Foto-Valdis Semjonovs

Seniori “redz lauku” un spēj pārsteigt 0

Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija, “Lursoft”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Lasīt citas ziņas

“Lursoft” uzņēmīgo un gados cienījamāko (pēc 80) senioru sarakstā atrodami ne tikai biznesā, bet arī sabiedriskajā dzīvē aktīvi cilvēki, piemēram, SIA “Saturns” vadītājs Edgars Egons Eiduks ir bijušais biedrības “Valmieras pilsētas pensionārs” valdes priekšsēdētājs.

Savukārt Priekulē par ieguldījumu pašvaldības attīstībā ticis godināts SIA “Pansija Mūsmājas” īpašnieks Zigurds Barbins. Dažos uzņēmumos, kur vadītāji ir seniori, ir izdotas prokūras uz jaunākiem pēc vecuma cilvēkiem, kas nozīmē, ka reāli uzņēmumus vada prokūristi, piemēram, Valentīna Dimante no “Teka Net” izdevusi prokūru.

Vīrs ar lielo burtu – 
Jēkabs Spickus


CITI ŠOBRĪD LASA

Viens no zināmākajiem un cienījamākajiem senioru uzņēmēju sarakstā ir SIA “Dzimtene” ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jēkabs Spickus. Viņa augkopības un lauksaimniecības SIA atrodama “Latvijas Avīzes” veidotajā valsts lielāko lauksaimnieku topa 98. vietā un ir viena no turīgākajām Kurzemē. Pagājušo gadu Tumes pagasta saimniecība noslēgusi ar 191 tūkst. eiro peļņu.

Saimniecībai pieder arī vairākas fermas, 2012. gadā ekspluatācijā nodots jauns slaucamo govju komplekss “Pienupes”. “Ceram, ka šis gads peļņas ziņā būs labāks nekā pagājušais, jo palielinājies lopu skaits un arī piena izslaukums,” saka uzņēmuma valdes locekle Aina Zvaigzne. “LA” jau vēstīja, ka Jēkabs Spickus lauksaimniecības uzņēmuma priekšgalā ir kopš 1954. gada (kolhozs “Dzimtene”).

“Man jau būtībā nekas nav mainījies, izņemot juridisko pusi,” norāda J. Spickus. No agrākajiem kolhoza ābeļdārziem tapusi arī SIA “Auseklītis”. Jēkabs Spickus saka: “Domāju – nu jau pietiks. Varbūt pakontrolēšu, ja galīgi nebūs ko darīt. Pēcteči labi, lai turpina.” Savukārt “Dzimtenes” kādreizējais galvenais inženieris Eduards Beinarovičs, pēc tam Spickus vietnieks, kas kopā ar viņu nostrādājis 20 gadus, noprasījis: “Vai zināt, kāds ir viņa darba stils? Lai strādā padotie! Pats izfunktierē, kas vajadzīgs, un darbiniekiem uzdod to, to un to. Savos gados Jēkabam ir tik gaiša galva, lai katram jaunajam tāda būtu!”

Seniori ir labi stratēģi


“Interesanti, ka vērtību nesēji uzņēmumos pamatā ir seniori un jaunākās paaudzes vadītāji,” saka Jūlija Lobanovska, “CVO Recruitment Latvia” vadītāja, vadošā konsultante. Tā kā viņai ir bijusi izdevība sadarboties ar visu paaudžu vadītājiem, iespējams izkristalizēt kopīgo un atšķirīgo: “Seniori parasti ievēro stingru hierarhiju un savās organizācijās nelabprāt maina ierasto kartību un lomas. Šo vadītāju stiprā puse noteikti ir labi attīstītā stratēģiskā domāšana, viņu bagātā pieredze un “biezā āda”, jo pārdzīvoti dažādi pārmaiņu laiki; viņi spēj novērtēt iespējamos riskus un labi pārredz spēles laukumu. Piesaistot jaunus darbiniekus, šie vadītāji bieži izmanto savu kontaktu loku un meklē savējos. Lai iegūtu šo vadītāju uzticību, atkal un atkal jāpierāda sava profesionalitāte un lojalitāte”.

Reklāma
Reklāma

Savukārt jaunākās paaudzes vadītāji, tagadējie trīsdesmit un četrdesmitgadnieki, vadības funkciju uztver visvieglāk. Viņu priekšrocība ir uzticēšanās un komunikācijas prasmes, spējot vienlīdz produktīvi sastrādāties ar dažādu paaudžu kolēģiem un partneriem. Taču visvairāk pārstāvētā vadītāju grupa Latvijas darba tirgū šobrīd ir vidējās paaudzes vadītāji, kuri par tādiem izauguši pārmaiņu laikā pašmācības ceļā. Piedzīvojuši gan ekonomikas augšupeju, gan vairākus krīzes periodus, tāpēc labi spēj pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Saskārušies gan ar godīgiem darbiniekiem, gan krāpniekiem, tāpēc raduši paši paveikt darba lielāko daļu, nelabprāt deleģē atbildību. Atšķirībā no vadītājiem senioriem vidējā vecuma vadītājiem labāk attīstītas operatīvās, ne stratēģiskās vadības prasmes.

Ostapa Bendera gars?


“Lursoft” izveidotajā uzņēmīgo senioru sarakstā atrodama ar krievu nacionālā degvīna “Samogon” un cukura ražošanas atdzimšanas plāniem saistīto firmu īpašniece un valdes locekle Taisija Bičkovska. Var tikai apskaust astoņdesmit gadu slieksni pārsniegušās kundzes un viņas dēla un biznesa partnera Vladimira Bičkovska nenogurstošo aktivitāti, dibinot dažādus SIA un kaļot biznesa plānus. “Nesanāca? Nekas, mēs ejam tālāk!” ir šā tandēma moto. V. Bičkovskis, jautāts, vai māte iesaistās biznesa aktivitātēs, atbildēja apstiprinoši, piebilstot: “Viņai patīk!” Pirms aptuveni četriem gadiem viens no Bičkovsku ģimenei piederošiem uzņēmumiem – SIA “Latkomprojekts” – saņēma atļauju no Ludzas novada domes ražot alkoholu Istrā, bet otram – SIA “NOVA”, kura līdzīpašniece ir arī Bičkovska, – dome iznomāja telpas un zemi Vecslabadā, lai izveidotu rūpnīcu. Istras iedzīvotāji sāka gaidīt, kad viņus aicinās darbā, bet uzņēmēji nesteidzās un pašvaldība, saistībā ar nomas maksas nemaksāšanu, lauza līgumu ar SIA “NOVA”.

“Šonedēļ plānoju tikties ar iespējamiem investoriem, ja veiksies, iespējams, pēc pusgada būs arī ražošana,” “LA” stāsta V. Bič­kovskis. Plāns esot šāds: vienoties ar apkārtnes lauksaimniekiem par brāgas piegādi ražotnei aptuveni reizi nedēļā, lai no tā tiktu “izdzīts samagons”. Vladimirs Bičkovskis šobrīd darbojas deviņu uzņēmumu valdēs, piemēram, SIA “Škola latgoļu volūdā”, komanditsabiedrībā “Kapitālu II fonds Bičkovskis” u. c., bet viņa māte – četrās.

Raksts tapis sadarbībā ar “Lursoft”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.