bikšu dibenu siltumu, kad diendienā klabinām datora klaviatūras taustiņus un sazināmies ar īsziņām, vai varam apgalvot – protu rakstīt latviski!? Nu ir radusies iespēja to noskaidrot. I Vispasaules diktātu latviešu valodā 3. oktobrī vienlaikus rakstīs tuvu un tālumā, klātienē un neklātienē, tie, kam latviešu valoda skanējusi ģimenē, un tie, kas to apguvuši paši. Kopā jautrāk, tad arī kļūdas nešķitīs tik sāpīgas un būs par ko parunāt, jā, atkal īsziņu veidā :-).

“Dzimtā valoda ir māte, māte…”

Groduma izkliegtā “Dzimtā valoda” tik spēcīgi ir ieviļņojusi Liepājas gaisu, ka pirmais publiskais diktāts latviešu valodā notika tieši pilsētā zem liepām. Pagājušajā gadā rakstīšanas svētkus “Rakstīt pareizi ir modē” ierosināja rakstniece, “Eiropas gada cilvēks 2013” Sandra Vensko. Viņa kopā ar Normundu Dzintaru izveidoja diktāta tekstu “Liepājas gadalaiki”. Rakstniece novērojusi, ka diktāta rakstīšanā aktīvāki bijuši cittautieši. Nolikuši valsts valodas eksāmenu, viņi gribēja pārliecināties par savām zinībām. No 67 diktātiem tikai viens bijis bez kļūdām, pārējos pietrūcis gan garumzīmju, gan komatu. Sandra Vensko ir pārliecināta, ka latviešu valodas iemācīšana ir arī skolotāju godaprāta jautājums.

– Skolotājiem būtu jādiskutē, kāda ir latviešu valodas programma, vai atvēlētajās stundās ir iespējams to apgūt. Ja vidusskolās nepalielināsim latviešu valodas stundu skaitu, tā pārtaps par atvieglotu valodu. Domāju, ka ārzemju latviešu rakstītajos diktātos atklāsies vēl lielāki brīnumi, – prognozē rakstniece, kas savos darbos un rakstos presē allaž uzsvērusi latviešu valodas vērtību.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. KAD BŪS VISPASAULES ARITMĒTIKAS TESTS, ES NOTEIKTI PIEDALĪŠOS!

  2. ka tikai tagad izlasīju…

  3. Pirmkārt – vispasaules ir pārcēlums no krievu valodas un nepamatoti lietots vārda ‘pasaule’ vietā.
    Otrkārt, pirms runāt par latviešu valodas mācīšanu, vajadzētu kaut mazliet painteresēties par situāciju: skolotājs nevar neko iemācīt, ja skolēns nemācās; tomēr liela daļa skolotāju pamanās radīt skolēnos vēlmi un interesi mācīties – viņi arī iemācās; latviešu valodas skolotājs lielākoties ir “viens kara laukā”, jo lielākā daļa citu skolotāju nepievērš uzmanību nedz savai, nedz skolēnu runai, tās kvalitātei mutvārdos un rakstveidā; ministre Seile, izbijušais Ķīlis runā kļūdainā latviešu literārajā valodā – kāds paraugs? (par daudziem citiem politiķiem, žurnālistiem (sk., piem.,. Evelīnu TV3 ziņās) vispār nerunāsim; arī liela daļa docētāju, īpaši no jaunāko laiku ražojuma) pedagoģiskajās programmās runā un raksta kā pagadās); latviešu valodas stundu skaits ir samazināts līdz bezjēdzībai – 2 stundas (40+40 min.) nedēļā, tikpat literatūrā vidusskolā; primitivizēti valsts pārbaudījumi; domrakstus aizstājuši testi un t. s. esejas. Un visbeidzot – latviešu valodas skolotāji par to ir diskutējuši, protestējuši pret šādu IZM attieksmi. Viss vējā. Augstskolās skolotāju programmas ir pārblīvētas ar pedagoģiju, bet latviešu valodas kursam tur vietas lielākoties nav.

  4. Skolā mums arī šo reklamēja. Tikai nezin vai būs atbalstītāji. Jauniešiem sestdienā pl.12 citas lietas šķiet interesantākas.

  5. Skaidrības un precizitātes labad piebilstams, ka teksta autors ir Normunds Dzintars, bet Sandra Vensko ir līdzautore.

  6. Droši vien teksts būs pilns ar ananāsiem un futlāriem gribās, ceļās utt. Vajag jau pierādīt, ka latvieši muļķi, vai ne?

    • Kam tik nīgri, direktor? Neviens mūs nevar pataisīt par muļķiem, vien paši. Tāpēc visjēdzīgākais man škiet mācītāja, komponista un tulkotāja Zemzara teiktais. Pašās beigās. Tiem, kam gana pacietības tik tālu izlasīt. 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+